Īrija
- Šis raksts ir par valsti Britu salās. Par citām jēdziena Īrija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Īrija (īru: Éire, angļu: Ireland), dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika (īru: Poblacht na hÉireann, angļu: Republic of Ireland), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas piecas sestdaļas no Īrijas salas, kā arī daudzas citas nelielas salas. Tās vienīgā sauszemes robeža ir ar Ziemeļīriju jeb Apvienotās Karalistes daļu ziemeļos. To rietumos apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos to apskalo Īrijas jūra un Sentdžordža šaurums. Īrijas kopējā platība ir 70 273 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Rietumos piekraste ir klinšaina un bagāta ar pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir samērā līdzena un to šķērso vairākas lielas upes, kā arī centrālajā daļā plešas plaši purvi.
| Īrija Éire / Ireland |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Amhrán na bhFiann Kareivju dziesma |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Dublina 273) 53°20′N 6°16′W / 53.333°N 6.267°W | |||||
| Valsts valodas | īru (gēlu) valoda Angļu valoda |
|||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Maikls Higinss | ||||
| - | Premjerministrs | Saimons Heriss | ||||
| Neatkarība | no Apvienotās Karalistes | |||||
| - | Deklarēta | 1916. gada 24. aprīlī | ||||
| - | Ratificēta | 1921. gada 21. janvārī | ||||
| - | Atzīta | 1922. gada 6. decembrī | ||||
| - | Pašreizējā konstitūcija | 1937. gada 29. decembrī | ||||
| Iestāšanās ES | 1973. gada 1. janvārī | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 70 273 km² (120.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 2,0 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2018. gadā | 4,857,000 (123.) | ||||
| - | Blīvums | 63,4/km² (139.) | ||||
| IKP (PPP) | 2009. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $175,055 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $39 468 | ||||
| TAI (2019) | ▲ 0,955 (ļoti augsts) (2.) | |||||
| Valūta | Eiro (€) (EUR) |
|||||
| Laika josla | WET (UTC+0) | |||||
| - | Vasarā (DST) | IST (WEST) (UTC+1) | ||||
| Interneta domēns | .ie | |||||
| ISO 3166-1 kods | 372 / IRL / IE | |||||
| Tālsarunu kods | +353 | |||||
Īrijas salas dalīšana notika 1921. gadā, kad tika nodibināta mūsdienu Īrijas valsts. Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudēja savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu — īru valodu — brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju), bet ir saliedējušies ar katoļu baznīcu, kas kļuvusi par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu. 20. gadsimta otrajā pusē pēc dažādu nozaru reformām Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu apsteidzot Apvienoto Karalisti.
Īrija ir parlamentāra republika, kas sastāv no četrām provincēm un divdesmit sešām grāfistēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Dublina. Īrija 1973. gadā pievienojās Eiropas Savienībai un kopš 1999. gada eiro ir Īrijas oficiālā valūta. Īrija ir ANO dalībvalsts, kā arī ESAO un PTO dibinātājvalsts. Īrija ievēro neitralitāti militārajā jomā, tāpēc tā nav NATO dalībvalsts.
20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. Mūsdienās Īrija ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. No 2011. līdz 2013. gadam Īrija bija septītā attīstītākā valsts pasaulē pēc tautas attīstības indeksa.[1] Īrija atrodas 16. vietā pasaulē pēc preses brīvības indeksa un 11. vietā pēc ekonomiskās brīvības indeksa.
Etimoloģija
labot šo sadaļuValsts nosaukums mūsdienu īru valodā (Éire) cēlies no senīru Eriu "valsts", vai Eriu — dievietes vārda īru mitoloģijā.[2]
Īrijas konstitūcijas ceturtajā pantā (pieņemta 1937. gadā) teikts: "Valsts nosaukums ir Éire jeb, angļu valodā, Ireland".[3] 1947. gadā tika pieņemts nosaukums Republic of Ireland kā valsts apraksts (Description of the State). Taču Īrijas nosaukums joprojām ir vienkārši Ireland. Tas ir saistīts ar konstitūcijā noteiktajām pretenzijām uz visu salu: “Tautai piederošo teritoriju veido visa Īrijas sala, tai piegulošās salas un teritoriālā jūra” (2. pants, Belfāstas nolīguma rezultātā kopš 1998. punkta teksts ir aizstāts ar neitrālāku tekstu). Neskatoties uz to, dažādās sfērās — gan oficiālajā, gan neoficiālajā — lai valsts atšķirtu no britu Ziemeļīrijas un pašas Īrijas salas, tiek plaši izmantots nosaukums Republic of Ireland.
Vēsture
labot šo sadaļuAizvēsturiskā Īrija
labot šo sadaļuĪrijas vēsture sākās ar pirmo zināmo cilvēku apmešanos Īrijā aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras, kad mednieki un vācēji ieradās, iespējams pa zemes tiltu, no Lielbritānijas un kontinentālās Eiropas.[4] Dažas arheoloģiskās pēdas ir saglabājušās no šīs grupas, bet pēcteči neolīta laikmetā ieradās, galvenokārt no Ibērijas pussalas. Tie apmetās galvenajās neolīta apmešanās vietās kā, piemēram, Ņūgreindžā.[5][6]
Kristietības izplatība Īrijā
labot šo sadaļuPēc Svētā Patrika un citu kristiešu misionāru ierašanās 5. gadsimta vidū, līdz 600. gadam kristietība bija pārmākusi vietējo pagānu reliģijas.
Viduslaiki
labot šo sadaļuAgrajos viduslaikos būdama viena no Eiropas kristīgās kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa Anglijas aizvien ciešākā pakļautībā, līdz 1801. gadā tika tieši iekļauta kopējā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē.
Atšķirībā no Skotijas, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. Protestantu (vīgu) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta katoļu baznīca. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība. Tāpēc īri mēģināja sacelties vai ik pa desmitgadei.
Īrija 1707. gadā tika izslēgta no Apvienotās Karalistes sastāva. Tā saglabāja savu parlamentu, taču saskaņā ar Poininga likumu (Poynings'Law, 1494.) Īrijas parlamentu turpināja kontrolēt Anglijas parlaments un Anglijas karaļa ministri. Īrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, taču Anglijas uzspiestās kontroles dēļ reformas kavējās un ekonomika stagnēja, tāpēc 18. gadsimta laikā Īrijā cits pēc cita sekoja bada laiki. Pilsētās un provincēs plosījās laupītāju bandas, valsts grima arvien dziļākā postā, līdz Apvienotajai Karalistei nekas cits neatlika kā 1801. gadā likvidēt Īrijas autonomiju (parlamentu un pašpārvaldi). Īrija tika pilnībā iekļauta Lielbritānijas sastāvā, un Īrijas pārstāvji (tāpat kā pārējo zemju pārstāvji) piedalījās Lielbritānijas parlamenta darbā kā deputāti. Īru deputātu grupu vadīja OíKonels.
Savienība ar Lielbritāniju
labot šo sadaļuNo 1845. līdz 1849. gadam Īrijā plosījās Kartupeļu bads, kad no bada mira, pēc minimāliem aprēķiniem, 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. 1841. gadā Īrijā dzīvoja vairāk nekā 6,5 miljoni iedzīvotāju (par 25% vairāk nekā mūsdienās). Kaut arī dzimstības līmenis Īrijā bija augsts, līdz pat 20. gadsimta vidum iedzīvotāju skaits turpināja samazināties lielās emigrācijas dēļ.
1869. gadā Īrijā baznīca tika šķirta no valsts. 1870. gadā mēģināja īstenot agrāro reformu, bet nekas no tās neiznāca.
1872. gadā īru deputāti atkal izvirzīja Īrijas autonomijas ideju, bet, kad to noraidīja, tie Parnela vadībā (izmantojot parlamenta kārtības ruļļa nepilnības, piemēram, ka nebija reglamentēts deputāta uzstāšanās ilgums) sāka traucēt parlamenta darbu. Pašā Īrijā aktīvi izvērsās teroristisku atbrīvošanās organizāciju darbība, kuras vietējā līmenī bija ietekmīgākas nekā valsts institūcijas. Klasisks piemērs — vienā apgabalā visi pārstāja pirkt rūpnieka Boikota preces, tā iedzenot viņu bankrotā.
1886. gadā Gladstons ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu. To noraidīja.
1912. gadā Askrits atkal iesniedza šo likumprojektu. Pēc trešā piegājiena 1914. gadā to apstiprināja, bet Pirmā pasaules kara dēļ neīstenoja pilnībā. Olstera, kurā dominēja kolonisti no Skotijas, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.
Neatkarības karš
labot šo sadaļu1916. gadā notika Lieldienu sacelšanās, lielākā īru sacelšanās no Īru 1798. gada sacelšanās, kas beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija Sinn Féin ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām.
1919. gada janvārī Sinn Féin atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas izraisīja Īrijas Neatkarības karu.
1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot Īrijas Brīvvalsti (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Sākās pilsoņu karš starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti.
1937. gadā Īrija pieņēma jaunu konstitūciju un pasludināja pilnīgu neatkarību.
Īrija 20. un 21. gadsimtā
labot šo sadaļu20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības reformas (Nacionālās bibliotēkas uzcelšana, bibliotēku tīkla izveidošana, izglītības programmu reorganizācija) un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu.
1973. gadā Īrija pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai.
Pēc ANO tautas attīstības indeksa, tā bija 4. vietā pasaulē (2006. gadā) aiz Norvēģijas, Islandes un Austrālijas, arī pēc IKP (PPP) uz iedzīvotāju — 4. vietā pasaulē (2005. gadā) aiz Luksemburgas, Norvēģijas un ASV, aiz sevis atstājot bijušo metropoli — Lielbritāniju, kura tolaik bija attiecīgi 17. un 18. vietā. Līdz 2008. gada Globālajai finanšu krīzei Īrijas iedzīvotāju skaits pieauga par vidēji 2% gadā. Labākas dzīves meklējumos tajā ieradās ārvalstu darbaspēks. Pēc Latvijas pievienošanās ES uz Īriju pārcēlās arī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuĪrija ir Eiropas valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļrietumos un aizņem 5/6 no Īrijas salas. Īrijas sala kopā ar Lielbritānijas salu ir plašāk pazīstama kā Britu salas. Vienīgā Īrijas sauszemes robeža ir Ziemeļīriju ziemeļos, kas ir viena no Lielbritānijas daļām. Īriju no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, bet no Eiropas kontinentālās daļas to atdala Ķeltu jūra.
Īrijas teritorija aizņem 70 273 km² un tā pēc platības ir 16. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts un 120. lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir Karantūils, kura augstums ir 1 038 metrus virs jūras līmeņa un atrodas Īrijas dienvidrietumos.
Īrijas rietumu piekraste ir klinšaina un bagāta ar daudziem maziem pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir lielākoties līdzena un to šķērso vairākas lielas upes. Valsts centrs ietilpst Šanonas upes baseinā, tāpēc tam raksturīgi plaši purvi, kuros ir iespējams iegūt ļoti daudz kūdras.
Īrijas lielākais ezers ir Koriba ezers, kas atrodas valsts rietumu daļā un ir 176 km² liels. Nākamie lielākie ezeri ir Derga ezers un Māska ezers. Īrijas lielākā upe ir Šanonas upe, kuras kopējais garums ir 360,5 kilometri. Nākamās lielākās upes ir Barovas upe un Šīras upe.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuĪrija ir vēsturiski sadalīta četrās provincēs, bet administratīvi tā ir sīkāk sadalīta divdesmit deviņās grāfistēs.
Klimats
labot šo sadaļuVietējo klimatu nosaka Ziemeļatlantijas straume, tāpēc to var raksturot kā mērenu. Vasarā temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija uzkāpj reizi desmit gados, tāpat ļoti reti tā noslīd līdz -6 grādiem. Nokrišņu daudzums Īrijā ir ļoti liels, jo dažās valsts daļās līst pat līdz 275 dienām gadā.
Demogrāfija
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuPēc tautas skaitīšanu datiem no 2006. līdz 2011. gadam Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 348 tūkstošiem un 2011. gadā sasniedza 4,59 miljonus, pie kam kopējais iebraucēju skaits pieauga no 420 līdz 544 tūkstošiem. Ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par 25% un sasniedza 767 tūkstošus, veidojot 17% no kopējā iedzīvotāju skaita. Visstraujāk augošās grupas bija rumāņi (+110%), indieši (+91%), poļi (+83%), latvieši (+43%) un lietuvieši (+40%). 514 tūkstoši Īrijas iedzīvotāju mājās runāja svešvalodā un visizplatītākā valoda bija poļu, kam sekoja franču, lietuviešu un vācu.
|
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lielākās pilsētas
labot šo sadaļu| Vieta | Pilsēta | Province | Iedzīvotāji | Vieta | Pilsēta | Province | Iedzīvotāji | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Dublina | Lenstera | 527 612 | 11 | Breja | Lenstera | 31 872 | |
| 2 | Korka | Manstera | 119 230 | 12 | Navana | Lenstera | 28 559 | |
| 3 | Limerika | Manstera | 91 454 | 13 | Enisa | Manstera | 25 360 | |
| 4 | Golveja | Konahta | 75 529 | 14 | Kilkeni | Lenstera | 209 201 | |
| 5 | Tala | Lenstera | 71 504 | 15 | Tralī | Manstera | 23 693 | |
| 6 | Voterforda | Manstera | 51 519 | 16 | Kārlova | Lenstera | 23 030 | |
| 7 | Danliera | Lenstera | 38 761 | 17 | Drihednua | Lenstera | 21 561 | |
| 8 | Droheda | Lenstera | 38 578 | 18 | Neisa | Lenstera | 20 713 | |
| 9 | Dandolka | Lenstera | 37 816 | 19 | Atlona | Konahta | 20 153 | |
| 10 | Sordsa | Lenstera | 36 924 | 20 | Portlīša | Lenstera | 20 145 |
Etniskais sastāvs
labot šo sadaļuImigranti pēc izcelsmes valsts:[10]
| 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Kopējais iedzīvotāju skaits | 4 784 383 | 4 830 392 | 4 904 240 | 4 964 440 | 5 006 324 | 5 060 004 |
| Dzimšanas valsts: |
4 219 499 | 4 251 610 | 4 292 229 | 4 321 034 | 4 356 578 | 4 388 737 |
| Ārvalstīs dzimušo skaits: | 564 884 | 578 782 | 612 011 | 643 406 | 649 746 | 671 267 |
| 127 045 | 129 117 | 130 654 | 132 638 | 135 195 | 135 903 | |
| 107 330 | 109 303 | 112 414 | 117 426 | 117 820 | 118 083 | |
| 38 279 | 39 276 | 40 205 | 41 247 | 42 396 | 42 973 | |
| 29 293 | 28 628 | 27 902 | 27 294 | 27 068 | 26 576 | |
| 20 671 | 21 070 | 21 394 | 21 787 | 22 303 | 22 474 | |
| 13 200 | 14 673 | 17 157 | 18 811 | 18 989 | 20 423 | |
| 8 579 | 9 843 | 12 608 | 15 231 | 16 103 | 18 430 | |
| 12 480 | 12 933 | 14 487 | 15 945 | 16 136 | 17 377 | |
| 12 659 | 13 368 | 15 046 | 16 185 | 16 207 | 17 181 | |
| 13 064 | 13 141 | 14 420 | 15 622 | 15 621 | 16 906 | |
| 15 148 | 14 962 | 15 669 | 16 347 | 15 903 | 16 470 | |
| 12 860 | 13 228 | 14 629 | 15 522 | 15 336 | 16 057 | |
| 11 429 | 11 906 | 13 355 | 14 573 | 14 625 | 15 647 | |
| 12 341 | 12 486 | 13 520 | 14 214 | 13 989 | 14 565 | |
| 5 975 | 6 980 | 9 441 | 11 425 | 12 060 | 13 932 | |
| 10 130 | 10 416 | 10 612 | 10 988 | 11 294 | 11 416 | |
| 9 431 | 9 379 | 9 364 | 9 354 | 9 377 | 9 336 | |
| 7 851 | 7 531 | 7 557 | 7 576 | 7 216 | 7 382 | |
| 5 149 | 5 402 | 6 094 | 6 608 | 6 625 | 6 998 | |
| 3 709 | 3 974 | 4 675 | 5 360 | 5 424 | 6 009 | |
| 5 142 | 5 245 | 5 302 | 5 456 | 5 572 | 5 614 | |
| 3 421 | 3 656 | 4 271 | 4 887 | 5 041 | 5 492 | |
| 4 845 | 4 799 | 5 113 | 5 277 | 5 116 | 5 256 | |
| 5 276 | 5 130 | 4 977 | 4 841 | 4 785 | 4 697 | |
| 3 436 | 3 489 | 3 865 | 4 262 | 4 246 | 4 562 | |
| 2 924 | 3 118 | 3 536 | 3 944 | 3 967 | 4 260 | |
| 2 938 | 3 072 | 3 467 | 3 835 | 3 897 | 4 176 | |
| 2 331 | 2 469 | 2 981 | 3 373 | 3 492 | 3 910 | |
| 2 409 | 2 551 | 2 972 | 3 325 | 3 407 | 3 723 | |
| 2 344 | 2 481 | 2 776 | 3 085 | 3 132 | 3 350 | |
| 1 862 | 2 120 | 2 520 | 2 773 | 2 810 | 3 049 | |
| 2 294 | 2 373 | 2 464 | 2 543 | 2 633 | 2 672 | |
| 2 655 | 2 627 | 2 592 | 2 568 | 2 559 | 2 508 | |
| 1 342 | 1 389 | 1 637 | 1 859 | 1 899 | 2 120 | |
| 1 578 | 1 575 | 1 769 | 1 946 | 1 916 | 2 024 | |
| 1 378 | 1 488 | 1 674 | 1 818 | 1 835 | 1 960 | |
| 1 225 | 1 317 | 1 526 | 1 698 | 1 770 | 1 909 | |
| 1 229 | 1 284 | 1 516 | 1 684 | 1 712 | 1 875 | |
| 1 876 | 1 836 | 1 855 | 1 882 | 1 819 | 1 853 | |
| 1 283 | 1 352 | 1 488 | 1 644 | 1 662 | 1 786 | |
| 1 078 | 1 212 | 1 443 | 1 580 | 1 635 | 1 726 | |
| 1 181 | 1 201 | 1 384 | 1 527 | 1 532 | 1 652 | |
| 229 | 483 | 851 | 1 117 | 1 213 | 1 459 | |
| 971 | 1 028 | 1 176 | 1 294 | 1 294 | 1 379 | |
| 925 | 1 016 | 1 145 | 1 241 | 1 260 | 1 301 | |
| 575 | 676 | 879 | 1 052 | 1 098 | 1 263 | |
| 855 | 929 | 1 036 | 1 169 | 1 179 | 1 262 | |
| 1 202 | 1 168 | 1 221 | 1 228 | 1 191 | 1 228 | |
| 929 | 947 | 1 055 | 1 117 | 1 107 | 1 205 | |
| 653 | 710 | 830 | 1 003 | 1 057 | 1 190 | |
| 957 | 940 | 1 016 | 1 104 | 1 079 | 1 153 | |
| 1 173 | 1 138 | 1 124 | 1 133 | 1 076 | 1 067 | |
| 1 044 | ||||||
| 1 013 | 979 | 1 037 | 1 067 | 1 027 | 1 038 |
Latvijas valstspiederīgie
labot šo sadaļuJa 2006. gada Īrijas tautas skaitīšanā 13 319 aptaujāto cilvēku norādīja tautību latvietis, tad 2011. gadā šis skaits bija pieaudzis līdz 20 593 (19 989 no viņiem apliecināja, ka ir dzimuši Latvijā). Pēc tautas skaitīšanas datiem 2011. gada aprīlī Latvijas valstspiederīgie veidoja 0,5% no kopējā Īrijas iedzīvotāju skaita. 50% no Latvijas valstspiederīgajiem bija sievietes un 11% bērni. 5842 (42%) Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka mājās sarunājas krievu valodā, bet 29% Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka angļu valodā runā slikti vai nerunā nemaz.[11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2011_EN_Table1.pdf
- ↑ «Where does the name Ireland come from?». IrishCentral.com (angļu). 2022-03-25. Skatīts: 2022-09-06.
- ↑ Ireland's Constitution of 1937. with Amendments through 2012..
- ↑ T.W. & Martin, F.X., eds. Moody. The Course of Irish History. Roberts Rinehart, 1995. 31–32. lpp. ISBN 1-56833-175-4.
- ↑ Geneticists find Celtic links to Spain and Portugal www.breakingnews.ie, 2004-09-09. Atjaunināts 2007. gada 1. aprīlī.
- ↑ Myths of British ancestry Arhivēts 2006. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē. Stephen Oppenheimer. October 2006, Special report. Atjaunināts 2007. gada 1. aprīlī.
- ↑ "Population and migration estimates april 2017".
- ↑ «Populationand migration estimates April 2019». 2019. gada 27. augusts.
- ↑ Īrijas apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaits (2011)
- ↑ Eurostat datubāze
- ↑ Pirmie tautas skaitīšanas rezultāti – Īrijā dzīvo 20593 latvieši Inguna Mieze baltic-ireland.ie, 30.03.2012.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īrija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šis ar Īriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |