Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Vjačeslavs Dombrovskis

Vikipēdijas lapa
Vjačeslavs Dombrovskis
Vjačeslavs Dombrovskis 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 5. novembris — 2015. gada 30. aprīlis
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2013. gada 6. jūnijs
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
Latvijas Republikas ekonomikas ministrs
Amatā
2014. gada 22. janvāris — 2014. gada 5. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Laimdota Straujuma
Priekštecis Daniels Pavļuts
Pēctecis Dana Reizniece-Ozola
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs
Amatā
2013. gada 2. maijs — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Roberts Ķīlis
Pēctecis Ina Druviete
Dzimšanas dati 1977. gada 27. decembrī (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Ropažu novads, Latvija
Tautība Latvijas krievs[1]
Politiskā partija
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Universitāte
Klārka Universitāte (ASV)

Vjačeslavs Dombrovskis (dzimis kā Vjačeslavs Goluščenko[2] 1977. gada 27. decembrī Rīgā)[3] ir Latvijas ekonomists, augstskolas pasniedzējs un politiķis, pārstāvējis partijas "Republika" (tās dibinātājs) un "Saskaņa", bet politisko karjeru sācis Reformu partijā. Šobrīd pievienojies partijai "Latvijas attīstībai". Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, kā arī Latvijas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1977. gadā Rīgā krievu un ukraiņu izcelsmes ģimenē, no divu gadu vecuma viņu audzināja patēvs latvietis,[4] pārgājis patēva uzvārdā. Mācījās Rīgas 88. vidusskolā.[3] 1997. gadā, pēc skolas beigšanas, naturalizācijas kārtībā ieguva Latvijas pilsonību.[5]

Studēja Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un finansēs. Studiju laikā LU kļuvis par draugu ar žurnālistu un politiķi Nilu Ušakovu.[6] Pēc tam V. Dombrovskis studēja Klārka Universitātē ASV (Clark University), iegūstot ekonomikas zinātņu doktora grādu. Strādāja Baltijas Starptautiskajā ekonomikas politikas studiju centrā[7] kā pētnieks, bija Rīgas Ekonomikas augstskolas docents.[8]

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā V. Dombrovski ievēlēja 11. Saeimā no Zatlera Reformu partijas saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.[9] Saeimā darbojās kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs[10] un vadīja Reformu partijas frakciju.

Priekšvēlēšanu laikā īslaicīgi, no 2011. gada 9. jūnija līdz 24. augustam, bija Sorosa fonda Latvijā valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt to kopā ar vismaz 5 citiem locekļiem.

2013. gada 2. maijā pēc Roberta Ķīļa demisijas V. Dombrovski apstiprināja par izglītības un zinātnes ministru Valda Dombrovska valdībā[11] un jūnija sākumā uz amata pildīšanas laiku nolika Saeimas deputāta mandātu.

2014. gada janvārī kļuva par ekonomikas ministru Laimdotas Straujumas valdībā. 2014. gada martā tika ievēlēts par Reformu partijas valdes priekšsēdētāju.[12]

2014. gadā kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta,[13] nebūdams šīs partijas biedrs, tomēr netika ievēlēts. Par 12. Saeimas deputātu V. Dombrovskis kļuva uz laiku, kamēr no tā paša saraksta ievēlētais Jānis Reirs pildīja ministra pienākumus.[14] 2015. gada aprīlī V. Dombrovskis paziņoja par aiziešanu no aktīvās politikas[15] un nolika Saeimas deputāta mandātu.

Tomēr 2018. gadā viņš iestājās politiskajā partijā "Saskaņa", un viens no partijas vadītājiem Nils Ušakovs paziņoja, ka ir gatavs izvirzīt V. Dombrovski kā partijas kandidātu valdības vadītāja amatam.[16] 13. Saeimas vēlēšanās ievēlēts Saeimā no "Saskaņas" saraksta.

2020. gada septembrī izstājās no partijas "Saskaņa" valdes, pamatojot to ar vilšanos tās darbībā. 2020. gada 15. septembrī izslēgts no partijas "Saskaņa".[17] 2021. gada augustā V. Dombrovskis bija starp partijas "Republika" dibinātājiem. 2022. gada februārī pameta paša dibināto partiju, paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem Sandi un Kasparu Ģirģeniem, kas pārņēmuši partijas vadību.[18]

2022. gada maijā V. Dombrovskis pievienojās partiju apvienībai "Attīstībai/Par!",[19] kļūstot par vienas no apvienību veidojošajām partijām — "Latvijas attīstībai" biedru.[20] 1. oktobrī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru. Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā trešais numurs partijas "Latvijas attīstībai" sarakstā, taču netika ievēlēts.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «ZRP Dombrovskis: Ušakova rīcība ir nožēlojama». Delfi.lv. 2011. gada 10. novembrī. Skatīts: 2013. gada 29. aprīlī.
  2. ↑ «Ksenija Zagorovska: 98% Latvijas krievu nevēlas, lai šeit būtu Krievija». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-11.
  3. ↑ 3,0 3,1 "Mums ir vāja valsts, kas neuzklausa uzņēmējus". Diena 82 (6331): 4.—5. lpp. 2013. gada 29. aprīlī.
  4. ↑ Jūs jautājat, viņi atbild: kāpēc Vjačeslavs Dombrovskis CVK sarakstā nav norādījis tautību? tvnet.lv 2018. gada 20. augustā
  5. ↑ «Dombrovskis jauno amatu uzņem bez sajūsmas». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 21. janvārī.
  6. ↑ «Pietiek :: Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?». pietiek.com. Skatīts: 2022-07-11.
  7. ↑ «BICEPS». Skatīts: 2023-08-17.
  8. ↑ Deputāta profils[novecojusi saite]
  9. ↑ «11.Saeimā ievēlētie deputāti». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. augustā. Skatīts: 2011. gada 11. novembrī.
  10. ↑ Saeimas Budžeta komisiju vadīs Reirs, Tautsaimniecības — Vjačeslavs Dombrovskis (plkst.16:10)
  11. ↑ «Vjačeslavu Dombrovski apstiprina par izglītības un zinātnes ministru (plkst.10.30)». Delfi.lv. 2013. gada 2. maijā. Skatīts: 2013. gada 2. maijā.
  12. ↑ «Par RP valdes priekšsēdētāju ievēlēts Vjačeslavs Dombrovskis». Apollo.lv. Skatīts: 2014. gada 30. martā.
  13. ↑ «Vjačeslavs Dombrovskis Saeimas vēlēšanās piedalīsies no Vienotības saraksta». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 6. novembrī.
  14. ↑ Jānis Kincis. «Saeimā ar "mīksto" mandātu strādās arī Abu Meri un Vjačeslavs Dombrovskis». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 6. novembrī.
  15. ↑ «Vjačeslavs Dombrovskis plāno pamest aktīvo politiku un nolikt deputāta mandātu». LSM.lv. Skatīts: 2015. gada 22. aprīlī.
  16. ↑ ««Saskaņa» premjera amatam varētu virzīt Vjačeslavu Dombrovski» (latviešu). Skatīts: 2018-06-04.
  17. ↑ «Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu izslēdz no «Saskaņas»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-15.
  18. ↑ jauns.lv. «Neredzot iespēju strādāt Ģirģena vadībā, Dombrovskis ar domubiedriem nolēmuši aiziet no "Republikas"».
  19. ↑ «LTV: Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pievienojies «Attīstībai/Par!»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-28.
  20. ↑ Vjačeslavs Dombrovskis, visticamāk, iestāsies "Latvijas attīstībai" jauns.lv

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vjačeslavs_Dombrovskis&oldid=4090274"