Anrijs Matīss
- Šis raksts ir par Latvijas politiķi. Par franču mākslinieku skatīt rakstu Anrī Matiss.
Anrijs Matīss | |
---|---|
Anrijs Matīss 2014. gadā | |
Latvijas Republikas satiksmes ministrs | |
Amatā 2013. gada 1. marts — 2015. gada 4. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
Priekštecis | Aivis Ronis |
Pēctecis | Uldis Augulis |
12. Saeimas deputāts | |
Amatā 2015. gada 12. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2014. gada 5. novembris | |
Prezidents | |
Premjerministrs | |
Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs | |
Amatā 2009. gada 15. decembris — 2013. gada 1. marts | |
Priekštecis | Nils Freivalds |
Pēctecis | Kaspars Ozoliņš |
Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs | |
Amatā 2008. gada 31. janvāris — 2009. gada 15. decembris | |
Priekštecis | Kaspars Gerhards |
Pēctecis | Juris Pūce |
| |
Dzimšanas dati |
1973. gada 13. septembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Dzīvo | Carnikavas pagasts, Latvija[1] |
Politiskā partija |
|
Augstskola | Rīgas Tehniskā universitāte |
Anrijs Matīss (dzimis 1973. gada 13. septembrī Rīgā)[2] ir latviešu ierēdnis un politiķis, bijušais Latvijas satiksmes ministrs, bijis vairāku ministriju valsts sekretārs, kā arī 12. Saeimas deputāts (kā partijas "Vienotība" biedrs). No partijas "Saskaņa" kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās. No 2018. gada 13. decembra līdz 2019. gada 5. februārim pildījis Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" pagaidu valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītību ieguvis Rīgas 1. ģimnāzijā, ko absolvējis 1991. gadā,[1] un Rīgas Tehniskajā universitātē, ko absolvējis 1996. gadā ar inženierzinātņu maģistra grādu.[2]
Laikā no 1993. līdz 2009. gadam strādājis dažādos amatos Latvijas Ekonomikas ministrijā, tāpat bijis padomes loceklis Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, direktora pienākumu izpildītājs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.[2] Laikā no 2003. līdz 2008. gadam Matīss bijis ministrijas valsts sekretāra Kaspara Gerharda vietnieks iekšējā tirgus, rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos, vēlāk divus gadus pats ieņēmis ministrijas valsts sekretāra amatu.[2] 2009. gada decembrī kļuva par Satiksmes ministrijas valsts sekretāru.[2]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gada 1. martā A. Matīss kā partijas "Vienotība" virzīts bezpartijisks kandidāts nomainīja Aivi Roni satiksmes ministra amatā Valda Dombrovska valdībā.[3] Par viņa apstiprināšanu nobalsoja gandrīz visi Saeimas deputāti, ieskaitot opozīciju, taču pret balsoja pozīcijā esošā Nacionālā apvienība. Satiksmes ministra amatu saglabāja gan Laimdotas Straujumas pirmajā, gan arī otrajā valdībā.
2014. gada februārī A. Matīss iestājās partijā "Vienotība"[4] un rudenī tika ievēlēts 12. Saeimā (uzreiz nolika mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku).
2015. gada 3. novembrī Ministru prezidente L. Straujuma pieprasīja ministra demisiju un atbrīvoja A. Matīsu no amata, saistībā ar aviosabiedrības AirBaltic investora piesaisti, kas paredz flotes papildināšanu ar Krievijā ražotām lidmašīnām Sukhoi Superjet.[nepieciešama atsauce] 12. novembrī A. Matīss atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. 2017. gada oktobrī paziņoja par izstāšanos no partijas "Vienotība", tomēr turpināja darboties tās frakcijā. 2018. gada jūnijā izslēgts no frakcijas par frakcijas disciplīnas neievērošanu, drīz pēc tam izplatījās informācija, ka A. Matīss turpmāk pārstāvēs partiju "Saskaņa". Rudenī A. Matīss kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no partijas "Saskaņa" saraksta, nebūdams tās biedrs,[5] taču netika ievēlēts Saeimā. Saites ar partiju pārrāvis pēc Saeimas vēlēšanām.[6]
Pēc tam, kad 2018. gada decembrī tika uzsākta kriminālvajāšana pret Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, Matīss tika iecelts par uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāju, tomēr marta sākumā viņš atkāpās no amata, nespējot atrisināt samilzušās problēmas uzņēmumā (amatā bija no 2018. gada 13. decembra līdz 2019. gada 5. februārim). Savu lēmumu A. Matīss skaidroja ar atbalsta trūkumu no "Rīgas satiksmes" akcionāra — Rīgas domes. A. Matīss arī norādīja, ka Rīgas dome nav vēlējusies strādāt pie Valsts kontroles ziņojumā atklāto trūkumu risināšanas un nav atbalstījusi "Rīgas satiksmes" noslēgto līgumu pārskatīšanu.[7]
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Precējies ar Sanitu Matīsi, ir divi dēli un viena meita.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Kasparāns, Ģirts (2013. gada 15. martā). "Ne tikai bedrīšu lāpītājs". SestDiena: 10.—15. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss». Sam.gov.lv. Skatīts: 2013. gada 27. februārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Pateicoties opozīcijai, satiksmes ministra amatā apstiprina Anriju Matīsu». Diena.lv. 2013. gada 1. martā. Skatīts: 2013. gada 1. martā.
- ↑ «Matīss iestājas Vienotībā». Diena.lv. 2014. gada 10. februārī. Skatīts: 2014. gada 11. februārī.
- ↑ Matīss: Rīgas satiksmes vadība nebija nekāda silta vietiņa nra.lv
- ↑ [1]
- ↑ «Rīgas satiksmes» pagaidu vadītājs Matīss nolēmis pamest amatu LSM
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- CV Ministru kabineta mājaslapā Arhivēts 2015. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Aivis Ronis |
Latvijas satiksmes ministrs 2013. gada 1. marts — 2015. gada 4. novembris |
Pēctecis: Uldis Augulis |
|