11. Saeimas vēlēšanas
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
903 470 (60,55%) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
11. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 2011. gada 17. septembrī. Tās norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos — Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Tās bija pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē.[1] Tās tika pasludinātas 26. jūlijā — dienā, kad Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinātā referenduma par 10. Saeimas atlaišanu rezultātus.
Rīgas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 30 deputāti (iepriekšējās vēlēšanās — 29), Vidzemes — 27, Latgales — 15 (iepriekšējās vēlēšanās — 16), Zemgales — 15, bet Kurzemes — 13.[2]
11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 917 680 Latvijas iedzīvotāji, kas ir 59,49% no balsstiesīgajiem.[3] Tā ir zemākā aktivitāte, kāda bijusi Saeimas vēlēšanās (līdz šim zemākā bija 9. Saeimas vēlēšanās - 60,98%).
Vēlēšanās visvairāk vietu — 31 — ieguva apvienība "Saskaņas Centrs". Saeimā iekļuva arī jaunizveidotā Zatlera Reformu partija, premjerministra Valda Dombrovska pārstāvētā partija "Vienotība", kā arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Zaļo un Zemnieku savienība. Saeimā līdz šim pārstāvētā "Šlesera Reformu partija LPP/LC" nepārvarēja 5% barjeru.[4]
Balsošanas sistēma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera—Senlagē metodes. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
Kandidātu saraksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reģistrācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kandidātu sarakstus vēlēšanām varēja pieteikt no 29. jūlija līdz 18. augustam.[2][5]
Saraksti un to līderi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ministru prezidenta kandidāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms vēlēšanām partijas izvirza savus kandidātus Ministru prezidenta amatam.
Vēlētāju aktivitāte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Nobalsojušo skaits | |||||||||||||||
| Teritorija | Vēlētāju skaits | līdz [10] 8.00 |
% | līdz [11] 12.00 |
% | līdz [12] 16.00 |
% | līdz [13] 20.00 |
% | Iecirkni noslēdzot |
% | Atrašanā vietās |
% | Kopējā aktivitāte | % |
| Latvijā | 1 492 084 | 23 070 | 1,55% | 356 341 | 23,88% | 639 813 | 42,88% | 877 712 | 58,82% | 877 712 | 58,82% | 25 758 | 1,73% | 903 470 | 60,55% |
| Rīga | 408 683 | 6309 | 1,54% | 87 849 | 21,50% | 186 180 | 45,53% | 255 293 | 62,43% | 255 293 | 62,43% | 785 | 1,92% | 270 452 | 66,18% |
| Vidzeme | 408 911 | 6715 | 1,64% | 106 125 | 25,95% | 186 180 | 45,53% | 255 293 | 62,43% | 255 293 | 62,43% | 7858 | 1,92% | 263 151 | 64,35% |
| Latgale | 237 077 | 3726 | 1,57% | 55 174 | 23,27% | 86 396 | 36,44% | 111 790 | 47,15% | 111 790 | 47,15% | 5055 | 2,13% | 116 845 | 49,29% |
| Kurzeme | 204 864 | 2863 | 1,40% | 50 885 | 24,84% | 87 987 | 42,95% | 116 310 | 56,77% | 116 310 | 56,77% | 3387 | 1,65% | 119 697 | 58,43% |
| Zemgale | 232 549 | 3457 | 1,49% | 56 308 | 24,21% | 94 816 | 40,77% | 128 737 | 55,36% | 128 737 | 55,36% | 4588 | 1,97% | 133 325 | 57,33% |
Vēlēšanu rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Partijas un apvienības | Balsis | % | Deputātu vietas | Izmaiņa | ||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Saskaņas Centrs | 259930 | 28,36% | 31 | ▲ 2 | ||
| Zatlera Reformu partija | 190853 | 20,82% | 22 | Jauna | ||
| Vienotība | 172567 | 18,83% | 20 | ▼ 13 | ||
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 127208 | 13,88% | 14 | ▲ 6 | ||
| Zaļo un Zemnieku savienība | 111955 | 12,22% | 13 | ▼ 9 | ||
| LPP/LC | 22131 | 2,41% | 0 | ▼ 8 | ||
| PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā | 7109 | 0,78% | 0 | ▬ | ||
| Pēdējā partija | 4471 | 0,49% | 0 | ▬ | ||
| Par prezidentālu republiku | 2881 | 0,31% | 0 | ▬ | ||
| Tautas kontrole | 2573 | 0,28% | 0 | ▬ | ||
| Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija | 2531 | 0,28% | 0 | ▬ | ||
| Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām | 2011 | 0,22% | 0 | Jauna | ||
| Kristīgi demokrātiskā savienība | 1994 | 0,22% | 0 | ▬ | ||
| Nederīga balss | 1211 | |||||
| Kopā | 917680 | 100% | 100 | |||
| Aktivitāte: 59,49% Avots: CVK | ||||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijā pirmo reizi notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas». Delfi. 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011. gada 17. septembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «CVK oficiāli izsludina ārkārtas vēlēšanu datumu; sarakstus iesniegs līdz 18. augustam». Delfi. 2011.07.26. Skatīts: 2011.07.26.
- ↑ 11. Saeimas vēlēšanas Balsotāju aktivitāte Centrālā vēlēšanu komisija
- ↑ «Provizoriskie vēlēšanu rezultāti: Par SC balsojuši 28% vēlētāju; 5% barjeru pārvar pieci politiskie spēki». Delfi. 2011.09.18. Skatīts: 2011.09.18.
- ↑ «Partiju sarakstus vēlēšanām varēs iesniegt jau no piektdienas». Latvijas Televīzija. 2011.07.25. Skatīts: 2011.07.25.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Nākamnedēļ būs zināmi visu lielāko partiju premjera amata kandidāti». Delfi. 2011.08.07. Skatīts: 2011.08.07.
- ↑ «ZRP oficiāli izvirza premjera amatam Sprūdžu, finanšu ministra amatam - Dombrovski». Delfi. 2011.08.13. Skatīts: 2011.08.13.
- ↑ «VL-TB/LNNK premjera amata kandidāts ir Gaidis Bērziņš». Delfi. 2011.08.10. Skatīts: 2011.08.10.
- ↑ «Lembergs nekandidēs Saeimas vēlēšanās». Diena. 2011. gada 8. augustā. Skatīts: 2011. gada 8. augustā.
- ↑ Delfi. «Līdz pulksten 8 nobalsojuši 1,55% balsstiesīgo». Delfi.lv. Skatīts: 2011-09-17.
- ↑ Delfi. «Līdz pulksten 12 nobalsojuši 23,88% balsstiesīgo». delfi.lv, 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011. gada 17. septembrī.
- ↑ Delfi. «Līdz pulksten 16 nobalsojuši 42,88% balsstiesīgo». delfi.lv, 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011. gada 17. septembrī.
- ↑ «Latvijā nobalsojuši 60,55% balsstiesīgo; aktivitāte zema». tvnet.lv. 2011. gada 17. septembrī. Skatīts: 2024. gada 13. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 11. Saeimas vēlēšanas.
- Oficiālā vēlēšanu mājaslapa
- Kandidāti, kas ir darbojušies parlamentā iepriekš Sociālo reformu biedrība
| ||||||
| ||||||||||||||||||||||