Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Talsu novads (2009—2021)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Talsu novads.
Talsu novads
(2009—2021)
Talsu novada karogs Talsu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Talsi
Kopējā platība:[1] 1 763,9 km2
 • Sauszeme: 1 720,9 km2
 • Ūdens: 43,1 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 27 391
Blīvums (2021): 15,9 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Pakalpojumu
centri:
Mājaslapa: www.talsi.lv
Talsu novads Vikikrātuvē

Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009. līdz 2021. gadam. Robežojās ziemeļos ar Dundagas novadu, austrumos — ar Rojas, Mērsraga un Tukuma novadiem, dienvidos — ar Kandavas un Kuldīgas novadiem, bet rietumos — ar Ventspils novadu. Novadu veidoja tā lielākā pilsēta un administratīvais centrs Talsi kopā ar vēl 3 pilsētām un 14 pagastiem. Kopējā platība bija 1763 km² — novads bija sestais lielākais Latvijā, aizņemot 2,7 % no valsts teritorijas.

Pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Talsu novadu apvienoja ar Dundagas novadu, Mērsraga novadu un Rojas novadu. Jaunajā Talsu novadā iekļauts Abavas pagasts, Ārlavas pagasts, Balgales pagasts, Dundagas pagasts, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Kolkas pagasts, Ķūļciema pagasts, Laidzes pagasts, Laucienes pagasts, Lībagu pagasts, Lubes pagasts, Mērsraga pagasts, Rojas pagasts, Sabiles pilsēta, Stendes pilsēta, Strazdes pagasts, Talsu pilsēta, Valdemārpils pilsēta, Valdgales pagasts, Vandzenes pagasts un Virbu pagasts.[4]

Talsu novads izvietojies Kurzemes pussalas austrumos. Tā teritorijai nebija izejas uz Rīgas līča piekrasti; Vandzenes pagasta ziemeļaustrumos novada teritoriju no līča atdala ap 500 m plata Rojas un Mērsraga novadu teritorijas josla.

Novada teritorijas ģeoloģiskais griezums veidojas no kristāliskā pamatklintāja un platformsegas.

Pamatklintāju veido arhaja un proterozoja ieži: stipri deformēti granīti, gneisi, gabro un kristāliskie slānekļi. Nogulumiežu sega sastāv no 1250—1750 m biezas dažāda vecuma slāņkopas. To galvenokārt veido kembrija, ordovika, silūra un devona vecuma ieži. Platformsegas kopējais biezums palielinās virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem.

Skats no Kamparkalna Vanemas paugurainē

Novada teritorijā pārsvarā ir līdzenumi un viļņotie līdzenumi.[5] Novada vidusdaļu joslā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem aizņem Ziemeļkursas augstiene: ziemeļrietumu daļā — Dundagas pacēlums, dienvidaustrumu daļā — Vanemas pauguraine. Izteikts paugurains reljefs vērojams Talsu apkārtnē, kur ir pauguraines visaugstāk paceltā un saposmotā daļa ar novada augstāko pauguru Kamparkalnu (174,6 m v.j.l.). Dundagas pacēluma daļā novada ziemeļrietumos dominē pārsvarā vidēji un maz viļņoti morēnu un limnoglaciālie līdzenumi.

Novada ziemeļaustrumos un austrumos tā teritorija iestiepjas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, kur reljefu veido smilšainie akumulatīvie līdzenumi. Rietumos novada teritorija iestiepjas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā.

Pašos novada dienvidos Abavas senleja atdala Ziemeļkursas augstieni no Austrumkursas augstienes; Abavas pagasta dienvidrietumu daļa atrodas Vārmes nolaidenumā, bet dienvidaustrumu daļa — Saldus paugurainē.

Derīgie izrakteņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā dziļākais smilts—grants karjers «Kurzeme»

Novadā galvenokārt ir smilts, smilts—grants un kūdras resursi. Sastopami arī saldūdens kaļķu, dolomīta un māla krājumi, nedaudz šūnakmens, smilšmāls un laukakmeņu.

Smilts un grants atradnes un prognozēto krājumu laukumi atrodas galvenokārt novada centrālajā un austrumu daļā, kvartāra fluvioglaciālajos nogulumos, kas veido paugurus un un paugurainus masīvus. Smilts un grants nogulumos var izdalīt trīs galvenās frakcijas: smilts (<5 mm), grants un oļi (5—70 mm) un lieli oļi un akmeņi (>70 mm).

Novada teritorijā ir tikai viena izpētīta smilts atradne silikātizstrādājumiem — Rendas atradne pie Kuldīgas novada robežas.

Nelielā daudzumā novadā sastopami arī saldūdens kaļķieži. Izpētītas atradnes atrodas Strazdes un Virbu pagastos, pa vienai atradnei arī Laidzes, Lībagu un Valdgales pagastos. Kaļķiežu atradnes veido ezeru un avotu nogulumi, tie pārsvarā ir irdeni un labi noder skābo augšņu ielabošanai. Esošās atradnes netiek ekspluatētas.

Novada rietumu daļā atrodas vairākas izpētītas māla atradnes, kas pēc izcelsmes saistītas ar limnoglaciālajiem kvartāra nogulumiem. Apzināti ir krājumi Īves un Valdgales pagastos, māls sastopams arī Lubes pagastā.

Valdgales pagastā konstatēta viena atradne ar urāna rūdas klātbūtni, tā atrodas Gaujas svītas smilšakmeņos 65—78 m dziļumā.

Tikai neliela daļa zemes dzīļu resursu tiek intensīvi izmantota. Novadā ir viena valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne — smilts—grants karjers «Kurzeme» Laucienes pagastā.

Abavas pietekas Veģupītes ūdenskritums

Talsu novadu ziemeļrietumu — dienvidaustrumu virzienā šķērsojošā Ziemeļkursas augstiene veido ūdensšķirtni starp Rīgas līča nelielo upju baseiniem novada ziemeļos un austrumos un austrumos, Irbes baseinu rietumos un Ventas baseinu novada dienvidos.

Lielākās Rīgas līča baseina upes ir Roja ar pieteku Mazroju, Grīva, kā arī Engures ezera pietekas Dursupe un Dzedrupe ar galvenajām satekupēm Šķēdi (Žurnikupi) un Jādekšu. Lielākās Irbes baseina upes ir Stende ar Raķupi un Silupi, Spāre ar Vidusupi, kā arī Kāņupe. Ventas baseinam pieder Abava ar pietekām Valgali, Virbupi un Rambuli.

Abava un Roja ir publiski ūdeņi, pie tam Rojas upē no Lubes dzirnavām līdz ietekai līcī zvejas tiesības pieder valstij.

Talsu novada lielākās ūdenstilpes — Engures ezers un Usmas ezers atrodas pie tā austrumu un rietumu robežas un novada teritorijā neietilpst. Lielākie novada ezeri ir Sasmakas ezers (252 ha), Spāres ezers (201,1 ha), Laidzes ezers (170,5 ha), Lubezers (129,6 ha), Gulbju ezers (115,5 ha), Mordangas-Kāņu ezers (78 ha). Ezeri ir subglaciālas izcelsmes; tiem raksturīga izstiepta forma. Lielākie ezeri izvietojušies Dundagas pacēlumā novada ziemeļdaļā vai Ugāles līdzenumā novada dienvidrietumos. Vanemas pauguraines ezeri ir nelieli un ainaviski; tie izvietojušies galvenokārt Talsu pauguraines dabas parkā un Talsu pilsētā. Lielākie un zināmākie ir Vilkmuižas ezers, Talsu ezers, Ābeļezers, Mundigezers, Čumalezers, Sirdsezers.[6]

Uz novada upēm izveidoti vairāki dīķi un nelielas ūdenskrātuves (dzirnavezeri). Lielākie ir Struņķu dīķi uz Ģibuļu un Valdgales pagastu robežas.

Sasmakas ezers ir publisks ezers, bet Gulbju ezerā, Laidzes ezerā, Lubezerā, Mordangas-Kāņu ezerā, Pluncezerā un Spāres ezerā zvejas tiesības pieder valstij.

Talsu novads ir viens no mežainākajiem Latvijas novadiem. Mežs aizņem 95 744,4 ha jeb 57,2% no novada platības. No tiem valsts meži aizņem 65,8%, privātie — 33,6% un pašvaldības meži — 0,6% no mežu kopplatības. Latvijas Valsts meži apsaimnieko 62 216,41 ha mezu Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes un Zemgales mežsaimniecībās. No meža zemju kopplatības 93,7% aizņem meži, 2,3% — purvi, 1,3% — lauces, 2,1% — infrastruktūras objekti, bet 0,6% — pārplūduši klajumi.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 64 424,9 ha jeb 37% no novada teritorijas, no tām 28% ir aramzeme. Ap 70% lauksaimniecības zemju ir meliorētas. Novadā atrodas divi nacionālas nozīmes lauksaimniecības polderi — Spāres polderi (566 ha) Ģibuļu pagastā un Ķūļciema polderis (1081 ha) Ķūļciema pagastā.[7]

Dabas aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aizsargājams dabas piemineklis Tilgaļu milzakmens
Dižstendes — Bungu kapu bērzu aleja

Novada teritorijā atrodas septiņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas vienlaicīgi ir arī Natura 2000 teritorijas: 3 dabas parki un 4 dabas liegumi.

Dabas parki ir:

Dabas liegumi ir:

Novada teritorijā atrodas arī vairāki aizsargājami dabas pieminekļi:

Bīlavu Velna laiva

Mūsdienu Talsu novada teritorija bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi Tojātu apmetnē[12] Abavas krastā un pie Valgales pilskalna. Apvidu sākotnēji apdzīvojuši līvi, par ko liecina gan izrakumos atrastie priekšmeti gan tiem raksturīgie apbedījumi «Velna laivas». Lībiešus ap 10.—11. gadsimtu izspieduši kurši. Novada teritorijā zināmi 11 pilskalni, pazīstamākie un pētītākie no kuriem ir Talsu pilskalns Talsu pilsētā un Mežītes pilskalns Lībagu pagastā. Ap 12.—13. gadsimtu lielākā daļa tagadējās novada teritorijas ietilpa kuršu un lībiešu pamīšus apdzīvotajā Vanemas zemē, bet dienviddaļa, iespējams, Bandavas zemē. Pats Vanemas zemes nosaukums, pēc izplatītākās no versijām, cēlies no lībiešu valodas un nozīmē ‘Vecaine’, ‘Vecā Zeme’.

Vissenākais rakstu avots, kurā atrodamas liecības par Vanemas kuršu un lībiešu apdzīvotajām teritorijām ir 1230. gadā starp Abavas ielejas kuršu ciemu vecākajiem no vienas puses un Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļiem un Rīgas pilsētas rāti no otras puses noslēgtais Rīgas miera līgums ar kuršiem, kurā cita starpā minēti Pedvāles (Pidewale, Pedewale), Valgales (Walegalle, Walgale) un Iģenes vai Uguņciema (Ugen, Ugenesse) kuršu ciemi. 1231. gada līgumā starp Vanemas un Bandavas kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu minētas arī Ārlava (Arowelle), Talsi (Talzen vai Dalsen) un Sabile (Zabele). Ar šo līgumu Vanemas zeme tika sadalīta divās daļās: ziemeļu daļa pienācās Kurzemes bīskapijai, bet dienvidu — Livonijas ordenim. Šīs zemes kopīgi 13. gadsimtā tika dēvētas par Miera Kursu.

Senākā zināmā Livonijas karte (1573—1598) ar tajā atzīmētajām Ārlavas, Talsu un Sabiles pilīm

Pēc Kurzemes bīskapijas izveidošanās 1234. gadā, Kursas galīgās sadalīšanas (1242—1253) un Livonijas Konfederācijas izveidošanās 1243. gadā tagadējā Talsu novada teritorijā sāka veidoties jaunie pārvaldes un saimnieciskie centri. Ārlavas pils bija viena no deviņu Kurzemes bīskapijas iecirkņu centriem, vēlāk — Dundagas apakšpils. 13. gadsimta beigās celtās Talsu[13] un Sabiles ordeņa pilis bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtejas palīgpilis un vēlāk draudžu novadu centri.[14]

Kurši turpināja apdzīvot savus pilskalnus līdz 14.—15. gadsimtam, kad sāka attīstīties muižu centri un vietējie iedzīvotāji tika pakļauti dzimtbūšanai. Ap pilīm tika izveidotas lēņu muižas un izauga vācu amatnieku un tirgotāju miestiņi. Lielākie muižu centri ārpus miestiem bija Nurmuiža, Pastende, Stende, Strazde, Dursupe, Tiņģere, Neivakene.

Izpostītie Talsi pēc 1905. gada sacelšanās apspiešanas.

Pēc Livonijas kara (1558—1583) un tam sekojošās Livonijas Konfederācijas izjukšanas lielākā daļa tagadējās Talsu novada teritorijas nonāca 1562. gadā izveidotās Kurzemes Hercogistes sastāvā, bet bijušās Kurzemes bīskapijas zemes ziemeļdaļā — Dānijai piederošajā Piltenes apgabalā. Karā izpostītais apvidus sāka atgūties tikai hercogs Vilhelma laikā, bet saimniecība uzplauka hercogs Jēkaba valdīšanas laikā. Intensīvi attīstījās ražošana, amatniecība un tirdzniecība, tika nodibināti Sasmakas un Neištetenes tirgotāju un amatnieku miesti, izveidoti dzelzs cepļi Talsciemā un Uguņciemā.

Novada uzplaukumu pārtrauca Otrais Ziemeļu karš (1655—1661) un tam sekojošais mēris. Apvidus tika stipri nopostīts, nopostīta arī Talsu ordeņa pils, saimniecība panīka. Sekojošais Lielais Ziemeļu karš (1700—1721) nesa vēl lielākus postījumus; Talsos 1710. gadā bija palikuši tikai 10 iedzīvotāji.

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā tās vasaļatkarībā esošās Kurzemes Hercogiste un Piltenes apgabals nonāca Krievijas sastāvā kā Kurzemes guberņa. 1818.—1819. gada administratīvajā reformā līdz tam autonomais Piltenes apgabals tika apvienots ar pārējo Kurzemi; tika izveidota Talsu pilskunga iecirknis (Talsensche Hauptmannschaft, vēlāk — apriņķis) ar centru Talsos un tas iekļāva Talsu, Ārlavas, Sabiles un Kandavas draudzes novadus.[15] Novada ziemeļrietumu daļa ietilpa Ventspils pilskunga tiesas Dundagas draudzes novadā.

Sasmakas iedzīvotāju skaits 1834. gadā sasniedza 600 un guberņas administrācija ciemam atjaunoja miesta statusu. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības, tajā darbojās sērkociņu fabrika, liķieru fabrika, divas zeltera fabrikas, alus darītava, vilnas kārstuve un tipogrāfija, 127 amatnieku darbnīcas un 22 krogi.

1905. gada revolūcijas laikā Talsu apriņķī tika nodedzinātas vairākas muižas, Talsi 3.—5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja Krievijas valdības soda ekspedīcija. 1906. gada augustā kara tiesa pieciem revolucionāriem piesprieda nāvessodu.


Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojoties 16 bijušā Talsu rajona pašvaldībām — 3 pilsētām (Talsi, Stende, Valdemārpils), Sabiles novadam un 12 pagastiem. Pēc apvienošanās pilsētu, novada un pagastu pašvaldības likvidētas, izveidojot vienotu novada pašvaldību. Pēc Talsu novada izveidošanas likvidēts Sabiles novads, sadalot Sabiles pilsētā un Abavas pagastā, bet Valdemārpils pilsētas lauku teritoriju 2010. gadā reorganizēja par Ārlavas pagastu.

Novada teritoriālajās vienībās izveidotas pārvaldes. Abavas pagastam un Ārlavas pagastam nav atsevišķu pārvalžu; darbojās apvienotās Sabiles pilsētas un Abavas pagasta un Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvaldes.

Pilsēta/pagasts Centrs
(pārvalde)
Platība
km²
Iedzīvotāju skaits
(2016)
Sabile 3.34 1642
Stende 4.5 1780
Talsi 7.83 10377
Valdemārpils 3 1402
Abavas pagasts Sabile 160.5 1164
Ārlavas pagasts Valdemārpils 134.5 935
Balgales pagasts Dursupe 74.8 863
Ģibuļu pagasts Pastende 320.2 2385
Īves pagasts Tiņģere 70.7 498
Ķūļciema pagasts Ķūļciems 67.6 402
Laidzes pagasts Laidze 74.1 1906
Laucienes pagasts Lauciene 180.3 1661
Lībagu pagasts Mundigciems 143.9 2015
Lubes pagasts Anuži 83.4 520
Strazdes pagasts Strazde 42.3 414
Valdgales pagasts Pūņas 205.5 1333
Vandzenes pagasts Vandzene 145.9 1770
Virbu pagasts Jaunpagasts 39.5 887

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc adrešu reģistra un Talsu novada teritorijas plānojuma datiem novadā bija četras pilsētas (Talsi, Sabile, Stende un Valdemārpils) un 85 ciemi.[7] Pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datiem Talsu novadā par ciemiem uzskatāmas 173 apdzīvotās vietas.

Oficiāli noteiktie ciemi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Treknrakstā izcelti attīstības centri. Papildus noteikts, ka Laidze attīstās kā novada nozīmes profesionālās izglītības un pieaugušo tālākizglītības centrs, bet Dižstende — kā lauksaimniecības zinātnes atbalsta centrs.

Pagasts Ciems
Abavas pagasts Dreimaņciems
Lielvirbi
Mazvirbi
Pedvāle
Rinkule
Valgale
Veģi
Ārlavas pagasts Ambrakas
Jaunciems
Kroņmuiža
Lubezere
Nogale
Balgales pagasts Dursupe
Ģibuļu pagasts Aizupes
Arkliņi
Gaviļnieki
Ģibuļi
Iliņi
Jaunzemes
Kaleši
Kraujas
Līči
Mordanga
Pastende
Spāre
Talsciems
Turkmuiža
Īves pagasts Īve
Dūmciems
Ķurbe
Tiņģere
Ķūļciema pagasts Ķūļciems
Krievragciems
Dzedri
Pagasts Ciems
Laidzes pagasts Laidze
Zvirgzdi
Paugurciems
Stūrīši
Sukturi
Roceži
Miegūze
Vīgrieze
Laucienes pagasts Garlene
Ieleja
Lauciene
Lejaslabiņi
Odre
Plēsums
Pļavas
Stūrīši
Lībagu pagasts Aklaisciems
Andumi
Birzmaļi
Bēķciems
Bungciems
Dižstende
Gailīšciems
Linejciems
Lībagi
Mācītājmuiža
Mundigciems
Putniņciems
Purgalciems
Smildzējciems
Sukturi
Pagasts Ciems
Lubes pagasts Anuži
Strazdes pagasts Strazde
Kāķīši
Gravas
Valdgales pagasts Cīruļi
Ģibzde
Lielsalas
Pūņas
Valdgale
Vecpūņas
Vandzenes pagasts Lādzere
Uguņciems
Upesgrīva
Vandzene
Vandzenes skola
Virbu pagasts Jaunpagasts
Lēdas
Ezerciems
Dārzciems
Brūzis

Nacionālais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Talsu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[16]
Latvieši (28853)
  
91.4%
Krievi (1010)
  
3.2%
Čigāni (537)
  
1.7%
Cita tautība (1161)
  
3.7%
Partijas Balsu skaits % Vietas
Talsu novada attīstībai 2438 22.30 4
Mēs -Talsiem un novadam 2197 20.10 3
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība 1323 12.10 2
Latvijas Zaļā partija 1272 11.63 2
Vienotība 1061 9.70 2
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 980 8.96 2
Latvijas Reģionu apvienība 883 8.08 1
Jaunā konservatīvā partija 667 6.10 1

Sadraudzības pašvaldības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu novadam bija septiņas oficiālas starptautiskās sadraudzības pašvaldības:[17]

Sadarbības līgumi izbeigti vai pārtraukti:


Ievērojami novadnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
  5. «TALSU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA2014.-2020.GADAM». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 20. martā.
  6. «Dabas parka "Talsu pauguraine" lielāko ezeru apraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 6. aprīlī.
  7. 7,0 7,1 «Talsu novada teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 26. februārī.
  8. «Dabas parka "Abavas senleja" dabas aizsardzības plāns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. novembrī. Skatīts: 2016. gada 7. aprīlī.
  9. «Dabas parks "Engures ezers". Dabas aizsardzības plāns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 7. aprīlī.
  10. Valdgales pagasta teritorijas plānojums. Paskaidrojuma raksts[novecojusi saite]
  11. «Talsu novada attīstības programma 2014.—2020. gadam. Ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. martā. Skatīts: 2016. gada 7. aprīlī.
  12. «Talsu TIC. Tojātu apmetne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 3. maijā.
  13. «Talsi. Pilsētas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. decembrī. Skatīts: 2016. gada 5. maijā.
  14. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942
  15. Kaisertum Rußland: Topographie. 1841
  16. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 13.01.2017.
  17. «Talsu novada pašvaldības ārvalstu sadarbības partneri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. martā. Skatīts: 2016. gada 9. aprīlī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]