Bauskas novads (2009—2021)

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Bauskas novads.

Bauskas novads (2009—2021)
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Bauska
Kopējā platība:[1]	786,6 km2
• Sauszeme:	770,6 km2
• Ūdens:	16,0 km2
Iedzīvotāji (2021):[2]	22 259
Blīvums (2021):	28,9 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās vienības:	Bauskas pilsēta Brunavas pagasts Ceraukstes pagasts Codes pagasts Dāviņu pagasts Gailīšu pagasts Īslīces pagasts Mežotnes pagasts Vecsaules pagasts
Mājaslapa:	www.bauska.lv
Bauskas novads Vikikrātuvē

Bauskas novads bija pašvaldība Zemgales centrālajā daļā; robežojās ar Iecavas novadu, Vecumnieku novadu, Rundāles novadu, Jelgavas novadu, Ozolnieku novadu un Lietuvas Republiku.

Bauskas novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā un tajā iekļautas deviņas pašvaldības – Bauskas pilsēta un Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Īslīces pagasts, Gailīšu pagasts, Mežotnes pagasts, Vecsaules pagasts.

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauta Bauska, Bārbeles pagasts, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Gailīšu pagasts, Iecavas pagasts, Iecava, Īslīces pagasts, Kurmenes pagasts, Mežotnes pagasts, Rundāles pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Svitenes pagasts, Valles pagasts, Vecsaules pagasts, Vecumnieku pagasts un Viesturu pagasts.^[4]

Šī sadaļa jāpapildina.

80,4% novada teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme un 13,8% meži. Novads atrodas Lielupes sateces baseinā ar blīvju upju tīklu. Lielākās upes – Lielupe, Mūsa, Mēmele, Iecava, Īslīce un Ceraukste.

Šī sadaļa jāpapildina.

Skatīt arī: Bauskas vēsture

Bauskas novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā un tajā iekļautas deviņas pašvaldības – Bauskas pilsēta un Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Īslīces pagasts, Gailīšu pagasts, Mežotnes pagasts, Vecsaules pagasts.

Šī sadaļa jāpapildina.

2016. gada 30. februārī novadā dzīvoja 25 188 iedzīvotāji. Pēc 2011. gada 1. janvāra datiem iedzīvotāju skaitam novadā ir tendence samazināties par vidēji 0,8% gadā. 36% visu novada iedzīvotāju dzīvoja Bauskā. Vismazāk apdzīvotais bija Dāviņu pagasts ar 875 iedzīvotājiem.

Bauskas novadā atrodas 69 kapsētas, 11 no kurām vairs nav aktīvas. Kapsētu kopējā platība ir nedaudz virs 67,1 ha.^[5]

Novada administratīvais centrs ir Bauskas pilsēta. 2009. gada 6. jūnijā notika pirmās Bauskas novada pašvaldības vēlēšanas.

Novada dome sastāv no 17 vēlētiem deputātiem. Izveidotas četras patstāvīgās komitejas – Finanšu; Sociālo un veselības lietu; Vides un attīstības un Izglītības, Kultūras un sporta lietu.^[7] Novada administrācijas darbu veic 11 nodaļas. Novada domes pakļautībā ir 8 pagastu pārvaldes, 8 pašvaldības kapitālsabiedrības un 29 iestādes.

• Hedemora, Zviedrija, no 2003. gada 13. septembra.
• Pakrojas rajona pašvaldība, Lietuva, no 2006. gada 2. novembra.
• Ripinas apriņķis, Polija, no 2007. gada 5. jūnija.
• Nāhoda, Čehija, no 2010. gada 23. jūlija.
• Radvilišķu rajona pašvaldība, Lietuva, no 2011. gada 7. maija.
• Hašuri, Gruzija, no 2011. gada 24. septembra.^[8]

Šī sadaļa jāpapildina.

• Lielzeltiņi, putnu gaļas ražošana.
• Bauskas alus, alus un bezalkoholisko dzērienu ražošana.
• Kronis, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums.

Laikā no 2007. līdz 2011. gadam bērnu un jauniešu skaits novadā samazinājās par 16%, no 5942 līdz 5008.

Vispārējās izglītības iestādes: Bauskas Valsts ģimnāzija, Bauskas 2. vidusskola, Īslīces pamatskola, Uzvaras vidusskola, Mežotnes internātvidusskola, Bauskas pilsētas pamatskola, Codes pamatskola, Mežgaļu pamatskola, Mežotnes pamatskola, Griķu pamatskola, Ozolaines pamatskola, Vecsaules pamatskola, Bauskas sākumskola.

Bauskas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes Pasaulīte un Zīlīte.

Darbojas Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola, Bauskas Mūzikas un Mākslas skola, kā arī Bauskas Bērnu un jauniešu centrs un Sporta centrs Mēmele.

Šī sadaļa jāpapildina.

Bauskas novada teritorijā atrodas 57 valsts kultūras nozīmes kultūras pieminekļi. Tūrisma objekti – Bauskas vecpilsēta, Bauskas pils muzejs, Mežotnes pils, Bruknas muiža, Bauskas Svētā Gara baznīca, Bauskas rātsnams, Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Rīgas Motormuzeja filiāle, Viļa Plūdoņa memoriālā māja – muzejs Lejnieki.^[9]

Bauskas pilsētas bibliotēka darbojas kopš 1922. gada. Pēckara gados izveidots Bauskas novada Kultūras centrs.

Populāras ir auto sacensības autokrosa sporta kompleksā Mūsa ar 20 000 skatītāju vietām, Starptautiskais motociklistu saiets un Kantrī mūzikas festivāls ar 10 000 apmeklētājiem.

Novadā atrodas katoļu, protestantu un pareizticīgo baznīcas.

• Pēteris Kūla, skolotājs

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Bauskas novadā

Šī sadaļa jāpapildina.

Šī sadaļa jāpapildina.

• Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Latvijas administratīvais iedalījums (2009—2021) Republikas pilsētas Daugavpils Jēkabpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Rīga Valmiera Ventspils Novadi Aglona Aizkraukle Aizpute Aknīste Aloja Alsunga Alūksne Amata Ape Auce Ādaži Babīte Baldone Baltinava Balvi Bauska Beverīna Brocēni Burtnieki Carnikava Cēsis Cesvaine Cibla Dagda Daugavpils Dobele Dundaga Durbe Engure Ērgļi Garkalne Grobiņa Gulbene Iecava Ikšķile Ilūkste Inčukalns Jaunjelgava Jaunpiebalga Jaunpils Jēkabpils Jelgava Kandava Kārsava Kocēni Koknese Krāslava Krimulda Krustpils Kuldīga Ķegums Ķekava Lielvārde Līgatne Limbaži Līvāni Lubāna Ludza Madona Mālpils Mārupe Mazsalaca Mērsrags Naukšēni Nereta Nīca Ogre Olaine Ozolnieki Pārgauja Pāvilosta Pļaviņas Preiļi Priekule Priekuļi Rauna Rēzekne Riebiņi Roja Ropaži Rucava Rugāji Rūjiena Rundāle Sala Salacgrīva Salaspils Saldus Saulkrasti Sēja Sigulda Skrīveri Skrunda Smiltene Stopiņi Strenči Talsi Tērvete Tukums Vaiņode Valka Varakļāni Vārkava Vecpiebalga Vecumnieki Ventspils Viesīte Viļaka Viļāni Zilupe