Ansis Lerhis-Puškaitis

Ansis Lerhis-Puškaitis Personīgā informācija Dzimis 1859. gada 2. septembrī [v.s. 21. augustā] Talsu draudzes novads, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) Miris 1903. gada 30. martā (43 gadi) Džūkste, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) Dzīves vieta Džūkste Tautība latvietis Nodarbošanās rakstnieks, folklorists, skolotājs, dārznieks

Ansis Lerhis-Puškaitis, īstajā vārdā Anss Lerhis (dzimis 1859. gada 2. septembrī [v.s. 21. augustā] Talsu muižā, miris 1903. gada 30. martā Džūkstē), bija latviešu rakstnieks, folklorists, pētnieks, sabiedriskais darbinieks, skolotājs.^[1] Viņš latviešu literatūrā uzskatāms par literārās pasakas aizsācēju, 19. gadsimta beigās sarakstījis divus pasaku krājumus bērniem. Viņa sakopotās "Latviešu tautas teikas un pasakas" ir otrs lielākais latviešu pasaku un teiku apkopojums.^[2] Šie krājumi kopā ar Krišjāņa Barona "Latvju dainām" veido latviešu folkloristikas pamatu.

Dzimis 1859. gadā Talsu muižas "Cīruļos" zemnieku ģimenē, no kurienes viņa dzimta dabūja savu uzvārdu (vācu: Lerch — cīrulis). Mācījās Talsu apriņķa skolā.^[3] 1879. gadā kā eksterns beidza Irlavas skolotāju semināru un strādāja par palīgskolotāju Anneniekos, tad Džūkstes-Pienavas pagasta skolā.

Kopš 1883. gada strādāja par Džūkstes Lancenieku skolas skolotāju, vāca tautas pasakas, kā arī organizēja to vākšanu Talsu un Džūkstes apkaimē. No sākuma strādāja uz savu roku, vēlāk viņam piebiedrojās citi pasaku un teiku vācēji citos novados. Kad 1891. gadā iespieda viņa savākto teiku pirmos trīs sējumus, savus pasaku krājumus viņam nodeva Brīvzemnieks, Bīlenšteins, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļa, Jānis Ilsters un citi krājēji.

Īsi pirms nāves 1903. gadā (miris no tuberkulozes 43 gadu vecumā) iznāca viņa darbu septītā sējuma pirmā daļa. Otrā daļa palika rokrakstā, un publicēta tikai 2001. gadā.

Ansis Lerhis-Puškaitis savācis vairāk nekā 1900 pasaku, 2000 ticējumu, 3300 teiku un citus tekstus (kopā ap 6650 uz 4561 lpp.)^[4] publicētas krājumā "Latviešu tautas teikas un pasakas" 7 sējumos (1891—1903). Pirmajos trijos sējumos ("Latviešu tautas pasakas", 1891) publicēti vienīgi paša Lerha-Puškaiša savāktie 363 teksti. Ceturtais sējums (1893) ir iepriekš savākto pasaku varianti. Ar Visendorfa finansiālu atbalstu izdotais piektais sējums nosaukts par “Latviešu tautas teikas un pasakas” (1894), un tajā publicēti galvenokārt Friča Brīvzemnieka vākums — teikas par burvjiem, raganām un mirušajiem (983 teksti). Sestais sējums (1896) iznāca divās grāmatās, un tajā publicēti Augusta Bīlenšteina, Rīgas Latviešu biedrības un citu vākumi.

Rakstījis arī oriģinālpasakas un stāstus. Pazīstamākie darbi ir "Pasakas" (1. un 2. daļa; 1890-1891) un stāsti "Kurbads" (1891), "Ojārs" (1892), "Vodžus" (1893).

Džūkstes pagastā, bijušajā Lancenieku skolas ēkā, kur no 1882. gada janvāra līdz 1903. gada martam dzīvoja un strādāja A. Lerhis-Puškaitis, atrodas Džūkstes Pasaku muzejs, kur iekārtots folklorista kādreizējais dzīvoklis-kabinets un viesistaba, apskatāmi viņa piederējušie priekšmeti.^[5][6]

• 
  A. Lerha-Puškaiša kapa piemineklis Džūkstē
• 
  Džūkstes Pasaku muzejs, kas veltīts Ansim Lerhim-Puškaitim, kā arī pagasta materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai

• R. Bērziņš. Lerhs-Puškaitis dzīvē un darbā (1928)

• "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" Braucam ciemos pie Pasaku Ķēniņa (23.09.2009.)^{[novecojusi saite]}
• Latviešu tautas pasakas. 1. daļa (1891) Arhivēts 2021. gada 21. augustā, Wayback Machine vietnē.

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l