Reinholds Šmēlings

Reinholds Georgs Šmēlings
Pilnais vārds	Reinhold Georg Schmaeling
Dzimis	1840. gada 14. novembrī Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija)
Miris	1917. gada 17. oktobrī (76 gadu vecumā) Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija)
Tautība	vācbaltietis
Nozares	arhitektūra
Mācījies	Pēterburgas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens	eklektisms, jūgendstils
Slavenākie darbi	Rīgas "sarkanās skolas", Sarkanie spīķeri, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vecākās ēkas
Atbalstītāji	Ludvigs Bonštets

Reinholds Georgs Šmēlings (vācu: Reinhold Georg Schmaeling; 1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu. Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas gandrīz 100 ēkas, tai skaitā 25 skolas, 3 slimnīcas, 5 ugunsdzēsēju depo, 2 tirgi, naktspatversmes, bērnudārzi, administratīvās ēkas, kultūras iestādes, sporta un kulta celtnes, kazarmas un dzīvojamās ēkas, kas ir neatņemama mūsdienu Rīgas vides tēla sastāvdaļa.^[1] Šmēlings ir viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.^[2]

Reinholds Šmēlings ir dzimis Rīgā 1840. gada 14. novembrī. Pamatizglītību ieguvis kādā privātā pamatskolā. 1854. gadā viņš uzsāka studijas Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā, bet bija spiests tās pārtraukt. 1858. gadā viņš turpināja studijas Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļā. Līdztekus studijām viņš 1860.—1862. gadā strādāja profesora Ludviga Bonšteta (Ludwig Bohnstedt) arhitekta birojā, kurš cita starpā bija arī Rīgas pilsētas teātra (tagad Latvijas Nacionālās operas) ēkas projekta autors. 1868. gadā viņš pabeidza mākslas studijas ar lielo zelta medaļu, kas deva iespēju no 1868. līdz 1872. gadam papildus studēt arhitektūru Vācijā, Itālijā un Francijā. 1869. gadā viņš apprecējās ar Mariju Evelīnu fon Tīzenhauzeni.

1873. gadā Šmēlings kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķi, strādāja pie ēku projektiem Pēterburgā un Krimā, bet kopš 1877. gada atkal Pēterburgā. Viņš vadīja Krievijas paviljona iekārtošanu pasaules izstādē Vīnē.

1879. gadā Šmēlings atgriezās Rīgā un kļuva par pilsētas arhitektu. Viņa vadībā tika izstrādāts jauns pilsētas attīstības plāns, kurā tika noteiktas jaunbūvējamo baznīcu, skolu, administratīvo iestāžu, kazarmu, noliktavu, tirgu, lopkautuves un citu publisko ēku un saimniecisko būvju atrašanās vietas.^[3]

Rīgas pilsētas arhitekta galvenais uzdevums bija nodrošināt projektus jaunbūvēm, kuras cēla par pilsētas līdzekļiem.

Rīgā Kaļķu iela 16 atrodas Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris, ēka celta 1880. gadā, arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings, bijušais biedrības "Uļej" nams.

No 1885. līdz 1887. gadam Šmēlinga vadībā atjaunoja un rekonstruēja izdegušo Vācu teātri (tagad Nacionālā opera), piebūvējot katlumāju un elektrocentrāli. Savas darbības Rīgas perioda sākumā viņš turpināja veidot ēku fasādes eklektisma neorenesanses stilistikā, ko bija lieliski apguvis savā Itālijas arhitektūras studiju laikā. Šajā stilā uzcelts arī paša Šmēlinga nams Dzirnavu iela 60 (1892) un Džeimsa Armitsteda Bērnu slimnīca Vienības gatvē 45 (1895-1899).

No 1882. gada Šmēlinga celtnēs parādās arī eklektisma paveida — tā sauktā „ķieģeļu stila” elementi, kam raksturīgas neapmestu ķieģeļu fasādes ar mūrī veidotām arhitektoniskās apdares detaļām un dzegām. Astoņdesmito gadu vidū tapa ugunsdzēsēju depo Ludzas iela 24 (tagad pārbūvēts), Maskavas iela 3, Matīsa iela 9 un Akmeņu iela 17, vēlākajos gados vairākas pamatskolas (1901-1908) un Rīgas Pilsētas slimnīcas galvenā ēka Bruņinieku iela 5 (1906—1907) un ambulance (1909). Pēc viņa projekta uzcēla arī divus jaunus paviljonus garīgi slimo iestādē Sarkankalnā, Duntes iela 12/22 (tagad — Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, 1905).

Sākot ar 1908. gadu Šmēlings ēku apdarē sarkano ķieģeļu virsmas kombinē ar gaiši apmestiem laukumiem. Šai stilistikai nav tiešu analogu vēsturē, ēku mākslinieciskais veidols ir racionāls un atbilst jūgendstila radošās metodes principiem, tāpēc šī sarkani-baltā stilistika faktiski ir racionālistisks jūgendstila formālais paveids. Varena sarkani-baltās stilistikas simfonija ir Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tagad - Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca) Pilsoņu iela 13 (1908—1915)^[1]

Reinholds Šmēlings aizgāja pensijā 1915. gadā. Miris 76 gadu vecumā Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada 17. oktobrī. Apglabāts Rīgas Lielajos kapos.

19. gadsimta nogalē būvētās ēkas projektētas eklektisma stilā ar neorenesanses iezīmēm. 19. un 20. gadsimta mijā celtās ēkas veidotas tā sauktajā „ķieģeļu gotikas stilā”, bet pēc 1908. gada celtās ēkas projektētas racionālistiskā jūgendstila manierē, ēku fasāžu apdarē izspēlējot sarkano ķieģeļu un gaiša apmetuma virsmu kontrastus.^[4]

Visvairāk Šmēlinga arhitekturālo darbu var redzēt Rīgas vēsturiskais centrā, kur atrodas arī 1913. gadā celtā pamatskola, kura pašlaik ir viens no Natālijas Draudziņas ģimnāzijas korpusiem.^[5]

• Krievu drāmas teātra ēka (tolaik — akciju sabiedrība "Улей", 1880);
• Pilsētas meiteņu skolas ēka (tagad — Pamatskola "Rīdze") Krišjāņa Valdemāra iela 2 (1881—1884);
• Grebenščikova vecticībnieku draudzes nespējnieku nams Maskavas iela 116 (1883);
• Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas ēka Krišjāņa Barona iela 71 (1883);
• Rīgas Valda Zālīša sākumskolas ēka Kalpaka bulvāris 8 (1884);
• Policijas pārvaldes nams Aspazijas bulvāris 7 (1889—1891);
• Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (tolaik — Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca, 1895—1912), stilu evolūcija no neorenesanses līdz racionālistiskam vēlajam jūgendstilam.^[6]
• Dzīvojamās ēkas/īres nami Aspazijas bulvāris 32 (1881), Krišjāņa Barona iela 88 (1883), Daugavgrīvas iela 7 (1887), Jauniela 15 (1888), Kalēju iela 8 (1891), Maskavas iela 172 (1891), Dzirnavu iela 60 (1892), Pulkveža Brieža iela 20 (1894), Torņakalna iela 16 (1895), Bruņinieku iela 35 (1896), Stabu iela 74 (1893—1898), Skolas iela 36a (1899), Brīvības iela 68 (1903).

• Četri ugunsdzēsēju depo - Ludzas iela 24, Maskavas iela 3, Matīsa iela 9 un Akmeņu iela 17 (1880. gadu vidus);
• Ebreju lūgšanu nams Stabu iela 63 (1899);
• Āgenskalna Valsts ģimnāzijas (tolaik — Pilsētas 4. pamatskola) ēka Lavīzes iela 2a (1901), Pilsētas pamatskola Skrindu iela 1. (1902—1903)
• Matīsa tirgus (1902);
• Rīgas pilsētas 1. slimnīca Bruņinieku iela 5 (1902—1906), slimnīcas galvenā ēka un četras citas ēkas;
• Kazarmas
• Policijas pārvaldes nami
• Sarkanie spīķeri

• Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (tolaik - Rīgas pilsētas 2. slimnīca, 1908-1915);
• Ugunsdzēsēju depo Hanzas iela 5 (1909);
• Āgenskalna tirgus Nometņu iela 64 (1911);
• t.s. "sarkanās skolas" (1908—1914) — Augusta Deglava iela 3, Šarlotes iela 8, Hāmaņa iela 2a, Gaujas iela 23, Bruņinieku iela 24a, Telts iela 2a, Baltajā iela 10, Raņķa dambī 1, Krimuldas iela 2, Zeļļu iela 4, Kalnciema iela 118, Patversmes iela 20, Slāvu iela 2 un Bruņinieku iela 28.

Kad 1882. gada ugunsgrēkā pilnībā izdega Vācu teātris (mūsdienās Nacionālā opera), iekštelpas, laikā no 1885. līdz 1887. gadam atjaunoja un rekonstruēja Šmēlinga vadībā. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas kanāla malā uzcēla katlumāju un elektrocentrāli. Rīgas Pāvila baznīcas celtniecības noslēgumā 1912. gadā pēc Šmēlinga projekta izbūvēja sānu portālus.^[5]

Rīgas Grebenščikova lūgšanu nama mūra žogs (1883)^[7]

• Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850-1940, Jumava, 2002
• Jānis Krastiņš. "Reinholds Georgs Šmēlings. Rīgas pilsētas arhitekts."