Eklektika (arhitektūra)

Eklektika ir arhitektūras virziens arhitektūras vēsturē, kas attīstījās 19. gadsimta vidū un ilga līdz Pirmajam pasaules karam. Atbilstoši eklektisma filozofijai šī virziena arhitekti atdarināja dažādus vēsturiskus stilus, tos papildinot un kombinējot. Tāpat kā renesanse, klasicisms vai citi vēsturisko formu valodā sakņotie stili, eklektika bija viens no historisma paveidiem.

Ņemot par pamatu tikai kāda viena vēsturiskā stila formas, radās dažādi eklektisma neostili — neogotika, neorenesanse, neobaroks utt. Tie nebija atsevišķi stili, bet vienīgi dažādu arhitektoniski dekoratīvo formu iespējamības vienotā mākslas stilā. Visbiežāk vienā celtnē vienlaicīgi izmantoja vairāku vēsturisko stilu formālos elementus. Taču nekad tā nebija akla atdarināšana vai kopēšana, tāpat kā renesanse nebija antīkās mākslas tiešs pārcēlums citā laikmetā. Viena no eklektisma arhitektūras pērlēm ir Rīgas bulvāru loks. Izcili eklektisma stila ansambļi ir Vīnes, Parīzes, Oslo un daudzu citu Eiropas lielpilsētu centrālo daļu apbūve.^[1]

Eklektisma ideju uzplaukumu veicināja tolaik populārās romantisma vēsmas zinātnē, filozofijā un ētikā. 19. gadsimts bija strauja rūpniecības uzplaukuma, pilsētu izaugsmes un pirms tam nepieredzēti aktīvas būvniecības laikmets. Eklektisms radīja tikai sev raksturīgo mākslinieciskās izteiksmes un kompozīcijas paņēmienu kopumu — arhitektonisko formu un apdares detaļu piesātinājumu, līdzvērtīgumu, sadrumstalotību un izkārtojumu vienmērīgā ritmā.

Eklektisms Latvijas arhitektūrā sākās ar virkni neogotisku muižu kungu māju jeb "piļu" celtniecību, no kurām uzskatāmākie piemēri ir:

• Vecauces pils (1839—1843)
• Gārsenes muižas pils (1856)
• Bīriņu muižas pils (1857—1860)
• Lizuma muižas pils (pārbūvēta 1864)
• Preiļu muižas pils (1860—1864)
• Alūksnes muižas pils (ap 1860)
• Cīravas muižas pils (1818—1823)
• Rūmenes muižas pils (1876)

Vairākas neogotiskas Latvijas baznīcas tapušas pēc Rīgas pilsētas arhitekta J. D. Felsko projektiem:

• Rīgas Anglikāņu baznīca (1857—1859)
• Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca (1865—1869)
• Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca Sarkandaugavas ielā 10 (1876—1878)
• Viļķenes baznīca (1866)
• Salas Sv. Jāņa baznīca (1870)
• Piņķu Svētā Nikolaja baznīca (1871—1874)

un Daugavpils pilsētas arhitekta Vilhelma Neimaņa projektiem:

• Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca (1891—1893)
• Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca (1899)

Trīs sarkano ķieģeļu neogotiskās baznīcas ar diviem torņiem celtas pēc būvinženiera Floriana fon Viganovska projektiem:

• Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca (1884—1891)
• Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle (1892—1902)
• Rīgas Svētā Franciska Romas Katoļu baznīca Katoļu ielā 16 (1889—1892)

• 
  Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīca
• 
  Rīgas Anglikāņu baznīca
• 
  Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle
• 
  Vecauces muižas pils
• 
  Lizuma muižas pils
• 
  Alūksnes muižas pils
• 
  Rūmenes muižas pils
• 
  Gārsenes muižas pils

Neoromānika Latvijā kļuva populāra 19. gadsimta nogalē, bet 20. gadsimta sākumā sāka celt vairākas iespaidīgas laukakmeņu baznīcas Latgalē:

• Preiļu katoļu baznīca (1886)
• Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca (1896)
• Nīdermuižas baznīca (1901)
• Stirnienes katoļu baznīca (1907—1914)
• Riebiņu baznīca (1907)
• Višķu baznīca (1908—1915)
• Baltinavas katoļu baznīca (1909—1914, 1919—1931)
• Atašienes baznīca (1930)

un ķieģeļu neoromānikas baznīcas Latgalē, Rīgā un Liepājā:

• Kalupes baznīca (1861—1882)
• Grīvas katoļu baznīca (1881—1889)
• Pustiņas katoļu baznīca Robežniekos (1897—1899)
• Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca (1900—1907)
• Rīgas Baptistu lūgšanu nams Matīsa ielā 50b (1900—1902)
• Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle (1894—1900)

• 
  Preiļu katoļu baznīca
• 
  Stirnienes baznīca
• 
  Riebiņu baznīca
• 
  Višķu baznīca
• 
  Kalupes baznīca
• 
  Grīvas katoļu baznīca
• 
  Liepājas katoļu katedrāle

• Dvietes katoļu baznīca (1864)
• Daugavpils Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca (1905)
• Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca Liepājas ielā (1901)
• Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca (1901—1914)

• 
  Dvietes baznīca
• 
  Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca
• 
  Rīgas Alberta baznīca
• 
  Nautrēnu baznīca

Vairums Latvijas pareizticīgo baznīcu celtas Baltijas pārkrievošanas laikā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tā sauktā krievu-bizantiešu stila formās, kas sakrita ar eklektisma uzplaukumu:

• Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle Brīvības bulvārī 23 (1876—1884)
• Rīgas Svētās Trīsvienības Pareizticīgo sieviešu klostera baznīca Krišjāņa Barona ielā 126 (1900—1907)
• Liepājas Karostas Svētā Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāle (1900—1903)
• Rīgas Marijas pasludināšanas pareizticīgo baznīca Pokrova kapos (1879)
• Salacgrīvas Svētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca (1871—1873)
• Kalsnavas Svētā Apustuļa Jāņa Teologa pareizticīgo baznīca (1873)
• Kolkas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (1890—1892)
• Mārcienas Svētā Alekseja pareizticīgo baznīca (1871—1872)
• Ežu Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo baznīca Māļos (1872)
• Bučauskas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca pie Dzelzavas (1874)
• Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca (1891—1893)
• Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca (1902—1904)

• 
  Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle
• 
  Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāle
• 
  Rīgas Svētās Trīsvienības Pareizticīgo sieviešu klostera baznīca
• 
  Rīgas Sv. Trīsvienības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca
• 
  Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca
• 
  Kalsnavas Svētā Apustuļa Jāņa Teologa pareizticīgo baznīca
• 
  Kolkas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca

Viens no savdabīgākajiem eklektisma mākslinieciski formālajiem paveidiem, kurā vienotā mākslinieciskā sistēmā saauga gan no Bizantijas arhitektūras, gan romānikas, gan renesanses formālās valodas patapināti elementi, bija tā sauktais apaļloka stils (Rundbogenstil). Tas sastopams visdažādākās nozīmes sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecības ēku arhitektūrā:

• Latvijas Universitātes galvenā ēka Raiņa bulvārī 19 (1866—1869, 1876, 1883, 1900, 1909)
• Rīgas Valsts 1. ģimnāzija Raiņa bulvārī 8 (1874)
• RSU Anatomikums Kronvalda bulvārī 9 (1877)

• 
  Latvijas Universitātes galvenā ēka
• 
  Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

• Rīgas biržas ēka Doma laukumā 6 (1852—1856)
• Saeimas nams Jēkaba ielā 11 (1863—1867)
• Kokneses muižas Jaunā pils (sagrauta)
• Latvijas Bankas ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 2a (1901—1905)
• Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka Krišjāņa Barona ielā 1 (1870—1875)
• Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra ielā 1 (1876—1879)
• pamatskolas "Rīdze" ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 2 (1881—1884)
• Rīgas Valsts tehnikuma ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 1c (1891)
• Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte Svētes ielā 18 Jelgavā (1900)
• Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēka Liepājas ielā 31 (1879)

• 
  Rīgas biržas ēka
• 
  Saeimas ēka
• 
  Latvijas Bankas ēka
• 
  Latvijas Mūzikas akadēmijas ēka
• 
  Rīgas Valsts tehnikuma ēka
• 
  Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes ēka
• 
  Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma ēka

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eklektika.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)