Rīgas koka arhitektūra

Rīgas koka arhitektūra ir daļa no Rīga vēsturiskās apbūves tradīcijas, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Rīgā patlaban ir ap 4000 dažādu koka ēku un būvju, no tām UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti ap 500 objektu. Senākie koka apbūves objekti datēti ar 18. gadsimtu, kad arhitektūrā noteicošais bija klasicisma stils. Lielākā daļa šī laikmeta ēku gāja bojā priekšpilsētu dedzināšanā 1812. gada kara laikā.

Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas agrākās ārpilsētas Rīgas koka muižiņas: Zēlustes muiža, Borherta muiža, Kleistu muiža, Hartmaņa muiža, Nordeķu muiža, Depkina muiža, Volera muiža u.c.

• Ķīpsalas koka māju atjaunošana aizsākās 1997. gadā arhitektes Zaigas Gailes ierosmē, atjaunojot gan uz vietas esošās ēkas, gan papildinot kolekciju ar ēkām no malas, piemēram, uz turieni pārvesta 19. gs. sākumā klasicisma stilā celtā guļbaļķu koka ēka no Baznīcas ielas 18, tāpat arī 18. gs. otrās puses vēlīnā baroka guļbūve no A. Briāna ielas 11 un neliela dārznieka mājiņa no Ganību dambja 7, kas jaunajā mājvietā ieguvusi nosaukumu Ķīniešu namiņš.
• Mūrnieku ielas koka mājas agrākajā strādnieku priekšpilsētā Grīziņkalnā, kas atjaunotas 2003. gadā.
• Kalnciema ielas kvartāls, ko veido 23 klasicisma stilā celtas koka ēkas abus ielai, un to atjaunošanas projekts tika sākts 2006. gadā. Nozīmīga Kalnciema ielas ansambļa daļa ir brāļu Dambergu izveidotā komūna ar sešām atjaunotām koka celtnēm.^[1]

Ievērojamas ir arī koka ēkas Balasta dambī 38/40 (1907, Jānis Alksnis), O. Vācieša ielā 5 (1872, Oskars Aleksandrs Johans Bārs), Brīvības ielā 140 (1888, Jānis Frīdrihs Baumanis), Matrožu ielā 4/6 (1912, Aleksandrs Vanags).

Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l