Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Krimuldas muiža

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Krimuldas muižas pili. Par Krimuldas viduslaiku pili skatīt rakstu Krimuldas viduslaiku pils.
Krimuldas pils mūsdienās.
No Gaujas senlejas puses.
Krimuldas pils pirms Pirmā pasaules kara.

Krimuldas muiža (vācu: Schloß Cremon) atrodas Gaujas senlejas malā, Siguldas pilsētas labā krasta daļā (Krimuldā). Netālu no muižas pils atrodas Krimuldas viduslaiku pils drupas. Celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras piemēriem Latvijā. Muižas daudzslāņainā vide rada īpašo Krimuldas šarmu, kur 19. gadsimta "Vidzemes Šveices" koka arhitektūras pērles mijas ar vēlīnā klasicisma laikā celtās pils krāšņumu.[1] Krimuldas muiža ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedre, tomēr tā vēl nav iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā.[2]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precīzs Krimuldas muižas pils celšanas gads un tās projekta autors nav zināms, taču vairums pētnieku uzskata, ka tagadējā Krimuldas muižas kungu māja un saimniecības ēkas celtas pēc 1848. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva firsts Pauls Hermanis fon Līvens.[3] Ap 1893. gadu Krimuldas muižas pils tika pārbūvēta viņa dēla Paula Līvena vadībā. Pārbūves gaitā pils abos galos tika papildināta ar simetriskām trīs logailu asu garām piebūvēm un no nelielas vasarnīcas tipa villas pārtapa pietiekami plašā muižas dzīvojamā ēkā. Līdzīgi, kā zem vecās pils daļas, arī zem jaunajām piebūvēm tika izbūvēti pagrabi, daļā no kuru telpām pils dienvidrietumu galā ierīkota pils virtuve.[1]

Pēc 1920. gada zemes reformas muižu atņēma tās agrākajiem īpašniekiem. 1921. gadā Krimuldas muižas pils līdz ar daļu no saimniecības ēkām un 226,26 ha zemes 1921. gadā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā. Organizācijas pirmā vadītāja, profesora Jāņa Jankovska vadībā te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes slimnieku ārstniecības iestādi ar 50 gultasvietām. Esot saimnieka statusā, Sarkanais Krusts sanatorijā veica būtiskus ieguldījumus, pielāgojot pili ārstniecības specifiskajām vajadzībām. Pēc pārbūves sanatorijā ziemā varēja ārstēties 165, bet vasarā - 200 slimnieki, un tā kļuva par Latvijā lielāko šāda veida iestādi. Krimuldas sanatorijas lielākā vērtība bija tās atrašanās skaistā vietā, kas veicināja slimnieku atveseļošanos. Sanatorijā tika veiktas tuberkulozes ārstēšanā nozīmīgas procedūras - gaisa un saules peldes, kuru dēļ 1927. gadā iesāka būvēt t.s. „sauļošanās lieveni”- iepretī pilij puslokā celta koka ēka ar plašu lieveni.[1]

No 1994. līdz 1997. gadam Krimuldas sanatorija piedzīvoja virkni reorganizāciju, 2002. gada jūnijā sanatorija privatizācijas ceļā pārtapa par SIA "Rehabilitācijas centrs Krimulda". Kā sertificēta rehabilitācijas iestāde Krimuldas muiža darbojas arī pašlaik.[4]

Muižas komplekss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās grūti analizēt Krimuldas pili, kā pilnvērtīgu sava laika arhitektūras, mākslas un aristokrātisko aprindu sadzīves kultūras objektu, jo to ietekmējusi gan 19. un 20. gadsimtā veiktā pārbūve, gan Pirmā pasaules kara postījumi, gan arī ēkas pārveidošana par sanatoriju.[4] Sākotnēji Krimuldas pils celta kā klasicisma stila ēka ar gandrīz kubisku divstāvu centrālo apjomu un simetriskiem, to ietverošiem vienstāva spārniem. Tāpat arī asu attiecība pils galvenajā fasādē sākotnēji sadalījās 3:5:3. Krimuldas pils izskatā iespaidu atstājis 18. gadsimta angļu arhitektūras stils.[3] Ēkā joprojām saglabāta simetrija, tomēr šobrīd galvenās fasādes asu attiecība ir 5:5:5. Ēkas fasādē īpaši akcentēta pils vidusdaļa. Izmantoti (no pils sānu daļām) atšķirīgi virslogu sandriki un spēcīgi izvirzītu otrā stāva dzegas modiljonu joslu. Ēkā akcentēts centrālais apjoms, kuru rotā masīvs četru kolonnu portiks. Tāpat uzmanību saista portika čuguna lējuma joniskie kapiteļi, jo tik iespaidīga izmēra metāla daļu izmantošana ēkas fasādē ir gandrīz unikāla parādība Latvijas arhitektūrā.[1]

Ēku arhitektoniskajā veidolā robustām laukakmens sienām pretstatītas gludi apmestas logailu apmales, ķieģeļu izbūvējumi. Piemēram, Krimuldas muižas pārvaldnieka mājai veidotas vēlā klasicisma stila formas ārdurvis. Pati ēka būvēta ar laukakmens sienām un gludi apmestām logailu apmalē. Virs ēkas gala izbūvēts kupols, tomēr tam grūti rast kādu racionālu izskaidrojumu, un visdrīzāk tas ir gluži kompozicionāls veidojums. Tāpat Krimuldas muižas kompleksā atrodas arī monumentālais karē veidā celtais laidara komplekss ar 19. gadsimta 1. ceturksnim raksturīgajām pusloka formas žoga arkām un izteikti reprezentablajiem vārtiem. Arī citas saimnieciskā kompleksa ēkas veidotas līdzīgi un vienotā stilā.[1]

Mūsdienās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krimuldas muiža tiek aktīvi iesaistīta tūrismā, piedāvājot plašas atpūtas un izklaides iespējas tūristiem. Muiža piedāvā dažāda lieluma un izkārtojuma telpu īri, kā arī ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumus. Tāpat tiek piedāvātas ekskursijas pa Krimuldas muižas vēsturisko centru, kā arī iespējami maršruti pa Krimuldas pils un tuvāko apkārtni, piedāvājot ekskursijas maršrutu sagatavošanu atbilstoši klientu vēlmēm.[5]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Bruģis, D. (2007) Krimuldas muiža, Kuldīga: Tipogrāfija Citrons
  2. ↑ Latvijas piļu un muižu asociācija, mājas lapa, pieejams: http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=4086 Arhivēts 2012. gada 13. februārī, Wayback Machine vietnē.
  3. ↑ 3,0 3,1 Bousfield, J. (2004) The Rough Guide to The Baltic States. Estonia, Latvia & Lithuania, London: Rough Guides Ltd.
  4. ↑ 4,0 4,1 Vorhees, M. (2009) Eastern Europe, United States of America: Lonely Planet
  5. ↑ Rehabilitācijas centrs „Krimulda”, mājas lapa, pieejams: http://www.krimuldaspils.lv/lat/ Arhivēts 2012. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°10′03″N 24°49′47″E / 57.16750°N 24.82972°E / 57.16750; 24.82972

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krimuldas_muiža&oldid=3950191"