Baltinavas katoļu baznīca
Baltinavas Kunga Jēzus Kristus pasludināšanas Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Baltinavas katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Balvu novads Baltinavas pagasts, Baltinava |
Koordinātas | 56°56′51″N 27°39′04″E / 56.94750°N 27.65111°EKoordinātas: 56°56′51″N 27°39′04″E / 56.94750°N 27.65111°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1931 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Staņislavs Prikulis |
Arhitektūras apraksts | |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības sākums | 1909 |
Celtniecības beigas | 1931 |
Specifikācija | |
Garums | 39 m |
Platums | 20 m |
Būvmateriāli |
šķeltu laukakmeņu mūra |
Oficiālais nosaukums: Baltinavas katoļu baznīca | |
Aizsardzības numurs | 2826 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Baltinavas Kunga Jēzus Kristus pasludināšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu novada Baltinavas pagasta Baltinavas ciemā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā zināmā Baltinavas katoļu baznīca, kas atradās 2,6 km no Baltinavas Keišu sādžā, bija koka celtne, kuru uzcēla 17. gadsimta otrajā pusē. To iesvētīja Latgales-Piltenes bīskaps Nikolajs Poplavskis 1695. gadā. Otra zināmā koka baznīca tika uzcelta Baltinavā 1769. gadā, to Jaunavas Marijas pasludināšanas godam iesvētīja Ludzas dekāns Poslauskis 1774. gadā. Šī baznīca atradās pašreizējā dievnama priekšā, tās altāris atradās pašreizējās baznīcas torņa vietā, bet gala ieeja un torņa daļa atradās pretī vārtiņiem, kas ved uz plebāniju. Būvējot jauno mūra baznīcu, vecās baznīcas tuvums netraucēja. Vecās baznīcas akmeņu mūra žogu nojauca, būvējot jauno žogu prāvesta Alfona Misjuna laikā. Vecās baznīcas zvani bija iekārti no četriem stabiem veidotā tornī. 19. gadsimta beigās šo koka baznīcu pārvietoja uz Kūkovu jeb Ruskulovu, mainot tās ārējo izskatu.
Pašreizējā baznīca ir mūra celtne, ko 1909. gadā uzsāka celt prāvests Andrejs Sviklis, taču 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, celtniecības darbi tika pārtraukti. Baznīcas būve tika atsākta pēckara gados, to turpināja jaunais draudzes prāvests Pēteris Gadzāns, jo bijušais prāvests bija kļuvis vecs un nespēcīgs, tāpēc viņu pārcēla uz Pušmucovas draudzi. Prāvests Gadzāns turpināja iesāktos darbus ar meistariem, kas baznīcu bija sākuši būvēt pirms kara, palīdzot arī draudzes locekļiem. Taču 1930. gadā prāvestu pārcēla kalpot uz Pušas draudzi, bet viņa vietā uz draudzi atnāca prāvests Vitālis Trepša, kurš pabeidza iekšdarbus baznīcā.
Baznīcu 1931. gada 7. septembrī konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot to Jaunavas Marijas pasludināšanas godam.[2]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Staņislavs Prikulis.[3] Draudzei ir desmit kapsētas.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sveču diena, Svētā Jura diena, Porciunkula atlaides, Dievmātes dzimšanas diena, Bezvainīgi ieņemtās Dievmātes svētki, Kunga pasludināšanas diena.[3]
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltinavas baznīca ir mūra celtne, 39 metrus gara un 15,5 metrus plata, krusta vietā platums ir 20 metri. Tā ir trīsnavu telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var novietoties 180 cilvēku. Lietošanas kārtībā ir fisharmonijs.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīcā atrodas seni sakrālās mākslas darbi, no kuriem senākā ir 17. gadsimtā gleznotā Jaunavas Marijas glezna, kas ir gleznota uz ādas, kas uzstiepta uz koka pamatnes. Glezna ir saglabājusies no pirmās koka baznīcas, kas atradās Keišu sādžā. Lielo altārgleznu, kas gleznota 1882. gadā, ir gleznojis St. Zaleskis, bet Svēto Antona un Jāzepa gleznas darinājis mākslinieks Vitālijs Kalvāns.
Baznīcā redzama arī 18. gadsimtā darināta skulptūra "Ecco Homo", kā arī četru apustuļu — Pētera, Pāvila, Jāņa un Andreja tēli. Īpašs ir 18. gadsimtā darināts koka krucifikss baznīcas labajā pusē, pie sānu pīlāra zem kora telpām.[4]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī. Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997.54.-55.lpp.
- ↑ 3,0 3,1 www.katolukalendars.lv[novecojusi saite]
- ↑ Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997.55.lpp
|