Karosta

Karosta
pilsētas daļa
Ziemeļu forts 2010. gadā
Karosta
Koordinātas: 56°33′0″N 21°0′20″E / 56.55000°N 21.00556°E / 56.55000; 21.00556Koordinātas: 56°33′0″N 21°0′20″E / 56.55000°N 21.00556°E / 56.55000; 21.00556
Valsts	Latvija
Pilsēta	Liepāja
Vēsturiskie nosaukumi	Imperatora Aleksandra III osta
Platība
• Kopējā	19 km2
Augstums	5 m
Iedzīvotāji (2009)[1]
• kopā	7 500
• blīvums	394,7/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3414
Karosta Vikikrātuvē

Karosta, arī Karaosta vai Kara osta ir Liepājas pilsētas daļa. Liepājas Karosta aizņem aptuveni trešdaļu pilsētas kopējās platības tās ziemeļu daļā. Karosta ir unikāls nocietinājumu komplekss Baltijas jūras krastā, kas ir īpašs Latvijas un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms Krievijas Impērijas un PSRS militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. Karosta mūsdienās ir īpaši iecienīts tūrisma objekts.

Karosta sākta būvēt 1890. gadā, kad Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra III valdīšanas laikā tur nolēma ierīkot kara pilsētu un izbūvēt Liepājas cietoksni jeb fortus (vēl šobrīd visapkārt Liepājai izvietoti 8 galvenie nocietinājumu kompleksi ar pazemes tuneļiem, un trīs no šiem fortiem atrodas Karostas teritorijā). Karostas izveide izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu. Aleksandra III dēls, ķeizars Nikolajs II, deva rīkojumu kara bāzi nodēvēt par godu tēva piemiņai par "Imperatora Aleksandra III ostu" (krievu: Порт императора Александра III).

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas to pārdēvēja par Kara ostu. Šajā laikā Karosta bija pilnībā autonomi apdzīvota vieta ar savu infrastruktūru, elektrisko spēkstaciju un ūdensapgādi, baznīcu un skolām, pasta nodaļu. Tajā atradās Kurzemes divīzijas pārvalde, artilērijas un 2 kājnieku pulki.

Otrā pasaules kara laikā pēc Latvijas-PSRS militārā līguma noslēgšanas 1939. gada 15. oktobrī PSRS Karostā izveidoja padomju karabāzi. Liepājas Karostā izvietojās Sarkanās armijas Kurzemes grupējuma (2. atsevišķā korpusa) štābs. Tūlīt pēc Ziemas kara sākuma 1939. gada 1. decembrī padomju kara flotes kreiseris "Kirovs" no Liepājas veica uzbrukumu Somijas krasta apsardzes baterijai Rusāres salā, sagraujot piestātni, kazarmas un bāku, bet bija spiests atkāpties pēc somu lielgabala šāviņa tieša trāpījuma.

Vērmahta uzbrukuma laikā 1941. gada jūnija beigās Karostā bija ap 4000 Sarkanās armijas un kara flotes karavīru, te bija bāzēti vairāki torpēdkuģi, kuteri un vismaz 15 zemūdeņu, kā arī artilērijas un zenītartilērijas vienības.

Jau 22. jūnija rītā Vācijas kara aviācija (Luftwaffe) bombardēja Karostas flotes bāzi un Grobiņas lidlauku. 24. jūnijā Vērmahts sāka uzbrukumu no Grobiņas puses, vācu kara aviācija atkal bombardēja Karostu un ieņēma Karostas darbnīcas (Tosmares kuģubūvētavu), vakarā padomju karavīri nogremdēja piecas zemūdenes un mīnu kuģi "Ļeņins", kas atradās remontā. 28. jūnijā Vērmahts ieņēma visu Liepājas ziemeļu daļu. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1945. gada 23. janvārī Liepājas virzienā uzbrūkošajam padomju karaspēkam izdevās izveidot priekštilta nocietinājumus Bārtas un Vārtājas krastos, bet jau februāra sākumā vācu pretuzbrukums tos likvidēja, un 3. februārī kauja pierima. No 24. marta līdz 3. aprīlim Sarkanā armija vēlreiz uzbruka Liepājas virzienā abpus Vārtājas upei, taču arī šo uzbrukumu vācu vienības atvairīja. Liepājas Karostu Sarkanā armija okupēja tikai pēc Vācijas kapitulācijas 8. maijā.

Aukstā kara laikā Liepājas Karosta bija pilnībā slēgta teritorija, kas nebija pieejama pat Liepājas iedzīvotājiem. Karostā bija izvietota zemūdeņu bāze un nemitīgā militārā kontingenta ģimeņu pieauguma dēļ tika masveidā sabūvētas bloku mājas. Karostas iedzīvotāju skaits padomju armijas gados bija aptuveni 25 līdz 30 tūkstoši.

Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Karosta līdz 1994. gadam palika Krievijas armijas kontrolē. Pēc tam Karostā palika daudz tukšu ēku, kuras piedzīvoja nežēlīgu izlaupīšanu, izdemolēšanu un noārdīšanu. 2005. gadā Karostā dzīvoja tikai 10% no Liepājas iedzīvotāju kopskaita, turpretī Vecliepājā dzīvoja 26%, Ziemeļu priekšpilsētā — 22%, Ezerkrastā — 16%, Jaunliepājā — 8%, Dienvidrietumu rajonā — 8%, Zaļajā birzē — 6%, Tosmarē — 6%, Jaunajā pasaulē <1% no iedzīvotāju kopskaita. Tomēr Karostā, salīdzinot ar pārējiem pilsētas rajoniem, bija visaugstākais bērnu un jauniešu (vecumā līdz 15 gadiem) īpatsvars — 18 procenti no visiem Karostas iedzīvotājiem un viszemākais pensijas vecuma cilvēku (62 gadi un vairāk) īpatsvars — 14 procenti no Karostas iedzīvotāju kopskaita.^[2]

Ar Ziemeļu mola izbūvi iesākās visa Karostas militārā kompleksa celtniecība. Liepājas cietoksnis pēc savas struktūras ir salīdzināms ar Portarturas cietoksni Daliaņas pilsētā Ķīnā. Cietoksnis būvēts no 1893. līdz 1906. gadam un tas izvietots ne tikai Karostā, bet visapkārt Liepājai — gar Cietokšņa kanālu Zaļajā birzī, Dinamo stadionā Liepājas centrā un pilsētas dienvidu galā pie Klaipēdas šosejas. Atsevišķas nocietinājuma daļas savienoja kanālu sistēma un šaursliežu dzelzceļš. Kaut arī fortus, sākoties Pirmajam pasaules karam, mēģināja saspridzināt, tomēr lielākā daļa joprojām ir saglabājusies sākotnējā stāvoklī. Tuvējie forti Karostā, Krasta ielas galā pie Atmodas bulvāra, veido savdabīgu, mežonīgu ainavu, savukārt Ziemeļu fortos saglabājušies plašāki pazemes labirinti. Iekļūt iespējams arī Redānā (no franču: redent "izvirzījums, zobs"), Austrumfortā, Vidusfortā, Lunetē (no franču: lunette "mēnestiņš") un Dienvidu fortos.

Virsnieku saieta nams ir krievu jūgendstila arhitektūras paraugs. Ēka celta no 1898. līdz 1907. gadam, un tās autors ir Pēterburgas arhitekts Stefans Geļenzovskis. Saieta nams ir unikāla celtne ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas mērogā. Celtne veidota pēc Pēterburgas arhitektūras ārpilsētas piļu parauga — pakava formā. Nama galvenā fasāde vērsta pret jūru, dienvidu daļā atrodas liela terase ar kolonnām un balkonu. Ēkas eksterjeru papildina bagātīgi veidoti plastiskie dekori ar ieroču motīviem. Ārējā un iekšējā apdarē tika izmantots pelēkais granīts, kā arī Somijas un Igaunijas marmors. Galveno ēku ieskauj parks ar dažādām palīgēkām. Pirmajā stāvā bija izvietotas istabas atbraucējiem un jūras bibliotēka. Uz Balto zāli otrajā stāvā veda marmora kāpnes. Baltās zāles malās atradās divas viesistabas — Zaļā un Gaišzilā. Saieta nams bija paredzēts cariskās Krievijas kara flotes virsniekiem ārpusdienesta laika pavadīšanai un saviesīgiem pasākumiem. Te bija bibliotēka ar lasītavu, bufete, kur ieturēt maltītes. Namā notika arī vienas no pirmajām kino izrādēm. Virsnieku saieta nams oficiāli atklāts 1907. gadā. Vācijas karaspēka Kurzemes ofensīvas laikā 1915. gada pavasarī uz Maskavu un Pēterburgu steigšus izveda bibliotēku, lustras, mēbeles, pārtikas krājumus, kā arī visu jūras kara flotes bāzes arhīvu. Latvijas valsts neatkarības laikā saietu namā ierīkoja kaulu tuberkulozes sanatoriju, bet padomju gados namā atradās kara flotes hospitālis.

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle ir viens no Karostas simboliem. Katedrāle celta no 1900. līdz 1903. gadam un tās arhitekts ir Pēterburgas arhitekts Vasīlijs Kosjakovs. Tās konstrukcija ir unikāla, katedrālei nav nevienas kolonnas, visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās arku velves. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā. Kara garnizona baznīcas iesvētīšanas svinīgajā ceremonijā piedalījās Krievijas imperators Nikolajs II, viņa ģimenes locekļi un izcili valstsvīri. Karostas bizantiešu stilā celtā katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā. Padomju gados katedrāle tika smagi izpostīta. Tajā tika ierīkota sporta zāle, matrožu klubs un kinoteātris. 1991. gada beigās to atdeva pareizticīgo draudzei.

Ziemeļu mols ir 1800 metrus garš un 7,35 metrus plats, tā celtniecība ilga vairāk nekā divus gadus. Mols nodrošina Liepājas ostas akvatorijas aizsardzību no ziemeļiem pret vētrām un smilšu sanesumiem. Lai mazinātu viļņu triecienspēku, mola ziemeļu pusē ir izvietoti betona četrrragi. Ziemeļu mols ir iecienīta liepājnieku pastaigu vieta.

Karostas kanāls bija viena no pirmajām būvēm visā Karostas kompleksā. Kanāla rakšanai izmantoja peldošos zemessmēlējus. 1901. gadā kanāls bija pabeigts un tas uzņēma pirmos kuģus. Kanāla atzars veidots kā kuģu un zemūdeņu baseins, tur atradās kuģu remontu rūpnīca ar vienu peldošo un diviem sausajiem dokiem. Karostas kanālā padomju laikā bija zemūdeņu bāze. Kanāla galā pie kuģu remontrūpnīcas atrodas tukšs zemūdeņu angārs. Karostas jeb Oskara Kalpaka tilts pāri Karostas kanālam ir unikāls inženiertehnisks piemineklis. Tas ir vienīgais Latvijā saglabājies izgriežamais (pagriežamais) metāla konstrukciju tilts. Tas atklāts 1906. gadā. Pirmā pasaules kara laikā Krievijas armija atkāpjoties tiltu saspridzināja, bet pēc kara tas tika atjaunots. Klīst leģendas, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā zem tilta apakšējās arkas esot izlidojis slavenais latviešu lidotājs Herberts Cukurs. Padomju laikos pāri tiltam uz Karostu varēja tikt tikai ar speciālām atļaujām un tikai dažas stundas diennaktī, pārējo laiku tilts stāvēja atvērts karakuģu satiksmei. 2006. gada vasarā tilta ziemeļu balstā ietriecās zem Gruzijas karoga peldošais tankkuģis "Anna", sadragājot tiltu. Tiltu atjaunoja, un tas darbojas kopš 2009. gada 28. augusta.

Tosmares ūdenstornis ir celts 1905. gadā, pseidogotiskā stilā. Tā augstums ir 37 metri. Tas apgādāja ar ūdeni visu Karostas teritoriju. Ūdeni ieguva no speciāliem dziļurbumiem un ar tvaika sūkņiem uzpumpēja torņa rezervuārā. Tālāk tas ar pašteci aizplūda uz dzīvojamiem namiem. Līdz mūsdienām ir saglabājušies vecie sūkņi, bet pamatfunkciju veic elektriskie sūkņi.

No sarkano ķieģeļu manēžas ēkas mūsdienās palikušas pāri tikai sienas. Kādreiz šeit atradās vingrošanas manēža, kam bija no vieglas metāla konstrukcijas izveidots jumts ar stikla dakstiņu joslām. Manēža bija militāru vingrinājumu vieta, kā arī kalpoja masu izklaidēm. Manēža esot bijusi ļoti ietilpīga, tajā rīkotas oficiālās garnizona maltītes matrožiem, kur vienlaicīgi apkalpoja līdz 4000 cilvēku.

Pamatraksts: Liepājas Karostas cietums

Ēka celta 20. gadsimta sākumā kā Karostas hospitālis. Kopš 1905. gada revolūcijas šo ēku visas varas izmantojušas kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vietu. Karostas cietums savas funkcijas veicis līdz 1997. gadam, pēdējie ieslodzītie bija Latvijas Jūras spēku nosodītie kareivji. Mūsdienās cietumā ir ierīkots muzejs ar vēsturisku izjūtu iegūšanas izklaides iespējām.

Redans ir cietokšņa daļa, kurā 1919. gadā notika cīņas, aizstāvot Liepāju pret Bermonta armiju. 2022. gada maijā Redanā atklāts Karostas un Neatkarības kara muzejs, kurā apskatāmas ekspozīcijas par Karostas izveidi, būvniecību un vēsturi, kā arī par 1919. gada Brīvības cīņām, kas norisinājušās Liepājā un tās apkārtnē.

Karostā atrodas Garnizona kapsēta ar vairākiem padomju laika pieminekļiem ar sirpja un āmura attēlu. Vietām Karosta ir "mirusi" pilsēta (tukšas un pamestas cara laiku un padomju laiku ēkas), bijušās zemūdeņu bāzes kazarmas (sarkanas ķieģeļu ēkas) un citas ēkas — daudzas no tām arhitektoniski augstvērtīgas, bet pārsvarā ļoti sliktā stāvoklī. Turaidas ielai ir tipisks militāro bāžu segums — betona plāksnes. Jūras pusē pie Kalpaka izgriežamā tilta atrodas Baltijas ūdenslīdēju skola, kas ir militārs NATO objekts. Aiz Ziemeļu fortiem Šķēdes kāpās atrodas piemiņas memoriāls nacisma upuriem. Karostas mežā atrodas Beberliņu ezers. Daudzviet Karostā vēl aizvien apskatāmi bijušie militārie objekti: gan cara laiku, gan padomju laiku militārās teritorijas ar munīcijas noliktavām, kodolieroču glabātuvēm u.tml. būvēm.

• 
  Ziemeļu fortu drupas, pie cietokšņa baterijas Nr. 1
• 
  Fortu drupas pie cietokšņa baterijas Nr. 3
• 
  Svētā Nikolaja katedrāle
• 
  Ūdenstornis
• 
  Manēžas ēka

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karosta

• Karostas mājaslapā
• Karostas cietums
• Ziemeļu fortu attēli Arhivēts 2011. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• "Aculiecinieks" - Neuzspridzinātais cietoksnis

s d l Liepājas pilsētas daļas Dienvidrietumu rajons Ezerkrasts Jaunā pasaule Jaunliepāja Karosta Tosmare Vecliepāja Zaļā birze Ziemeļu priekšpilsēta (Velnciems)