Vilhelms Neimanis

Johans Vilhelms Kārlis Neimanis
Dzimis	1849. gada 5. oktobrī Grēvesmīlene, Mēklenburga (tagad  Vācija)
Miris	1919. gada 6. martā (69 gadu vecumā) Rīga,  Latvija
Tautība	vācbaltietis
Nozares	arhitektūra
Mācījies	Pēterburgas Mākslas akadēmija
Mākslas virziens	historisms
Slavenākie darbi	Rīgas Pilsētas mākslas muzejs, Kalkūnes muiža
Atbalstītāji	Pauls Makss Berči

Johans Vilhelms Kārlis Neimanis (vācu: Johann Wilhelm Carl Neumann, 1849—1919) bija arhitekts un mākslas vēsturnieks. Daugavpils pilsētas arhitekts (1878—1895), vairāku Latvijas historisma piļu projektu un Rīgas Pilsētas mākslas muzeja ēkas autors, Rīgas Pilsētas mākslas muzeja pirmais direktors (1905—1919).

Vilhelms Neimanis ir dzimis 1849. gada 5. oktobrī tirgotāja ģimenē Mēklenburgas pilsētā Grēfesmīlenē (Grevesmühlen). Jau bērnībā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Krustpili. 1864. gadā Neimanis iestājās darbā Rīgas — Daugavpils dzelzceļa birojā pie arhitekta Maksa Paula Berči, pēc tam studēja Rīgas Politehnikumā, 1875. gadā Pēterburgas Mākslas akadēmijā.

1873.—1874. gadā Neimanis piedalījās Daugavpils pilsētas dzelzceļa stacijas, remontdarbnīcu un lokomotīvju depo projektēšanā. 1875. gadā uzcēla viņa projektēto Grīvas vācu skolu (vēlāko guberņas proģimnāziju). 1878. gadā viņš sāka pildīt Daugavpils pilsētas arhitekta pienākumus, projektēja Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luterisko baznīcu (1889—1893) un Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas katoļu baznīcu (1903—1905). 1887. gadā viņš Tallinā izdeva grāmatu "Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tēlotājas mākslas un mākslas amatniecības vēsturisks pārskats no 12. gs. beigām līdz 18. gs. izskaņai". 1895. gadā Neimanis Pēterburgā ieguva būvtiesības, atstāja Daugavpili un pārcēlās uz Rīgu, kur kļuva par Rīgas Doma atjaunošanas vadītāju. Pēc V. Neimaņa projektiem historicisma stilā celta Kurzemes provinces muzeja ēka (1898) Jelgavā, Rīgas Doma muzeja korpuss virs klostera krustejas austrumu spārna (1898). Nozīmīgākais Neimaņa projekts bija Rīgas Pilsētas mākslas muzeja ēkas celtniecība (1903—1905), kuru iespaidoja Bodes muzeja ēkas arhitektūra Berlīnē.

Vilhelms Neimanis bija autors daudzu Latvijas historisma piļu — Līksnas muižas (1878—1880), Kalkūnes muižas (1890—1892), Pelču muižas (1900—1904), Juzefovas muižas (1901), Tahevas muižas (1902) kungu mājas projektiem. No 1899. gada līdz 1901. gadam Neimanis bija Rīgas Politehniskā institūta mākslas vēstures docents. 1905. gadā viņš kļuva par Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktoru, 1908. gadā par pieminekļu kopšanas komisijas vadītāju. No 1906. gada līdz 1913. gadam viņš pārsvarā nodarbojās ar rakstniecību un vāciski publicēja grāmatas "Rīgas muzejs" (1906), "Baltijas mākslinieku leksikons" (1908), "Rīga un Tallina" (1908), "Rīgas ceļvedis ar pilsētas plānu" (1910), "Rīgas Sv. Marijas Doma baznīca" (1912), "Lauku pieminekļu aizsardzības pamati" (1911), "No senajiem laikiem: mākslas un mākslas vēstures dažādības no Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes" (1913).^[1]

Miris Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 6. martā.

• Grundriß einer Geschichte der bildenden Künste und des Kunstgewerbes in Liv—, Est— und Kurland vom Ende des 12. bis zum Ausgang des 18. Jahrhunderts. Reval, 1887
• Die Ordensburger im sog. Polnischen Livland. Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Riga, 1889. Bd.14. H.3
• Werke mittelalterlicher Holzplastik und Malerei in Livland und Estland. Lübeck, 1892
• Das mittelalterliche Riga. Berlin, 1892
• Die St. Annenkirche zu Libau. Rigasche Stadtblätter, Nr. 21, 22, 1892
• Karl August Senff: Ein baltischer Kupferstecher. Reval, 1895
• Baltische Maler und Bildhauer des XIX Jahrhunderts. Riga, 1902
• Verzeichnis baltischer Goldschmiede, ihrer Merkzeichen und Werke. Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1904. Riga, 1905
• Lexikon baltischer Künstler. Riga, 1908
• Riga und Reval. Leipzig, 1908
• Führer durch Riga mit einem Stadtplan. Leipzig, 1910; 2. Aufl. Berlin, 1918
• Der Dom zu St. Marien in Riga. Riga, 1912
• Das Museum in Riga. Museumskunde. Berlin, 1906. Bd.2
• Merkbüchlein zur Denkmalpflege auf dem Lande. Riga, 1911
• Aus alter Zeit: Kunst und kunstgeschichtliche Miszellen aus Liv—, Est— und Kurland. Riga, 1913

• 
  Daugavpils dzelzceļa stacija (20. gs. sākums)
• 
  Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca un Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Daugavpilī (1912)
• 
  Kalkūnu muiža (1892)
• 
  Kurzemes provinces muzejs Jelgavā (1898)
• 
  Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (1905)
• 
  Pelču muiža (1904)

• E. Grosmane. Vilhelms Neimanis Latvijas mākslas vēsturē., Rīga, 1991, 7.—21. lpp.
• Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002