Krišjāņu baznīca
Krišjāņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Krišjāņu katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Krišjāņu pagasts, Krišjāņi |
Koordinātas | 56°48′14″N 27°17′00″E / 56.80389°N 27.28333°EKoordinātas: 56°48′14″N 27°17′00″E / 56.80389°N 27.28333°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1939 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Oļģerts Misjūns |
Arhitektūras apraksts | |
Celtniecības sākums | 1935 |
Celtniecības beigas | 1939 |
Specifikācija | |
Garums | 20m |
Platums | 9m |
Būvmateriāli | laukakmeņu mūra |
Krišjāņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu novada Krišjāņu pagasta centrā Krišjāņos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krišjāņu katoļu baznīca tika uzcelta 1939. gadā. Dievnama celtniecībai izmantoja Krišjāņu pusmuižas klēti, ko pēc draudzes lūguma 1933. gada 21. augustā Jaunlatgales apriņķa valde bez atlīdzības nodeva draudzes rīcībā. Draudze savas īpašuma tiesības uz šo objektu nostiprināja tikai 1935. gada 7. jūnijā. Bēržu draudzes prāvestam Jēkabam Cindzulim tika uzdots piemērot klēti baznīcas vajadzībām, taču ņemot vērā garīdznieka lielo vecumu, pārbūvi realizēja nākamais prāvests Eduards Kopeiks, kurš ēkai uzlika jaunu skaidu jumtu, ielika durvis, izjauca apcirkņus. Baznīcai tika izgatavoti altāri un pārējais nepieciešamais dievkalpojumu noturēšanai. 1939. gada Ziemassvētku vigilijā prāvests Eduards Kopeiks iesvētīja dievnamu un Ziemassvētku naktī noturēja pirmo dievkalpojumu. Baznīcas pilnveidošanai 1940. gadā arhitekts P. Pavlovs bija izstrādājis būvprojektu, taču šo ieceri izjauca Otrais pasaules karš.[2]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Oļģerts Misjūns.[1] Krišjāņu draudze nodibināja Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs 1933. gadā. Tā tika izveidota galvenokārt bijušās Zosuļu filiālbaznīcas teritorijā. Draudzei ir divas kapsētas — Putrānu kapi un Kaupiņu kapi.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāņa Kristītāja diena.
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krišjāņu baznīca ir laukakmeņu mūra viennavas celtne ar šīfera jumtu un koka grīdu. Tā ir 20 metrus gara un 9 metrus plata. Baznīcas dārzā atrodas krucifikss.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Dievnama altāris -
Dievnama iekšskats
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 7. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 211.lpp.
|