Ābela prēmija

Ābela prēmija ir starptautisks, ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz Norvēģijas valdība vienam vai vairākiem izciliem matemātiķiem. Prēmija nosaukta par godu norvēģu matemātiķim Nīlsam Henrikam Ābelam (1802—1829). Balvu 2001. gadā nodibināja Norvēģijas valdība, kas dibinājusi arī tikpat nozīmīgo Holberga prēmiju humanitārajā jomā. Pirmo reizi Ābela prēmiju pasniedza 2003. gadā.

Ābela prēmiju bieži dēvē par Nobela prēmiju matemātikā.^[1] Tās lielums ir 6 000 000 Norvēģijas kronu (apmēram 800 000 eiro).^[2] Vēl viens prestižs apbalvojums par sasniegumiem matemātikā ir Fīldsa prēmija, ko piešķir Starptautiskā Matemātiķu apvienība, tomēr tās apmērs naudas izteiksmē ir daudz mazāks.

1899. gadā norvēģu matemātiķis Sofuss Lī (1842–1899) izteica ideju par Ābela prēmijas dibināšanu, lai būtu apbalvojums par izciliem sasniegumiem matemātikā. Lī bija uzzinājis, ka starp Nobela prēmijām neviena nebija paredzēta par sasniegumiem matemātikā. Lī drīzā nāve aizkavēja Ābela prēmijas izveidošanu. Lai arī 1902. gadā, sakarā ar Ābela 100. dzimšanas dienu, prēmijas dibināšanu atbalstīja karalis Oskars II, tomēr nodoms netika realizēts, jo 1905. gadā izjuka Zviedrijas un Norvēģijas savienība.^[3]

Ideja par Ābela prēmiju kļuva aktuāla, tuvojoties Ābela 200. dzimšanas dienai. 2001. gadā Norvēģijas valdība piešķīra prēmijas sākotnējam finansējumam 200 miljonus Norvēģijas kronu. Fondu pārrauga valde, ko ievēl Norvēģijas Zinātņu akadēmija (Det Norske Videnskaps-Akademi). Pretendentus var izvirzīt katrs, tikai nevar izvirzīt sevi. Prēmiju nepiešķir mirušiem matemātiķiem, bet, ja pretendents nomirst jau pēc prēmijas izsludināšanas, tad to piešķir pēc nāves. Lēmumu par laureātu pieņem Norvēģijas Zinātņu akadēmija, balstoties uz Ābela komitejas ieteikumu. Komiteju ievēl Norvēģijas Zinātņu akadēmija, un tajā var būt gan Norvēģijas, gan citu valstu pilsoņi. Laureāta vārdu katru gadu nosauc marta beigās.^[4]

Gads	Laureāti	Pilsonība	Nopelni[5]
2003	Žans Pjērs Sērs	Francija	"par viņa nozīmīgo lomu daudzu matemātikas nozaru modernizēšanā, starp tām topoloģija, algebriskā ģeometrija un skaitļu teorija"[6]
2004	Maikls Atja Izadors Zingers	Apvienotā Karaliste  ASV	"par indeksu teorijas atklāšanu un pierādīšanu, apvienojot topoloģiju, ģeometriju, un analīzi, par viņu izcilo lomu jaunu tiltu veidošanā starp matemātiku un teorētisko fiziku"[7]
2005	Pīters Lekss	ASV	"par viņa revolucionāro ieguldījumu parciālo atvasinājumu diferenciālvienādojumu teorijā un pielietojumos, kā arī par to atrisināšanu"[8]
2006	Lenarts Karlesons	Zviedrija	"par viņa dziļo un radošo ieguldījumu harmoniskā analīzē un gludo dinamisko sistēmu teorijā"[9]
2007	Srinivasa Varadhans	Indija,  ASV	"par viņa fundamentālo ieguldījumu varbūtību teorijā, īpaši par vienotas lielu noviržu teorijas izveidošanu"[10]
2008	Džons Tompsons Žaks Tits	ASV  Beļģija,  Francija	"par viņu dziļajiem sasniegumiem algebrā, īpaši par grupu teorijas mūsdienīgu pārveidošanu"[11]
2009	Mihails Gromovs	Krievija,  Francija	"par viņa relolucionāro ieguldījumu ģeometrijā"[12]
2010	Džons Teits	ASV	"par viņa plašo un ilgstošo ietekmi un skaitļu teoriju"[13]
2011	Džons Milnors	ASV	"par viņa pirmatklājumiem topoloģijā, ģeometrijā un algebrā"[14]
2012	Endre Semeredi	Ungārija,  ASV	"par viņa fundamentālo ieguldījumu diskrētā matemātikā un teorētiskā datorzinātnē, un atzinībā par šī ieguldījuma dziļo un ilgstošo ietekmi uz aditīvo skaitļu teoriju un ergodisko teoriju"[15]
2013	Pjērs Deliņs	Beļģija	"par radošo ieguldījumu algebriskā ģeometrijā un tā pārveidojošo ietekmi uz skaitļu teoriju, pārstāvības teoriju un saistītajām nozarēm"[16]
2014	Jakovs Sinajs	Krievija,  ASV	"par viņa fundamentālo ieguldījumu dinamiskās sistēmās, ergodiskā teorijā un matemātiskā fizikā"[17]
2015	Džons Nešs Luijs Nirenbergs	ASV  Kanāda,  ASV	"par spilgtu un radošu ieguldījumu nelineāro parciālo atvasinājumu diferenciālvienādojumu teorijā un tā pielietojumu ģeometriskā analīzē"[18]
2016	Endrū Vailss	Apvienotā Karaliste	"par Fermā pēdējās teorēmas pārsteidzošo pierādījumu, pielietojot modularitātes teoriju pusstabilām eliptiskām līknēm, atklājot jaunu ēru skaitļu teorijā"[19]

• Fīldsa prēmija

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ābela prēmija.
• Ābela prēmijas oficiālā mājaslapa (angliski)