Livonijas ordenis: Atšķirības starp versijām
mNav labojuma kopsavilkuma |
Livonijas ordenis ir nepareizs Vācu ordeņa Livonijas atzara nosaukums. Tāpat saukt ordeņa teritorijas Livonijā par ordeņa valsti ir nepareizi. |
||
| 74. rindiņa: | 74. rindiņa: | ||
}} |
}} |
||
{{Latvijas vēsture}} |
{{Latvijas vēsture}} |
||
'''Livonijas ordenis''' jeb '''Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā''' ({{val|la|Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam}}) bija [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] atzars [[Livonija|Livonijā]], kas izveidojās pēc [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] 1236. gadā. Livonijas |
'''Livonijas ordenis''' jeb '''Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā''' ({{val|la|Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam}}) bija [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] atzars [[Livonija|Livonijā]], kas izveidojās pēc [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] sagrāves [[Saules kauja|Saules kaujā]] 1236. gadā. Vācu ordeņa Livonijas atzaram tika piešķirts Svētās Marijas karogs, ko tie zaudēja [[Aizkraukles kauja (1279)|Aizkraukles kaujas]] laikā 1279. gadā. |
||
Livonijas ordenis nav pareizs ordeņa atzara nosaukumus, jo tas savas pastāvēšanas laikā nekad nebija patstāvīgs bruņinieku ordenis (kā, piemēram, Zobenbrāļu ordenis), tomēr šis nosaukums ir kļuvis ierasts latviešu valodas lietojumā. |
|||
1502. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja [[Maskavija]]s karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] ezera. |
1502. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja [[Maskavija]]s karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] ezera. |
||
Pēc Vācu ordeņa Prūsijā likvidācijas Livonijas ordeņa mestrs atbrīvojās no nominālās atkarības attiecībā pret Vācu ordeņa lielmestru un 1526. gadā tika iecelts par [[Svētās Romas impērija]]s firstu. |
Pēc Vācu ordeņa Prūsijā likvidācijas Livonijas ordeņa mestrs atbrīvojās no nominālās atkarības attiecībā pret Vācu ordeņa lielmestru un 1526. gadā tika iecelts par [[Svētās Romas impērija]]s firstu. |
||
Līdz 16. gadsimtam |
Līdz 16. gadsimtam Vācu ordeņa Livonijas atzaram ({{val-de|Meistertum Livland}}) Latvijas teritorijā pastāvēja 11 komturijas (komturejas) - [[Rīgas komturi]]ja, [[Aizkraukles komturi]]ja, [[Siguldas komturi]]ja, [[Daugavgrīvas komturi]]ja, [[Ventspils komturi]]ja, [[Kuldīgas komturi]]ja, [[Jelgavas komturi]]ja, [[Dobeles komturi]]ja, [[Cēsu komturi]]ja, [[Alūksnes komturi]]ja un [[Daugavpils komturi]]ja, kā arī piecas fogtijas (fogtejas) - [[Bauskas fogti]]ja, [[Grobiņas fogti]]ja, [[Kandavas fogti]]ja, [[Rēzeknes fogti]]ja un [[Sēlpils fogti]]ja. Komturi bija pārvaldnieki svarīgākajās ordeņa pilīs un tām pakļautajās komturijās. Fogti bija pārējo ordeņa piļu un pilsnovadu pārvaldnieki. |
||
== |
== Livonijas atzara struktūra == |
||
Vācu ordeņa Livonijas atzara priekšnieki bija [[Livonijas ordeņa mestri|mestri]] ({{val|la|magister}}), kurus līdz 1413. gadam iecēla un atcēla [[Vācu ordeņa lielmestri]], pēc tam ordeņa kapituls. Ordeņa kapituls jeb ordeņa brāļu kopsapulce parasti sanāca [[Cēsu viduslaiku pils|ordeņa mestra pilī Cēsīs]]. No 15. gadsimta ordeņa mestram bija divas padomes - iekšējā padome ([[Livonijas landmaršali|Livonijas landmaršals]], [[Vīlande]]s un [[Kuldīgas komturi]]) un ārējā padome ([[Tallina]]s un [[Alūksnes komturi]], [[Jervas zeme]]s fogts). |
|||
Ordeņa brāļi dalījās bruņiniekos, priesteros un pusbrāļos jeb saimes ļaudīs. Slimnieku un kustoņu kopšanai ordenī pieņēma arī pusmāsas. Bruņiniekus varēja atšķirt pēc balta mēteļa ar melnu krusta zīmi, īsi apgrieztiem matiem un apcirptas bārdas. Ordeņa brāļiem vajadzēja noslēgti dzīvot ordeņa pilīs, kuras vadīja komturi. Visas svarīgākas ordeņa lietas izšķīra pils konventi un ordeņa kapituli. Pils konventā vajadzēja piedalīties vismaz 12 brāļiem, tomēr lielā karos kritušo skaita un atšķirtības dēļ pieļāva arī mazāku daudzumu. Ordeņa ierēdņus un pārvaldniekus sauca par [[melngalvji]]em. |
Ordeņa brāļi dalījās bruņiniekos, priesteros un pusbrāļos jeb saimes ļaudīs. Slimnieku un kustoņu kopšanai ordenī pieņēma arī pusmāsas. Bruņiniekus varēja atšķirt pēc balta mēteļa ar melnu krusta zīmi, īsi apgrieztiem matiem un apcirptas bārdas. Ordeņa brāļiem vajadzēja noslēgti dzīvot ordeņa pilīs, kuras vadīja komturi. Visas svarīgākas ordeņa lietas izšķīra pils konventi un ordeņa kapituli. Pils konventā vajadzēja piedalīties vismaz 12 brāļiem, tomēr lielā karos kritušo skaita un atšķirtības dēļ pieļāva arī mazāku daudzumu. Ordeņa ierēdņus un pārvaldniekus sauca par [[melngalvji]]em. |
||
Tiek lēsts, ka Livonijas ordeņa |
Tiek lēsts, ka Livonijas ordeņa teritorijas pilīs 13. gadsimtā vienlaikus uzturējās līdz 450 ordeņa brāļu, no viņiem kaujās krita aptuveni 350 brāļu (15-20% no kopskaita). 15. gadsimta vidū brāļu skaits samazinājās līdz 250, bet 16. gadsimta vidū līdz 150 brāļiem. |
||
Ordeņa |
Ordeņa teritorija bija iedalīta 23-29 pilsnovados ar apmēram 60 mūra pilīm. 15. gadsimtā ordeņa regulāro karaspēku veidoja apmēram 300 ordeņa brāļu, 1200 karakalpu ("sarkangalvju"), 2500 vasaļu ar saviem puišiem, daži simti strēlnieku un artilērija. Kara gadījumos mobilizēja papildus ap 20 000 latviešu un igauņu zemnieku (zemes ļaužu) un brīvnieku ("leimaņu"), kas veidoja vieglo kavalēriju.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 2. sējuma 3111-3114 slejas</ref> |
||
Pēc [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pāriešanas katoļu ticībā 14. un 15. gadsimtā savstarpējie karagājieni mazinājās un Livonijas ordenis 16. gadsimtā izlēņoja [[muiža]]s saviem vasaļiem, kas apmetās uz laukiem un kļuva par muižniekiem. Pēc Polijas un Lietuvas valdnieka [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] privilēģiju iegūšanas 1561. gadā bruņiniekiem vairs nevajadzēja pašiem piedalīties karagājienos sava novada karadraudzes priekšgalā. Līdz ar to viņi pārvērtās par vienkāršu muižnieku kārtu (''Ritter- und Landschaft''). Ievedot bruņniecības solu (matrikulu) 18. gadsimtā [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Sāmsala]]s, [[Piltenes apgabals|Piltenes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]] un [[Kurzemes bruņniecība]]s kļuva par noslēgtām zemes īpašnieku korporācijām.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 2. sējuma 3095-3097 slejas</ref> |
Pēc [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pāriešanas katoļu ticībā 14. un 15. gadsimtā savstarpējie karagājieni mazinājās un Livonijas ordenis 16. gadsimtā izlēņoja [[muiža]]s saviem vasaļiem, kas apmetās uz laukiem un kļuva par muižniekiem. Pēc Polijas un Lietuvas valdnieka [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] privilēģiju iegūšanas 1561. gadā bruņiniekiem vairs nevajadzēja pašiem piedalīties karagājienos sava novada karadraudzes priekšgalā. Līdz ar to viņi pārvērtās par vienkāršu muižnieku kārtu (''Ritter- und Landschaft''). Ievedot bruņniecības solu (matrikulu) 18. gadsimtā [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Sāmsala]]s, [[Piltenes apgabals|Piltenes]], [[Vidzemes bruņniecība|Vidzemes]] un [[Kurzemes bruņniecība]]s kļuva par noslēgtām zemes īpašnieku korporācijām.<ref>[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s 2. sējuma 3095-3097 slejas</ref> |
||
| 93. rindiņa: | 95. rindiņa: | ||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]] [[lietuvieši]] un [[žemaiši]] kopā ar [[zemgaļi]]em sagrāva [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Nākamajā gadā tā atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], kā rezultātā izveidojās Vācu ordeņa vietējais atzars Livonijā - Livonijas |
1236. gada [[Saules kauja|Saules kaujā]] [[lietuvieši]] un [[žemaiši]] kopā ar [[zemgaļi]]em sagrāva [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]]. Nākamajā gadā tā atliekas pievienojās [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]], kā rezultātā izveidojās Vācu ordeņa vietējais atzars Livonijā - saukts par Livonijas ordeni. |
||
Laika posmā starp 1237. un 1290. gadu Livonijas ordenis iekaroja visu Livoniju, izņemot Ziemeļigauniju, pakļaujot [[kurši|kuršus]] un [[zemgaļi|zemgaļus]]. |
Laika posmā starp 1237. un 1290. gadu Livonijas ordenis iekaroja visu Livoniju, izņemot Ziemeļigauniju, pakļaujot [[kurši|kuršus]] un [[zemgaļi|zemgaļus]]. |
||
1240. gadā ordenis kopā ar Tērbatas bīskapiju piedalījās karā pret Novgorodas republiku, ieņēma Izborsku, Pleskavu un Koporji [[Ingrija|Ingrijā]], tomēr cieta sakāvi kaujā uz Peipusa ezera 1242. gada pavasarī ("[[Ledus kauja]]") un zaudēja agrāk ieņemtās zemes [[Lotigola|Lotigolā]]. |
1240. gadā ordenis kopā ar Tērbatas bīskapiju piedalījās karā pret Novgorodas republiku, ieņēma Izborsku, Pleskavu un Koporji [[Ingrija|Ingrijā]], tomēr cieta sakāvi kaujā uz Peipusa ezera 1242. gada pavasarī ("[[Ledus kauja]]") un zaudēja agrāk ieņemtās zemes [[Lotigola|Lotigolā]]. |
||
| 144. rindiņa: | 146. rindiņa: | ||
== Livonijas ordeņa cietokšņi Latvijas teritorijā == |
== Livonijas ordeņa cietokšņi Latvijas teritorijā == |
||
[[Attēls:Livonia_in_1534_(English).png|thumb|280px|'''Livonijas ordeņa |
[[Attēls:Livonia_in_1534_(English).png|thumb|280px|'''Livonijas ordeņa teritoriju (baltā krāsā) iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (agrākās [[Rīgas komturi|Rīgas komtureja]] un [[Cēsu komturi|Cēsu komtureja]]), 2. Landmaršala teritorija, pirms tam [[Siguldas komturi|Siguldas komtureja]], [[Aizkraukles komtureja]], [[Jelgavas komturi|Jelgavas komtureja]] un [[Daugavgrīvas komturi|Daugavgrīvas komtureja]], 3. [[Vīlande]]s komtureja, 4.[[Tallina]]s komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komtureja]], 7. [[Alūksnes komturi|Alūksnes komtureja]], 8. [[Pērnava]]s komtureja, 9. [[Zoneburgas pils|Zoneburgas]] fogteja, 10. [[Rakvere]]s fogteja, 11. [[Narva]]s fogteja, 12. [[Vasknarva]]s fogteja, 13. [[Tolsburgas pils|Tolsburgas]] fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. [[Karkuses pils|Karksi]] fogteja, 16. [[Bauskas fogti|Bauskas fogteja]], 17. [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogteja]], 18.[[Daugavpils komturi|Daugavpils komtureja]], 19. [[Sēlpils fogti|Sēlpils fogteja]], 20.[[Dobeles komturi|Dobeles komtureja]], 21. [[Kandavas fogti|Kandavas fogteja]], 22. [[Grobiņas fogti|Grobiņas fogteja]], 23. [[Ventspils komturi|Ventspils komtureja]]. ]] |
||
[[Attēls:Viljandi Castle.svg|thumb|280px|Livonijas ordeņa [[Vīlande]]s cietokšņa rekonstrukcija. Augšpils: 1. kapella, 2. pārvaldes ēka, 3. tornis "Garais Hermanis", 4. klozete, 5. komtura rezidence, 6. graudu glabātava, 7. priesteru mītne, stallis. Priekšpils: 8. ēdamzāle, 9. noliktava, 10. zirgu stallis, 11. kalpotāju istabas.]] |
[[Attēls:Viljandi Castle.svg|thumb|280px|Livonijas ordeņa [[Vīlande]]s cietokšņa rekonstrukcija. Augšpils: 1. kapella, 2. pārvaldes ēka, 3. tornis "Garais Hermanis", 4. klozete, 5. komtura rezidence, 6. graudu glabātava, 7. priesteru mītne, stallis. Priekšpils: 8. ēdamzāle, 9. noliktava, 10. zirgu stallis, 11. kalpotāju istabas.]] |
||
[[Attēls:Pērnavas komtura zīmogs.jpg|thumb|280px|Pērnavas komtura zīmogs ar Livonijas ordeņa krustu uz bruņinieka vairoga. Apliecošais uzraksts: S(igillum)COMENDATORIS:PERONA.]] |
[[Attēls:Pērnavas komtura zīmogs.jpg|thumb|280px|Pērnavas komtura zīmogs ar Livonijas ordeņa krustu uz bruņinieka vairoga. Apliecošais uzraksts: S(igillum)COMENDATORIS:PERONA.]] |
||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 18.26
| |||||||||||||||||||||||||||
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā (latīņu: Fratres de Domo Sanctae Mariae Theutonicorum Jerusalemitana per Livoniam) bija Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236. gadā. Vācu ordeņa Livonijas atzaram tika piešķirts Svētās Marijas karogs, ko tie zaudēja Aizkraukles kaujas laikā 1279. gadā.
Livonijas ordenis nav pareizs ordeņa atzara nosaukumus, jo tas savas pastāvēšanas laikā nekad nebija patstāvīgs bruņinieku ordenis (kā, piemēram, Zobenbrāļu ordenis), tomēr šis nosaukums ir kļuvis ierasts latviešu valodas lietojumā.
1502. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs uzvarēja Maskavijas karaspēku kaujā pie Smoļinas ezera. Pēc Vācu ordeņa Prūsijā likvidācijas Livonijas ordeņa mestrs atbrīvojās no nominālās atkarības attiecībā pret Vācu ordeņa lielmestru un 1526. gadā tika iecelts par Svētās Romas impērijas firstu.
Līdz 16. gadsimtam Vācu ordeņa Livonijas atzaram (vācu: Meistertum Livland) Latvijas teritorijā pastāvēja 11 komturijas (komturejas) - Rīgas komturija, Aizkraukles komturija, Siguldas komturija, Daugavgrīvas komturija, Ventspils komturija, Kuldīgas komturija, Jelgavas komturija, Dobeles komturija, Cēsu komturija, Alūksnes komturija un Daugavpils komturija, kā arī piecas fogtijas (fogtejas) - Bauskas fogtija, Grobiņas fogtija, Kandavas fogtija, Rēzeknes fogtija un Sēlpils fogtija. Komturi bija pārvaldnieki svarīgākajās ordeņa pilīs un tām pakļautajās komturijās. Fogti bija pārējo ordeņa piļu un pilsnovadu pārvaldnieki.
Livonijas atzara struktūra
Vācu ordeņa Livonijas atzara priekšnieki bija mestri (latīņu: magister), kurus līdz 1413. gadam iecēla un atcēla Vācu ordeņa lielmestri, pēc tam ordeņa kapituls. Ordeņa kapituls jeb ordeņa brāļu kopsapulce parasti sanāca ordeņa mestra pilī Cēsīs. No 15. gadsimta ordeņa mestram bija divas padomes - iekšējā padome (Livonijas landmaršals, Vīlandes un Kuldīgas komturi) un ārējā padome (Tallinas un Alūksnes komturi, Jervas zemes fogts).
Ordeņa brāļi dalījās bruņiniekos, priesteros un pusbrāļos jeb saimes ļaudīs. Slimnieku un kustoņu kopšanai ordenī pieņēma arī pusmāsas. Bruņiniekus varēja atšķirt pēc balta mēteļa ar melnu krusta zīmi, īsi apgrieztiem matiem un apcirptas bārdas. Ordeņa brāļiem vajadzēja noslēgti dzīvot ordeņa pilīs, kuras vadīja komturi. Visas svarīgākas ordeņa lietas izšķīra pils konventi un ordeņa kapituli. Pils konventā vajadzēja piedalīties vismaz 12 brāļiem, tomēr lielā karos kritušo skaita un atšķirtības dēļ pieļāva arī mazāku daudzumu. Ordeņa ierēdņus un pārvaldniekus sauca par melngalvjiem. Tiek lēsts, ka Livonijas ordeņa teritorijas pilīs 13. gadsimtā vienlaikus uzturējās līdz 450 ordeņa brāļu, no viņiem kaujās krita aptuveni 350 brāļu (15-20% no kopskaita). 15. gadsimta vidū brāļu skaits samazinājās līdz 250, bet 16. gadsimta vidū līdz 150 brāļiem.
Ordeņa teritorija bija iedalīta 23-29 pilsnovados ar apmēram 60 mūra pilīm. 15. gadsimtā ordeņa regulāro karaspēku veidoja apmēram 300 ordeņa brāļu, 1200 karakalpu ("sarkangalvju"), 2500 vasaļu ar saviem puišiem, daži simti strēlnieku un artilērija. Kara gadījumos mobilizēja papildus ap 20 000 latviešu un igauņu zemnieku (zemes ļaužu) un brīvnieku ("leimaņu"), kas veidoja vieglo kavalēriju.[1]
Pēc Lietuvas dižkunigaitijas pāriešanas katoļu ticībā 14. un 15. gadsimtā savstarpējie karagājieni mazinājās un Livonijas ordenis 16. gadsimtā izlēņoja muižas saviem vasaļiem, kas apmetās uz laukiem un kļuva par muižniekiem. Pēc Polijas un Lietuvas valdnieka Sigismunda II Augusta privilēģiju iegūšanas 1561. gadā bruņiniekiem vairs nevajadzēja pašiem piedalīties karagājienos sava novada karadraudzes priekšgalā. Līdz ar to viņi pārvērtās par vienkāršu muižnieku kārtu (Ritter- und Landschaft). Ievedot bruņniecības solu (matrikulu) 18. gadsimtā Igaunijas, Sāmsalas, Piltenes, Vidzemes un Kurzemes bruņniecības kļuva par noslēgtām zemes īpašnieku korporācijām.[2]
Vēsture
1236. gada Saules kaujā lietuvieši un žemaiši kopā ar zemgaļiem sagrāva Zobenbrāļu ordeni. Nākamajā gadā tā atliekas pievienojās Vācu ordenim, kā rezultātā izveidojās Vācu ordeņa vietējais atzars Livonijā - saukts par Livonijas ordeni. Laika posmā starp 1237. un 1290. gadu Livonijas ordenis iekaroja visu Livoniju, izņemot Ziemeļigauniju, pakļaujot kuršus un zemgaļus. 1240. gadā ordenis kopā ar Tērbatas bīskapiju piedalījās karā pret Novgorodas republiku, ieņēma Izborsku, Pleskavu un Koporji Ingrijā, tomēr cieta sakāvi kaujā uz Peipusa ezera 1242. gada pavasarī ("Ledus kauja") un zaudēja agrāk ieņemtās zemes Lotigolā.
1242. gadā Vācu ordeņa Livonijas mestrs Groningas Dīriķis iesauca Dānijas karaļa Igaunijas vasaļus, Tērbatas, Sāmsalas un Livonijas bīskapu karavīrus, kā arī iepriekš pakļauto un kristīto latgaļu un līvu spēkus. Ar apvienoto karaspēku viņš devās no Rīgas gar Kurzemes jūrmalu pret kuršiem, laupīdams un dedzinādams viņu zemi. Kuršu zemes padome nolēma slēgt mieru ar ordeni, kas Kuldīgā uzcēla ordeņa pili. Tajā kopā ar vācbrāļu garnizonu palika arī daļa kuršu labiešu, bet daži citi kuršu novadi nodrošināja šo mieru ar ķīlniekiem.
1245. gada jūnijā Romas vācu ķeizars Frīdrihs II Hohenštaufens piešķīra Livonijas ordenim visas zemes, ko tas iekaros Kursā, Lietuvā un Zemgalē, ar visām tiesībām uz kalniem, līdzenumiem, mežiem, upēm un jūru, valdīt bez kādām gaitām un nodevām. Tāpat ordenim tika atļauts visās šais zemēs ņemt tilta naudas un muitas, noteikt tirgus vietas un dienas, kalt naudu, uzlikt nodokļus, ierīkot ceļus un rūdas raktuves. Tāpat tika atļauts iecelt soģus un pārvaldniekus, kas pēc prāta principiem taisnīgi spriestu civilo un kriminālo tiesu par jaunkristītiem un citiem ordeņa pavalstniekiem — t.i. tika dota tāda paša tiesas vara kā citiem ķeizarvalsts firstiem, kā arī tiesība ievest savā zemē labas parašas, noteikumus un likumus, piedraudot šīs privilēģijas pārkāpējiem ar 500 zelta mārciņu lielu naudas sodu.
1259. gadā Livonijas ordeņa mestrs Burhards no Hornhauzenas nesekmīgi mēģināja iekarot Zemgali. 1260. gadā Livonijas ordenis zaudēja žemaišiem un kuršiem kaujā pie Durbes ("Durbes kauja") un bija spiests atteikties no Kursas dienviddaļas, izņemot Mēmeles pili, kas palika tā pārvaldībā līdz 14. gadsimtam. 1270. gadā ordenis cieta sakāvi Karuzes kaujas laikā uz aizsalušā jūras šauruma ledus pret žemaišu karavadoni Tranaiti un zemgaļiem. 1270. gadā Livonijas ordeņa mestram Valteram no Nordekes izdevās ieņemt Tērvetes pili. 1275. gadā notika nesekmīgs Daugavpils aplenkums, kurā Lietuvas dižkungs Traidenis nespēja ieņemt nesen uzcelto Daugavpils cietoksni. 1279. gadā ordenis cieta sakāvi Aizkraukles kaujas laikā lietuviešu dižkungu Traideni. 1280. gadā Zemgales ķēniņš Namejs atbrīvoja Tērveti un uzbruka Rīgai, ko aizstāvēt palīdzēja kristīto latgaļu karaspēks no Cēsīm. 1281. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas ar 14 000 karavīriem aplenca Tērvetes pili, zemgaļi piekrita maksāt nodevas un aplenkums tika pārtraukts. 1286.-1290. gadā krustneši pilnīgi izpostīja Zemgales ziemeļu daļu un tās iedzīvotāji kopā ar karaspēku pārcēlās uz nepakļautajām zemgaļu un žemaišu zemēm tagadējās Lietuvas teritorijā. 1323. gadā Livonijas ordeņa vicemestrs Konrāds Ketelhods iebruka tajā Lotigolas daļā, kas atradās Novgorodas pakļautībā. 1346. gadā ordenis pēc Jurģa nakts sacelšanās (1343—1345) apspiešanas no Dānijas karaļa Valdemāra IV nopirka Ziemeļigauniju.
1480. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs un Rēzeknes fogts nesekmīgi mēģināja ieņemt Pleskavas kremli. 1493.gada 13.martā ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe noslēdza miera līgumu ar Maskaviju uz 10 gadiem, un krievi atsacījās no okupētājām Latgales zemēm. 1501.gada janvārī Livonijas landtāgā Valmierā tika noslēgts aizsardzības un uzbrukšanas savienības līgums uz 10 gadiem starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1502. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku kaujā pie Smoļinas ezera netālu no Latgales ziemeļu robežas.
1557. gada septembrī Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs Livonijas konfederācijas vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību pret Krieviju. 1560. gadā, Livonijas karā, Krievijas cara Jāņa Briesmīgā (Joana IV) karaspēks sakāva ordeņa spēkus Ērģemes kaujā. Sakautais ordenis noslēdza padošanās paktu ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu, kas jau kopš 1557. gada bija noslēdzis protekcijas līgumu ar Rīgas arhibīskapu un ordeni. Pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu, Livonijas konfederācija tika iekļauta Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. Uz ziemeļiem no Daugavas tika izveidota Pārdaugavas hercogiste tiešā Lietuvas pārvaldībā, bet tās dienviddaļā tika izveidota autonoma Lietuvas vasaļvalsts Kurzemes un Zemgales hercogiste, par kuras pirmo valdnieku kļuva pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Bijušās Dāņu Igaunijas zemes ieņēma Zviedrija.
Svarīgākās Livonijas ordeņa kaujas
- Ledus kauja (1242) pret Novgorodas kņazu Aleksandru
- Embūtes kauja (1244) pret lietuviešu dižkungu Mindaugu
- Durbes kauja (1260) pret žemaišiem un kuršiem
- Daugavgrīvas kauja (1263) pret žemaišu karavadoni Tranaiti
- Karuzes kauja (1270) pret žemaišu karavadoni Tranaiti un zemgaļiem
- Daugavpils aplenkums (ap 1275) pret lietuviešu dižkungu Traideni
- Aizkraukles kauja (1279) pret lietuviešu dižkungu Traideni
- Tērvetes kauja (1279) pret zemgaļu ķēniņu Nameisi
- Kauja pie Heiligenbergas pret žemaišiem un zemgaļiem
- Garozas kauja (1287) pret zemgaļiem
- Sidrabenes kauja (1290) pret zemgaļiem
- Kauja pie Turaidas (1298) Livonijas pilsoņu karā pret Rīgas arhibīskapu un Rīgas pilsētu
- Pleskavas aplenkums (1323) pret Novgorodas Republiku
- Jurģa nakts sacelšanās (1343—1345) pret igauņiem
- Pabaiskas kauja pie Ukmerģes (1435) pret Polijas karaļa sabiedrotajiem Lietuvas pilsoņu karā
- Pleskavas aplenkums (1480) pret Pleskavas Republiku
- Kauja pie Smoļinas (1502) pret apvienoto Maskavijas, Novgorodas, Pleskavas un tatāru karaspēku
- Ērģemes kauja (1560) pret Krievijas cara Jāņa Briesmīgā karaspēku kņaza Andreja Kurbska vadībā
Livonijas ordeņa cietokšņi Latvijas teritorijā
13.gadsimtā
- 1209.—1214. gads — Cēsu pils
- ap 1238. gadu — Gaujienas pils (Adsel)
- 1239. gadā — Jersikas pils (Gerzike)
- 1240. gadā — Embūtes pils (Amboten)
- 1245. gadā — Kuldīgas pils (Jhesusburg — Jēzuspils, vēlāk Goldingen)
- pēc 1250. gada — Tukuma pils (Tuckemen)
- 1253. gadā — Grobiņas pils (Huse to Grobin)
- 1257. gadā — Vārtājas pils (Wartha)
- 1258. gadā — Dobene (Hus Doben)-
- 1263. gadā — Mākoņkalns (Wolkenborgh — Padebešu kalns pie Rāznas ezera)
- 1263. gadā — Rēzeknes pils (Resiten, Rositten); mūra pils 1324. gadā
- 1265. gadā — Jelgavas pils (Hus Mytowe uz Garās salas Holme Longum, vēlāk Mitau)
- 1271. gadā — Tērvetes pils (Terwete, vēlāk — Hofzumberge)
- 1274. gadā — Dinaburgas pils (Duneborch, Vecdaugavpils, Naujene)
- 1282. gadā — Burtnieku pils (Burtneck)
- 1282. gadā — Trikātas pils (Tricatum, Trikaten)
- 1282. gadā — Valmieras pils (Woldemer)
- 1282. gadā — Sabiles pils (Zabele)
- 1282. gadā — Svētkalns (Sanctum Montem vai Heiligeberc Tērvetē)
- pirms 1287. gada — Bukultu pils (Novum molendinum — Jaunās dzirnavas, vēlāk Aahof — Ādaži)
- pirms 1290. gada — Ventspils pils (Winda, vēlāk Windau)
- 13. gadsimtq beigās — Aizputes ordeņa pils (Asimputte, Asenputte, Hasenpotten, no 1341. gada mūra pils Hasenpoth )
14. gadsimtā
- 1305. gadā — Daugavgrīvas pils
- pirms 1312. gada — Kandavas pils
- 1334. gadā — Lugažu pils
- 1335. gadā — Dobeles pils
- 1341. gadā — Alsungas pils
- 1342. gadā — Alūksnes pils
- 1340. gadu beigas — Rīgas pils
- pirms 1366. gada — Dignājas pils
- 1368. gadā — Skrundas pils
- 1373. gadā — Sēlpils
- 1380. gadā — Salaspils
- 1397. gadā — Durbes pils
- 14. gadsimta sākumā — Āraišu pils
- 14. gadsimta pirmajā pusē — Nītaures pils
- 14. gadsimta pirmajā pusē — Rūjienas pils
- 14. gadsimta otrajā pusē — Altenes pils
- 14. gadsimtā — Ropažu pils
15. gadsimtā
- pirms 1411. gada — Jaunpils
- pirms 1411. gada — Saldus pils
- pirms 1413. gada — Mālpils
- pirms 1422. gada — Ērģemes pils
- pirms 1433. gada — Ludzas pils
- pirms 1434. gada — Talsu pils
- pirms 1437. gada — Zaubes pils
- pirms 1440. gada — Skujenes pils
Ordeņa valsts nauda
Pēc 1515. gada Livonijas naudas kalšanas noteikumiem Rīgā un Tallinā Livonijas ordenis sāka kalt sudraba monētas — vērdiņus (ferding), mārkas un dālderus (thaler). Starp naudas vienībām bija šādas attiecības: 1 dālderis = 4,5 mārkas = 18 vērdiņi, savukārt 1 vērdiņš = 9 šiliņi = 27 feniņi[3].
Uz Livonijas mestra Pletenberga 1526. gadā kaltajiem vērdiņiem pirmoreiz bija attēlots Rīgas pilsētas lielais ģerbonis.
Skatīt arī
- Zobenbrāļu ordenis
- Livonijas ordeņa mestri
- Livonijas krusta kari
- Rīgas arhibīskapija
- Rīgas arhibīskapi
- Vācu ordenis
Literatūra
- Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180.—1290. Rīga, 2002.
- Stephen R. Turnbull. Crusader castles of the Teutonic Knights: The stone castles of Latvia and Estonia, 1185—1560. Fortress, 2004; 64 pages (angliski)
Atsauces
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējuma 3111-3114 slejas
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 2. sējuma 3095-3097 slejas
- ↑ The coinage of Baltic countries
Ārējās saites
- Livonijas ordenis - vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
- Livonijas ordeņa karte no Latvijas vēstures atlanta
Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā 
| ||
|---|---|---|
| Pirms: Zobenbrāļu ordenis Zemgales bīskapijas 1/3 daļa Ventavas, Vanemas, Piemares un Bandavas zemju daļa (2/3) |
Livonijas ordenis 1237—1561 (no 1243. gada kā Livonijas konfederācijas daļa) |
Pēc: Kurzemes un Zemgales hercogiste Pārdaugavas hercogiste |
| Pirms: Livonijas bīskapija Zemgales bīskapijas 2/3 daļas |
Rīgas arhibīskapija Livonijas konfederācijas daļa 1255—1562 |
Pēc: Pārdaugavas hercogiste Rīgas brīvpilsēta (1561-1581) |
| Pirms: 1/3 daļa no Ventavas, Vanemas, Piemares un Bandavas zemēm |
Kurzemes bīskapija 1234—1585 |
Pēc: Piltenes apgabals |