Izvaltas baznīca: Atšķirības starp versijām

Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca
Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca
	Izvaltas katoļu baznīca
	Izvaltas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Izvaltas pagasts, Izvalta
Koordinātas	55°57′17″N 27°01′06″E / 55.95472°N 27.01833°EKoordinātas: 55°57′17″N 27°01′06″E / 55.95472°N 27.01833°E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1897
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Māris Laureckis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens	R
Celtniecības beigas	1896
Specifikācija
Garums	20m
Platums	18m
Būvmateriāli	sarkani ķieģeļi un betona ķieģeļi

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 1. februāris, plkst. 11.13

Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.^[1] Tā atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta centrā Izvaltā.

Vēsture

Izvaltas pirmā katoļu koka baznīca par muižkunga Alfona Lacka līdzekļiem tika uzcelta 1625. gadā. Tā tika nodota Daugavpils jezuītu apkalpošanā uz mūžīgiem laikiem. 18. gadsimtā dievnamu pārbūvēja un Livonijas bīskaps sufragans Antons Ostrovskis to konsekrēja Svētā Erceņģeļa Miķeļa godam.

Pašreizējā mūra baznīca vecās, pussabrukušās baznīcas vietā ir uzcelta 1896. gadā prāvesta Ādama Baltejus darbības laikā par draudzes līdzekļiem. Uz šo dievnamu tika pārnestas gleznas un citi vērtīgi liturģiskie priekšmeti, kuru vidū minama Tērbatas brīnumdarītājas Jaunavas Marijas glezna. 1941. gadā baznīca nodega, aizgāja bojā arī Dievmātes glezna. Dievnama atjaunošanas darbi norisa prāvesta Ostrovska vadībā — tika uzlikts jumts, atjaunoti torņi un ierīkoti altāri. Baznīcas atjaunošanas laikā dievkalpojumi notika blakus mājā, kas nodega 1944. gadā. Prāvesta J. Pudža darbības laikā baznīcai tika ielikti griesti, uzmests apmetums, iegādātas krustaceļa gleznas. Prāvesta P. Koroševska kalpošanas laikā dievnamam uzlika cinkotā skārda jumtu un ieklāja cementa flīžu grīdu.^[2] Pie baznīcas atrodas krusts ar piemiņas plāksni, kas tāpat kā baznīca ir nozīmīgs kultūras piemineklis.^[3]

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Ernests Jansons.^[1] Izvaltas draudze veidojās jau 1635. gadā, kad jezuīti Izvaltā nodibināja misiju punktu. Kad 1820. gadā jezuītus no Krievijas Impērijas, kuras sastāvā bija Izvalta, draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri. Draudzē ir aptuveni 1000 ticīgo.^[4] Draudzei ir trīs kapsētas — Izvaltas kapsēta, Suveizdišku kapsēta, Rimšānu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki ir Jaunavas Marijas pasludināšanas svētki, Vissvētākās Jēzus Sirds svētki, Svētās Annas svētki, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Jaunavas Marijas dzimšanas dienas svētki, Svētā Erceņģeļa Miķeļa svētki, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki.

Tehniska informācija

Izvaltas baznīca ir sarkanu ķieģeļu-mūra krustveida trīsnavu celtne ar diviem torņiem, cinkotā skārda jumtu un cementa flīžu grīdu. Tā ir 20 metrus gara un 18 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs ar ķieģeļu stabiem.

Interjers

Galvenajā altārī ir Svētās Annas ar Jaunavu Mariju glezna.

Ārējās saites

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 171.lpp.
↑ www.izvalta.lv
↑ www.kraslavasrajons.lv^{[novecojusi saite]}

[nosaukums-1-1] 1,0 ^1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.

[2] Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 171.lpp.

[3] www.izvalta.lv

[4] www.kraslavasrajons.lv^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+{{Reliģiskas ēkas infokaste
-[[Attēls:Izvaltas katolu baznica.jpg|350px|right|thumb|Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca]]
+| building_name         = Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca
+| infobox_width         = 300px
+| image                 = Izvaltas katolu baznica.jpg
-'''Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">[http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1#sub484 www.katolis.lv]</ref> Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Izvaltas pagasts|Izvaltas pagasta]] centrā [[Izvalta|Izvaltā]].
+| image_size            = 290px
+| caption               = Izvaltas katoļu baznīca
+| map_type              = Latvia
+| map_size              = 290
+| map_label = Izvaltas baznīca
+| position = left
+| latd  = 55  | latm  = 57  | lats  = 17  | latNS  = N
+| longd = 27  | longm = 01  | longs = 06  | longEW = E
+| location              = {{Flag|Latvija}}, [[Izvaltas pagasts]], [[Izvalta]]
+| religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]]
+| consecration_year     = [[1897]]
+| status                = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]
+| functional_status     = [[Baznīca (celtne)|baznīca]]
+| leadership            = [[prāvests]] Māris Laureckis
+| website               =
+| architecture_style    =
+| facade_direction      = R
+| groundbreaking        =
+| year_completed        = [[1896]]
+| length                = 20m
+| width                 = 18m
+| width_nave            =
+| height_max            =
+| materials             = sarkani [[ķieģeļi]] un [[betons|betona]] ķieģeļi
+}}
+'''Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.katolis.lv |access-date={{dat|2012|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216021326/http://www.katolis.lv/main.php?parent=235&show=1#sub484 |archivedate={{dat|2007|12|16||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Izvaltas pagasts|Izvaltas pagasta]] centrā [[Izvalta|Izvaltā]].
 == Vēsture ==
-Izvaltas pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] [[koks|koka]] baznīca par muižkunga Alfona Lacka līdzekļiem tika uzcelta 1625. gadā. Tā tika nodota [[Daugavpils]] [[jezuīti|jezuītu]] apkalpošanā uz mūžīgiem laikiem. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] dievnamu pārbūvēja un [[Livonija]]s [[bīskaps]] sufragans Antons Ostrovskis to konsekrēja [[Svētais Miķelis|Svētā Erceņģeļa Miķeļa]] godam.
+Izvaltas pirmā [[Romas katoļi|katoļu]] [[koks|koka]] baznīca par muižkunga Alfona Lacka līdzekļiem tika uzcelta 1625. gadā. Tā tika nodota [[Daugavpils]] [[jezuīti|jezuītu]] apkalpošanā uz mūžīgiem laikiem. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] dievnamu pārbūvēja un [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskaps]] sufragans Antons Ostrovskis to konsekrēja [[Svētais Miķelis|Svētā Erceņģeļa Miķeļa]] godam.
-Pašreizējā [[mūris|mūra]] [[baznīca]] vecās, pussabrukušās [[baznīca]]s vietā ir uzcelta 1896. gadā prāvesta Ādama Baltejus darbības laikā par [[draudze]]s līdzekļiem. Uz šo dievnamu tika pārnestas [[glezna]]s un citi vērtīgi liturģiskie priekšmeti, kuru vidū minama [[Tērbata]]s brīnumdarītājas Jaunavas Marijas glezna. 1941. gadā baznīca nodega, aizgāja bojā arī Dievmātes glezna. Dievnama atjaunošanas darbi norisa [[prāvests|prāvesta]] Ostrovska vadībā — tika uzlikts [[jumts]], atjaunoti [[tornis|torņi]] un ierīkoti [[altāris|altāri]]. Baznīcas atjaunošanas laikā dievkalpojumi notika blakus mājā, kas nodega 1944. gadā. Prāvesta J. Pudža darbības laikā baznīcai tika ielikti griesti, uzmests apmetums, iegādātas [[krustaceļš|krustaceļa]] gleznas. Prāvesta P. Koroševska kalpošanas laikā dievnamam uzlika cinkotā skārda jumtu un ieklāja cementa flīžu grīdu.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 171.lpp.</ref> Pie baznīcas atrodas [[krusts]] ar piemiņas plāksni, kas tāpat kā baznīca ir nozīmīgs [[kultūra]]s piemineklis.<ref>[http://www.izvalta.lv/index.php?id=37 www.izvalta.lv]</ref>
+Pašreizējā [[mūris|mūra]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] vecās, pussabrukušās baznīcas vietā ir uzcelta 1896. gadā prāvesta Ādama Baltejus darbības laikā par [[draudze]]s līdzekļiem. Uz šo dievnamu tika pārnestas [[glezna]]s un citi vērtīgi liturģiskie priekšmeti, kuru vidū minama [[Tartu|Tērbatas]] brīnumdarītājas Jaunavas Marijas glezna. 1941. gadā baznīca nodega, aizgāja bojā arī Dievmātes glezna. Dievnama atjaunošanas darbi norisa [[prāvests|prāvesta]] Ostrovska vadībā — tika uzlikts [[jumts]], atjaunoti [[tornis|torņi]] un ierīkoti [[altāris|altāri]]. Baznīcas atjaunošanas laikā dievkalpojumi notika blakus mājā, kas nodega 1944. gadā. Prāvesta J. Pudža darbības laikā baznīcai tika ielikti griesti, uzmests apmetums, iegādātas [[krustaceļš|krustaceļa]] gleznas. Prāvesta P. Koroševska kalpošanas laikā dievnamam uzlika cinkotā skārda jumtu un ieklāja cementa flīžu grīdu.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 171.lpp.</ref> Pie baznīcas atrodas [[krusts]] ar piemiņas plāksni, kas tāpat kā baznīca ir nozīmīgs [[kultūra]]s piemineklis.<ref>[http://www.izvalta.lv/index.php?id=37 www.izvalta.lv]</ref>
 == Draudze ==
-Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Alberts Cimanovskis.<ref name="nosaukums-1" />Izvaltas draudze veidojās jau 1635. gadā, kad jezuīti Izvaltā nodibināja misiju punktu. Kad 1820. gadā jezuītus no [[Krievijas impērija]]s, kuras sastāvā bija Izvolta, draudzi sāka apkalpot laicīgie [[priesteris|priesteri]]. Draudzē ir aptuveni 1000 ticīgo.<ref>[http://www.kraslavasrajons.lv/public/index.php?id=45 www.kraslavasrajons.lv]</ref> Draudzei ir trīs [[kapsēta]]s — Izvaltas kapsēta, Suveizdišku kapsēta, Rimšānu kapsēta.
+Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Ernests Jansons.<ref name="nosaukums-1" /> Izvaltas draudze veidojās jau 1635. gadā, kad jezuīti Izvaltā nodibināja misiju punktu. Kad 1820. gadā jezuītus no [[Krievijas Impērija]]s, kuras sastāvā bija Izvalta, draudzi sāka apkalpot laicīgie [[priesteris|priesteri]]. Draudzē ir aptuveni 1000 ticīgo.<ref>[http://www.kraslavasrajons.lv/public/index.php?id=45 www.kraslavasrajons.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Draudzei ir trīs [[kapsēta]]s — Izvaltas kapsēta, Suveizdišku kapsēta, Rimšānu kapsēta.
 === Draudzes lielākie svētki ===
@@ 16. rindiņa: / 42. rindiņa: @@
 == Tehniska informācija ==
-Izvaltas baznīca ir sarkanu ķieģeļu-mūra krustveida trīsnavu celtne ar diviem torņiem, cinkotā skārda jumtu un cementa flīžu grīdu. Tā ir 20 metrus gara un 18 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs ar ķieģeļu stabiem.
+Izvaltas baznīca ir sarkanu ķieģeļu-mūra krustveida trīsnavu celtne ar diviem torņiem, cinkotā skārda jumtu un cementa flīžu grīdu. Tā ir 20 metrus gara un 18 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra [[žogs]] ar ķieģeļu stabiem.
 == Interjers ==
 Galvenajā altārī ir Svētās Annas ar Jaunavu Mariju glezna.
 == Ārējās saites ==
-* [http://foto.eks.lv/baznicas/izvalta/index.html Fotogrāfijas]
+* [https://web.archive.org/web/20090220001607/http://foto.eks.lv/baznicas/izvalta/index.html Fotogrāfijas]
 * [http://www.viss.lv/?p=150556 www.viss.lv]
 * [http://www.visitlatgale.com/lv/objects/view?id=1084 www.visitlatgale.com]
@@ 29. rindiņa: / 55. rindiņa: @@
 == Atsauces ==
 {{atsauces}}
-{{coord|55|57|17|N|27|01|6|E|display=title|type:landmark}}
+{{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}}
+{{Latvijas baznīcas}}
 [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]]