Krusts

Krusts ir ģeometriska figūra, kas sastāv no divām līnijām (vai citām vienkāršām figūrām, piemēram, taisnstūriem), kas viena otru šķērso (parasti 90° leņķī). Vismaz vienai no krustu veidojošām līnijām jādalās uz pusēm un tās parasti novietotas vertikāli vai horizontāli. Ir pazīstami arī daudzi citi krusta varianti. Krusts ir ļoti sens simbols, tas izmantots daudzās reliģijās. Mūsdienās krusts tiek uzskatīts par kristietības simbolu, jo Jēzus Kristus, saskaņā ar Jaunajā Derībā un pirmo gadsimtu romiešu un grieķu vēsturnieku rakstīto, tika sists krustā.

Vārda izcelsme latviešu valodā

Vārds "krusts", visticamāk, ienācis latviešu valodā no senaugšvācu valodas (Christ — 'Kristus') caur senkrievu valodu. Vēl mūsdienās dažās izloksnēs un dialektos (piemēram, latgaliešu valodā) krustu sauc par kristu. Burts u vārdā varētu būt ienācis, krists kontaminējoties ar latīņu vārdu crux — 'krusts'. Tā kā Latvijas iedzīvotāji iepazinās ar kristietību ne vien no austrumiem ar slāvu starpniecību, bet arī no rietumiem, krusta nosaukums Latvijas rietumdaļā varētu būt veidojies senskandināvu valodas ietekmē (kross — 'krusts'). Forma krists radusies pirms 12. gadsimta, bet krusts pirmo reizi minēts 16. gadsimta tekstos.^[1]

Dažādi krusta simbola veidi

Attēls	Nosaukums	Apraksts
	Grieķu krusts	Visvienkāršākais vienādstaru krusts.
	Andreja krusts	Vienkāršs vienādstaru krusts burta "x" formā.
	Kristiešu krusts	Krusts ar pagarinātu apakšējo staru, saukts arī par latīņu krustu. Kristietības pamatsimbols. Ģenealoģijā lieto miršanas apzīmēšanai.
	Cilpaskrusts	Pazīstams arī kā ēģiptiešu krusts (anks). Senajā Ēģiptē bijis dzīvības un auglības simbols.
	Basku krusts	Četras svastikas formā izliektas lapiņas. Basku Zemē pazīstamas divas krusta formas — pa un pret pulksteņa rādītāja virzienam rotējošas.
	Koptu anks	Koptu izmantots cilpaskrusta variants.
	Oriģinālais koptu krusts
	Koptu krusts	Krusts, kam diagonālēs novietoti T veida simboli, kas apzīmē Jēzus Kristus krustā sišanai lietotās naglas.
	Jaunais koptu krusts	Izmanto koptu katoliskā baznīca un ortodoksālā baznīca Aleksandrijā.
	Saules krusts	Aplī ievilkts vienādstaru krusts. Pazīstams arī kā Saules simbols. Lietots jau kopš neolīta.
	Oksitāniešu krusts	Saukts arī par Tulūzas krustu vai kataru krustu.
‡	Lietuviešu krusts	Divkāršs krusts ar vienādiem šķērskokiem.
	Pāvesta krusts	Latīņu krusts ar trim šķērskokiem, simbolizē pāvesta trejādo uzdevumu.
	Lotaringiešu krusts	Saukts arī par patriarha krustu vai arhibīskapa krustu. Grieķu pareizticīgo baznīcas simbols.
	Pareizticīgo krusts	Visvairāk izmanto Krievijas un Serbijas pareizticīgo baznīcas. Augšējais mazais šķērskoks simbolizē plāksnīti, uz kuras bijis rakstīts "Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš", bet apakšējais slīpais šķērskoks — Kristus kāju atbalstu.
	Ķeltu krusts	Pazīstams arī vienādstaru variants.
	Svētā Pētera krusts	Saukts arī par apgriezto krustu. Apustulis Pēteris miris mocekļa nāvē, piesists pie krusta ar galvu uz leju, tādēļ šis ir Pētera simbols. Mūsdienās asociējas ar sātanismu.
	Tau krusts	T veida krusts. Pazīstams arī kā Svētā Antonija krusts vai ēģiptiešu krusts. Asīzes Franciska simbols.
	Svastika	Ugunskrusts, kāškrusts vai Pērkona krusts ir ļoti sena, no neolīta laikiem pazīstama zīme. Tas ir krusts ar taisnā leņķī noliektiem stariem, var "griezties" pulksteņa rādītāja virzienā vai pretēji tam. Mūsdienās vairāk asociējas ar fašismu un nacistisko Vāciju.
	Templiešu krusts	Templiešu ordeņa zīme.
	Maltas krusts	Maltas ordeņa zīme.
	Krustu krusts	Māras zīme — krusts ar mazākiem krustiem staru galos.
	Maķedonijas krusts