Versaļas pils

Versaļas pils
Château de Versailles
Versaļas pils
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Versaļa, Francija
Koordinātas	48°48′15.85″N 2°7′23.38″E / 48.8044028°N 2.1231611°E / 48.8044028; 2.1231611Koordinātas: 48°48′15.85″N 2°7′23.38″E / 48.8044028°N 2.1231611°E / 48.8044028; 2.1231611
Tehniskās detaļas
Stāvu platība	67 000 m2
Tīmekļa vietne
www.chateauversailles.fr
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Versaļas pils un parks
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, ii, vi
Iekļauts	1979 (3. sesija)
Aizsardzības nr.	83
Valsts	Francija
Region	Eiropa un Ziemeļamerika

Versaļas pils (franču: Château de Versailles) ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra. Versaļas galms bija Francijas politiskā spēka centrs laikā no 1682. gada, kad karalis Luijs XIV pārcēlās uz šejieni no Parīzes, līdz 1789. gada oktobrim, kad karaliskā ģimene bija spiesta atgriezties galvaspilsētā pēc Franču revolūcijas sākuma.

Pēc Prūsijas uzvaras Franču-prūšu karā 1871. gada 18. janvārī Prūsijas karali Vilhelmu I Versaļas pilī pasludināja par Vācijas ķeizaru. Pēc Pirmā pasaules kara beigām no 1919. gada 18. janvārī līdz 1920. gada 21. janvārim Versaļas pilī notika Parīzes miera konference ar mērķi noslēgt miera līgumus starp Sabiedrotajiem un sakautajām Centrālajām lielvalstīm. 1919. gada 28. jūlijā Versaļas pilī parakstītais miera līgums saturēja arī Baltijas valstu neatkarību netieši garantējošus nosacījumus, un Latvijas Pagaidu valdība uzskatīja, ka visas 32 valstis, kas parakstījušas Versaļas līgumu, ir de facto atzinušas neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu.

Versaļas pils tiek uzskatīta par absolūtās monarhijas sistēmas simbolu. Tajā ir apmēram 2300 istabas,^[1] 2153 logi. Kopējā celtnes platība ir 67 000 m². 1979. gadā Versaļas pils komplekss tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Versaļas pils arhitektūras iespaidā 18. gadsimtā vairākiem Eiropas valstu monarhiem uzcēla līdzīgas pilis, piemēram, Svētās Romas impērijas ķeizara Šēnbrunnas pili, Krievijas Impērijas ķeizara Pēterburgas un tās apkārtnes pilis, Prūsijas karaļa Sansusī pili, Kurzemes hercoga Jelgavas un Rundāles pilis.

• Oficiālā tīmekļa vietne
• Britannica

Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā Kultūra Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Albī Amjēnas katedrāle Arlas pieminekļi Aviņonas vēsturiskais centrs: Pāvesta pils, Arhibīskapa ansamblis un Aviņonas tilts Beļģijas un Francijas pilsētu befruā Bordo Mēness osta Burgundijas klimā Buržas katedrāle Dienvidu kanāls Fonteneblo pils Fontenē klosteris Havra Karkasona Kosi un Sevēni Lekorbizjē arhitektūras mantojums (Augstienes Dievmātes kapela) Liona Luāras ieleja (Šamboras pils) Monsenmišela Noras-Padekalē industriālie piemienekļi Oranžas teātris un triumfa arka Pirmā pasaules kara apbedījumu un piemiņas vietas (Rietumu frontē) Pondigāras akvedukts Provēna Reimsas katedrāle, Svētā Remī abatija un To pils Reimsā Salēnlebēnas un Arkesenānas sāls ieguves vietas Sentemiljonas vīnkopības rajons Sensavēna abatija Sēnas krasti Parīzē Staņislava, Karjēra un Aljansa laukumi Nansī Strasbūra Svētā Jēkaba ceļš Šampaņas vīna pakalni, mājas un pagrabi Šartras katedrāle Šovē ala Versaļas pils Vezēras upes alu klinšu gleznojumi (tai skaitā Lasko ala) Vezlē Marijas Magdalēnas bazilika Vobāna arhitektūras mantojums Daba Jaunkaledonijas lagūnas Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Reinjonas virsotnes, cirki un vaļņi Skandola un Pjanas kalanki Taputapuatea Žirolata un Porto ragi Jauktie Monperdī kalns