Valsts

Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valsts trīs pamatpazīmes — teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), bruņotie spēki, tiesas, policija un citi.

Mūsdienās gandrīz visa planētas sauszeme ir sadalīta valstīs. Vienīgi Antarktīda nav sadalīta. Kopumā ir aptuveni 200 valstis.

Nosaukuma cilme

Latviešu vārds "valsts" ir tās pašas cilmes kā vārds "valdīt" un pēc lietojuma ir ar līdzīgu nozīmi kā mūsdienu lietuviešu valodas vārds valstybė un somu valodas valtio. Sākotnēji vārdu "valsts" lietoja viena kunga varai pakļauta novada vai pagasta apzīmēšanai, tāpat kā vēl tagad to lieto krievu valodā (волость — 'pagasts') un igauņu valodā (vald — 'pagasts'). "Latvju Dainās" atrodamas tautasdziesmas, kas liecina par šo seno nozīmi: "Triju kungu valstis jāja, Mani vienu lūkotiesi: Ūzenieki, mūrenieki, Vilcenieku darbenieki" (Nr. 10861)^[1]

Vēl 18. un 19. gadsimtā ar vārdu "valsts", īpaši Vidzemes guberņas latviešu apgabalos, apzīmēja dažāda līmeņa pārvaldes, pievienojot tam attiecīgo apzīmētāju — ne tikai "ķeizara valsts" (impērija), "ķēniņa valsts" (karaliste), "lielkunga valsts" (hercogiste), bet arī "baznīcas valsts" (draudzes novads) un "muižas valsts" (muižas novads).^[2]

Vēsturiskās valsts formas

Valsts Senajos laikos

Senajos laikos valstis bija sastopamas dažādās formās, kuras vairākkārt mainījušās. Tās bija grieķu polisas, tirānija un demokrātija. Arī Senā Roma pārdzīvoja karalistes, republikas un impērijas periodus. Senajā Ēģiptē valsts veidošanos centralizētas monarhijas veidā lielā mērā ietekmēja nepieciešamība koordinēt irigācijas sistēmas izveidošanu Nīlas ielejā.

Viena no varenākajām Seno laiku valstīm Vidusjūras reģionā bija arī Kartāga. Arī tajā tās pastāvēšanas laikā mainījās valsts formas — sākotnēji tā pēc daudzām pazīmēm atgādināja vēlētu tiesnešu — šofītu (angļu: shofet) — pārvaldītu republiku, vēlāk tā kļuva par oligarhiju, tad impēriju.

Valsts Viduslaikos

Valsts Jaunajos laikos

Jaunajos laikos, 16.—17. gadsimtā, valstis arvien vairāk nostiprinājās kā nacionālas valstis, lai gan pats nacionālas valsts jēdziens politiskajā terminoloģijā parādījās tikai 19. gadsimtā. Šo jēdzienu sākotnēji ne vienmēr un pat ne tik daudz saistīja ar nāciju vai tautu etniskā kontekstā, kā ar valdošo dinastiju vai konkrētu sabiedrības grupu ekonomiskajām interesēm vai varu kā tādu.

Valsts mūsdienās

Mūsdienās pastāv vairāk nekā 200 valstu, bet starptautiski atzītas no tām ir 195, no kurām 193 valstis ir ANO dalībvalstis, bet Vatikāns un Palestīnas Valsts ir ar ANO novērotājvalsts statusā.

Daļa ANO dalībvalstu atzīst arī šādas valstis, kuras citi dalībnieki neatzīst :

Palestīnas Valsts, ko atzinušas 136 ANO dalībvalstis;
Kosova, ko atzinušas 110 ANO dalībvalstis;
Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika, ar kuru diplomātiskas attiecības pašreiz uztur 37 ANO dalībvalstis;
Taivāna (Ķīnas Republika), ko atzinušas 19 ANO dalībvalstis un Vatikāns, bet tās pārstāvniecības ir 56 valstīs;
Abhāzija, kuras suverenitāti atzinušas 5 ANO dalībvalstis (Krievijas Federācija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla);
Dienvidosetija, kuras suverenitāti atzinušas 4 ANO dalībvalstis (Krievijas Federācija, Nauru, Nikaragva un Venecuēla);
Ziemeļkipra, kuras suverenitāti atzīst vienīgi Turcija.