UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Horvātijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Horvātijas ir iekļautas 8 vietas (7 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 18 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā^[1]. Horvātija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1992. gada 6. jūlijā.

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Dubrovnikas vecpilsēta	Dubrovnikas-Neretvas župānija 42°38′25″N 18°6′30″E / 42.64028°N 18.10833°E / 42.64028; 18.10833	1979	Kultūra	i, iii, iv	Saukta arī par "Adrijas jūras pērli", Dubrovniki atrodas Dalmācijas piekrastē. Pilsēta 13. gadsimtā un vēlāk bija nozīmīga Vidusjūras ostas pilsēta. 1667. gadā pilsētas apkārtnē notika spēcīga zemestrīce, kuras laikā stipri tika bojātas vairākas ēkas, tomēr pilsēta saglabāja savu skaistās gotikas, renesanses un baroka stila baznīcas, klosteri, pilis un strūklakas. Pilsēta stipri cieta arī 1990. gada bruņotajā konfliktā. Pašlaik norisinās pilsētas atjaunošanas programma, kuru koordinē UNESCO[2].	95
	Splitas vēsturiskais komplekss un Diokletiāna pils	Splitas-Dalmācijas župānija 43°30′30″N 16°26′24″E / 43.50833°N 16.44000°E / 43.50833; 16.44000	1979	Kultūra	ii, iii, iv	Diokletiāna pils celta starp 3. gadsimta beigām un 4. gadsimta sākumu pirms mūsu ēras. Pilsētā esošā katedrāle tika celta viduslaikos, izmanotjot materiālus no pils drupām. 12. un 13. gadsimta romānikas baznīcas un viduslaiku nocietinājumi, 15. gadsimta gotiskās pilis un citas renesanses un baroka stila ēkas veido pārējo aizsardzības teritoriju[3].	97
	Plitvices ezeru nacionālais parks	Likas-Seņas župānija 44°52′50″N 15°36′58″E / 44.88056°N 15.61611°E / 44.88056; 15.61611	1979	Daba	vii, viii, ix	Ūdeņi, kas plūst pāri kaļķakmenim un krītam ir veidojušies vairāk nekā tūkstošiem gadu. Šie veidojumi ir radījuši dabīgus dambjus, kas savukārt radījuši virkni skaistu ezeru, alu un ūdenskritumu. Šie ģeoloģiskie procesi turpinās arī mūsdienās. Parka meži ir mājvieta lāčiem, vilkiem un daudzām retām putnu sugām[4].	98
	Eifrāzija bazilikas bīskapa komplekss Porečas vēsturiskajā centrā	Istras župānija 45°13′43″N 13°35′37″E / 45.22861°N 13.59361°E / 45.22861; 13.59361	1979	Kultūra	ii, iv	Poreces reliģiskais piemineklis — Eifrāzija bazilika — būvēja kristieši sākot no 4. gadsimta un vispilnīgākais tāda veida komplekss, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Bazilika, iekšējais pagalms un bīskapa pils ir lieliski piemēri reliģiskajai arhitektūrai. Pati bazilika apvieno klasiskos un bizantiešu elementus[5].	809
	Trogiras vēsturiskā pilsēta	Splitas-Dalmācijas župānija 43°31′0″N 16°15′4″E / 43.51667°N 16.25111°E / 43.51667; 16.25111	1997	Kultūra	ii, iv	Trogira ir izcils piemērs pilsētas arhitektūrai. Taisleņķa ielu plānojums kas veidots hellēnisma periodā ir izrotājs ar publiskajām un privātajām celtnēm un nocietinājumiem. Skaistās romiešu baznīcas tiek papildinātas ar renesanses un baroka stila ēkām no Venēcijas perioda[6].	810
	Svētā Jēkaba katedrāle Šibenikā	Šibenikas-Kninas župānija 43°44′8″N 15°53′20″E / 43.73556°N 15.88889°E / 43.73556; 15.88889	2000	Kultūra	i, ii, iv	Svētā Jēkaba katedrāle būvēta no 1431. — 1535. atrodas Dalmācijas piekrastē un liecina par ievērojamu kultūras un mākslas sajaukumu starp Ziemeļitāliju, Dalmāciju un Toskānu 15. un 16. gadsimtā. Katedrāles buvniecību vadījuši 3 arhitekti — Frančesko di Džiakomo, Georgijs Matejs Dalmācijs un Nikolo di Džovanni Fiorentīno — izstrādājuši ēkas struktūru pilnībā no akmens un izmantojot unikālas velvju un katedrāles kupola konstrukcijas. Katedrāle izcili ir derotēta ar 71 skulpturālu vīrieša seju, sievietēm un bērniem, kā arī veiksmīgi ilustrē gotisko un renesanses mākslu[7].	963
	Stari Gradas līdzenums	Splitas-Dalmācijas župānija 43°10′54″N 16°38′19″E / 43.18167°N 16.63861°E / 43.18167; 16.63861	2008	Kultūra	ii, iii, v	Stari Gradas līdzenums Adrijas salā Hvarā ir kultūrainava ir praktiski palikusi neskarta, kopš to pirmo reizi kolonizēja grieķi 4. gadsimtā pirms mūsu ēras. Sākotnējā lauksaimnieciskā darbība, galvenokārt koncentrējās uz vīnogām un olīvām, kuru audzēšana šajā vietā saglabājusies kopš grieķu laikiem līdz mūsdienām. Šī vieta ir arī dabas rezervāts. Ainavu iezīmē senās akmens sienas, kuras palikušas neskartas gandrīz 24 gadsimtus[8].	1240
	Stečki - Viduslaiku kapu pieminekļi	Horvātija (kopā ar Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Serbiju)	2016	Kultūra	ii, iii, vi	Šī vieta kopumā apvieno 30 objektus, kas atrodas Bosnijā un Hercegovinā, Serbijas rietumos, Melnkalnes rietumos un Horvātijas centrālajā un dienvidu daļā. Šīs vietas pārstāv reģionāli atšķirīgu viduslaiku kapu pieminekļu kultūru. Šos kapu pieminekļus sauc arī par stečkiem. Kapu pieminekļu ir ar plašiem dekoratīvajiem motīviem un uzrakstiem[9].	1504

Dubrovnikas vecpilsēta

Splitas vēsturiskais komplekss un Diokletiāna pils

Eifrāzijas bazilikas bīskapa komplekss Porečas vēsturiskajā centrā

Trogiras vēsturiskā pilsēta

Svētā Džeimsa katedrāle Šibenikā

Stari Gradas līdzenums

Plitvices ezeru nacionālais parks

Stečki - Viduslaiku kapu pieminekļi

Stečki - Viduslaiku kapu pieminekļi

Vietas Horvātijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Zadara — bīskapa komplekss	Zadaras župānija 44°6′58″N 15°13′28″E / 44.11611°N 15.22444°E / 44.11611; 15.22444	2005	Kultūra	i, ii, iii, iv, vi	157
	Stonas vēsturiskais pilsētplānošanas ansamblis ar Mali Stonas sienām, Mali Stonas līča dabas rezervātu, Stonsko Poļi un sāls pannām	Dubrovnikas-Neretvas župānija 42°50′0″N 17°42′0″E / 42.83333°N 17.70000°E / 42.83333; 17.70000	2005	Kultūra	i, iii, iv, v	160
	Tvrdas (Forts) vēsturiskā pilsētplānošanas ansamblis Osijekā	Osijekas-Baranjas župānija 45°33′39″N 18°41′45″E / 45.56083°N 18.69583°E / 45.56083; 18.69583	2005	Kultūra	i, iv, vi	161
	Varaždinas vēsturiskais centrs un vecpilsēta (pils)	Varaždinas župānija 46°18′0″N 16°20′0″E / 46.30000°N 16.33333°E / 46.30000; 16.33333	2005	Kultūra	i, iii, iv, vi	162
	Burga — Veļiki Tabora pils	Krapinas-Zagorjes župānija 46°9′14″N 15°39′3″E / 46.15389°N 15.65083°E / 46.15389; 15.65083	2005	Kultūra	iv	1167
	Lonjsko Poļes dabas parks	Sisakas-Moslavinas župānija 45°25′12″N 16°38′24″E / 45.42000°N 16.64000°E / 45.42000; 16.64000	2005	Jaukti		2012
	Velebita kalns	Likas-Seņas župānija 44°32′0″N 15°14′0″E / 44.53333°N 15.23333°E / 44.53333; 15.23333	2005	Daba	vii, viii, ix, x	2013
	Romas impērijas nocietinājumu Horvātijas kaļakmenī	Osijekas-Baranjas un Vukovaras-Srijemas župānijās 45°13′0″N 19°23′0″E / 45.21667°N 19.38333°E / 45.21667; 19.38333	2005	Kultūra	i, ii, iii, iv, v	2014
	Splitas vēsturiskais komplekss un Diokletiāna pils (paplašināšana)	Splitas-Dalmācijas župānija 43°30′30″N 16°26′24″E / 43.50833°N 16.44000°E / 43.50833; 16.44000	2005	Kultūra	i, ii, iii, iv, v	2015
	Lubenice	Primorskas-Goranskas župānija 44°53′13″N 14°19′55″E / 44.88694°N 14.33194°E / 44.88694; 14.33194	2005	Kultūra	v	2017
	Primoštenas vīnogulāji	Šibenikas-Kninas župānija 43°35′0″N 15°56′0″E / 43.58333°N 15.93333°E / 43.58333; 15.93333	2007	Kultūra	v, vi	5102
	Blakas eremīta mītne 43°17′35″N 16°31′46″E / 43.29306°N 16.52944°E / 43.29306; 16.52944	Splitas-Dalmācijas župānija	2007	Kultūra	ii, v	5103
	Motovunas pilsēta	Istras župānija 45°20′0″N 13°50′0″E / 45.33333°N 13.83333°E / 45.33333; 13.83333	2007	Kultūra	ii, v	5104
	Korčulas vēsturiskā pilsēta	Dubrovnikas-Neretvas župānija 42°57′0″N 17°7′0″E / 42.95000°N 17.11667°E / 42.95000; 17.11667	2007	Kultūra	ii, iii, iv, v	5105
	Kornati nacionālais parks un Telaščikas dabas parks	Šibenikas-Kninas župānija 43°47′0″N 15°20′0″E / 43.78333°N 15.33333°E / 43.78333; 15.33333	2007	Daba	vii, viii, x	5106
	Stečaka - Viduslaiku kapakmeņi	Splitas-Dalmācijas župānija (kopā ar Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Serbiju)	2011	Kultūra	ii, iii, vi	5618
	Venēciešu aizsardzības būves 15. - 17. gadsimts	Dubrovnikas-Neretvas, Šibenikas-Kninas un Zadaras župānijās (kopā ar Itāliju un Melnkalni)	2011	Kultūra	ii, iii, iv	5846
	Objekta — Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā — paplašināšana	Likas-Seņas župānija (kopā ar Ukrainu, Vāciju)	2015	Daba	ix	6058

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Horvātijā Kultūra Dubrovnikas vecpilsēta (Sv. Blazija baznīca, Dubrovnikas franciskāņu klosteris, Dubrovnikas katedrāle, Dubrovnikas kņaza pils, Dubrovnikas Pestītāja baznīca, Dubrovnikas pilsētas mūri, Sponzas pils, Dubrovnikas sinagoga, Straduna) Eifrāzija bazilikas bīskapa rezidences komplekss Porečas vēsturiskajā centrā Splitas vēsturiskais komplekss un Diokletiāna pils Stari Gradas līdzenums Stečki - viduslaiku kapu pieminekļi Svētā Jēkaba katedrāle Šibenikā Trogiras vēsturiskā pilsēta Daba Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Plitvices ezeru nacionālais parks

s d l UNESCO Pasaules mantojumu objekti pa valstīm Valstis sadalītas UNESCO Pasaules mantojuma 5 ģeogrāfiskajās zonās: Arābu valstis, Āfrika, Eiropa un Ziemeļamerika un Latīņamerika un Karību reģions. Arābu valstis Alžīrija Apvienotie Arābu Emirāti Bahreina Bangladeša Ēģipte Irāka Izraēla Jemena Jordānija Katara Libāna Lībija Maroka Mauritānija Omāna Palestīna Saūda Arābija Sīrija Sudāna Tunisija Āfrika Benina Botsvana Burkinafaso Centrālāfrikas Republika Čada Dienvidāfrikas Republika Etiopija Gabona Gambija Gana Gvineja Kaboverde Kamerūna Kenija Kongo DR Kongo Rep. Kotdivuāra Lesoto Madagaskara Malāvija Mali Maurīcija Mozambika Namībija Nigēra Nigērija Seišelas Senegāla Tanzānija Togo Uganda Zambija Zimbabve Āzija un Klusais okeāns Afganistāna Austrālija Dienvidkoreja Fidži Filipīnas Indija Indonēzija Irāna Japāna Jaunzēlande Kambodža Kazahstāna Kiribati Kirgizstāna Ķīna Laosa Malaizija Māršala Salas Mikronēzija Mjanma Mongolija Nepāla Pakistāna Palau Papua-Jaungvineja Singapūra Šrilanka Tadžikistāna Taizeme Turkmenistāna Uzbekistāna Vanuatu Vjetnama Zālamana Salas Ziemeļkoreja Eiropa un Ziemeļamerika Albānija Andora Apvienotā Karaliste (Lielbritānija) Armēnija ASV Austrija Azerbaidžāna Baltkrievija Beļģija Bosnija un Hercegovina Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Gruzija Horvātija Igaunija Islande Itālija Īrija Kanāda Kipra Kosova Krievija Latvija Lietuva Luksemburga Malta Meksika Melnkalne Moldova Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Sanmarīno Serbija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Šveice Turcija Ukraina Ungārija Vatikāns Vācija Ziemeļmaķedonija Zviedrija Latīņamerika un Karību reģions Antigva un Barbuda Argentīna Barbadosa Beliza Bolīvija Brazīlija Čīle Dominika Dominikāna Ekvadora Gvatemala Haiti Hondurasa Jamaika Kolumbija Kostarika Kuba Nikaragva Panama Paragvaja Peru Salvadora Sentkitsa un Nevisa Sentlūsija Surinama Urugvaja Venecuēla