Stari Gradas līdzenums
| Stari Gradas līdzenums | |
|---|---|
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts | |
 | |
| Valsts | Horvātija |
| Atrašanās vieta | Splitas-Dalmācijas župānija |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | ii, iii, v |
| Atsauce | 1240 |
| UNESCO reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
| Koordinātas | 43°10′54″N 16°38′19″E / 43.18167°N 16.63861°EKoordinātas: 43°10′54″N 16°38′19″E / 43.18167°N 16.63861°E |
| Iekļaušanas vēsture | |
| Iekļaušana | 2008 (32. sesija) |
Stari Gradas līdzenums (horvātu: Starogradsko polje) ir lauksaimniecības kultūrainava Horvātijā, kuru 4. gadsimtā pirms mūsu ēras izveidoja seno grieķu kolonizatori. Kultūrainava aizņem lielāko daļu Hvaras salas, kas atrodas Horvātijas dienvidos, Adrijas jūrā.[1] Līdzenums tiek izmantots lauksaimniecībai arī mūsdienās, tas būtiski nav mainījies kopš seno grieķu laikiem. Kultūrainava ir labi saglabājusies, jo šo gadsimtu laikā tajā esošās akmens sienas un pajumtes,[2][3] kā arī ūdens savākšanas sistēma tika labi uzturēta. Līdzenumā vēl joprojām tiek audzētas vīnogas un olīvas. Kultūrainava ir vērtīgs piemērs seno grieķu lauksaimniecības sistēmai, tā ir dabas rezervāts.[4]
Zeme līdzenumā ir sadalīta ar sausām akmens sienām norobežotos ģeometriskos zemes gabalos. Apkārtnē ir ūdens savākšanas sistēma, kas sastāv no notekcaurulēm un uzglabāšanas tvertnēm. Norobežojošās sienas veiksmīgi turpināja uzturēt arī katra nākamā saimniekotāju paaudze. Lauksaimniecības aktivitātes līdzenumā ilgst jau 24 gadsimtus, mūsdienās notiekošā saimniekošana Stari Gradas līdzenumā ir turpinājums sengrieķu kolonizatoru iesāktajam darbam.
Kultūrainava ir septītais objekts Horvātijā, kuru aizsargā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO.[5][6] 2008. gada 8. jūlijā Stari Gradas līdzenums tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā pēc ii, iii, v kritērija.[4] Kopš iekļaušanas aizsargājamo objektu sarakstā līdzenumu pārvalda Stari Gradas līdzenuma aģentūra.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Stari Grad Plain-UNESCO heritage». stari-grad-faros.hr. Stari Grad tourist board. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 21. aprīlī.
- ↑ Borut Juvanec. «Introduction [into stone assembled without mortar according to the dry stone technique». stoneshelter.org. The Stone. Skatīts: 2017. gada 21. aprīlī.
- ↑ Berislav Horvatić. «The trims of Hvar». hvar05.ifs.hr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 21. aprīlī.
- ↑ 4,0 4,1 «Stari Grad Plain». whc.unesco.org. UNESCO. Skatīts: 2017. gada 21. aprīlī.
- ↑ «Starigradsko polje na popisu UNESCO-a». jutarnji.hr. Jutarnji.hr. 2017. gada 7. augustā. Skatīts: 2017. gada 21. aprīlī.
- ↑ Džoana Sullivana. «Eight new sites, from the Straits of Malacca, to Papua New Guinea and San Marino, added to UNESCO’s World Heritage List». whc.unesco.org, 2008. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 21. aprīlī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stari Gradas līdzenums.
|