Tibeteika

Tibeteika (krievu: тюбетейка, baškīru: түбәтәй, kazahu: төбетей, kirgīzu: тебетей, tatāru: tübätäy, uzbeku: doʻppi, azerbaidžāņu: Araxçın) ir daudzu tjurku tautu galvassega. Nosaukums ir cēlies no tjurku vārda tibe (virsotne) ar krievu valodas deminutīvu galotni (-ka).

Tibeteikas izcelsme nav zināma. Daži zinātnieki tās izcelsmi saista ar bruņinieku paražām nēsāt zem bruņu ķiveres auduma cepuri, lai izvairītos no metāla saskares ar galvu un mīkstinātu iespējamos triecienus. Krievzemē tibeteika parādījās pēc mongoļu iekarojumiem. Sākotnēji kokvilnas tibeteikas galvenā funkcija bija aizsargāt galvu no karstās dienvidu saules, bet kad tjurku tautu vidū izplatījās islāms, tās nozīme nedaudz mainījās. Svētie raksti aizliedza musulmanim bez galvassegas uzturēties sabiedriskās vietās. Līdz ar to tibeteika kļuva par reliģiskā tērpa sastāvdaļu.^[1][2] Ne visi musulmaņi nēsā tibeteiku ikdienā, bet ir brīži, kad īsteni ticīgam tā ir obligāta, piemēram, bērēs, lūgšanas laikā gan mošejā, gan mājās, reliģisko svētku dienās.^[1]

Tibeteiku atšķirību nosaka nēsātāja dzimums un vecums (vīriešu, sieviešu, bērnu), forma, materiāls, izšūtais raksts (zīmējums). Pēc tibeteikas formas un uz tās redzamā raksta un krāsu gammas, var noteikt gan nēsātāja dzīves vietu, sabiedrisko stāvokli, gan aptuveno vecumu (jauna cilvēka tibeteikai ir košāka nokrāsa).^[3]

Pēc formas tibeteikas ir apaļas vai kvadrātveida. To virsdaļas var būt plakanas, lodveida vai asu izvirzījumu konusa vai piramīdas formā. Piramīdveidīgā augšdaļa ir četrdaļīga, sašūta no četriem trīsstūriem (ķīļiem).^[2]

Tatāru tibeteika (pēc formas apaļa) ir nacionāls atribūts, bez kura neiztiek neviens mūsdienu tatārs. No musulmaņu tērpa elementa tibeteika kļuvusi par laicīgu galvassegu. To nēsā arī tie cilvēki, kas ne vienmēr ievēro reliģiskās ceremonijas, bet dziļi godā nacionālās tradīcijas. Visbiežāk tatāru tibeteikas šuj no samta. Tās vienmēr atšķīrušās atkarībā no tatāra materiālā nodrošinājuma un norādījušas tās nēsātāja statusu un piederību kādai sabiedrības grupai. Piemēram, ar zelta pavedieniem izšūtas tibeteikas nēsāja tikai aristokrātiskas izcelsmes pārstāvji vai cilvēki, kas par kaut kādiem nopelniem bija izpelnījušies šādu dārgu dāvanu. Tibeteiku raksts atšķiras atkarībā no nēsātāja vecuma, tradīcijām un šuvējas meistarības. Vecāki ļaudis nēsā pieticīgākas krāsu gammas galvassegas, jaunatne priekšroku dod košiem un saulainiem toņiem.^[4][5]

Klasiskām vīriešu uzbeku tibeteikām (dupi) no Fergānas ielejas ir noteikts, vienkāršs un tajā pašā laikā ļoti dekoratīvs izskats. Tām raksturīgs kontrastains četru baltu pipara pākstu izšuvums uz melna fona. Pēc sena ticējuma četri izšuvumi uz cepures augšdaļas no četrām pusēm sargā nēsātāja veselību, bet sešpadsmit raksta arkas, kas izšūtas uz izstrādājuma sānu apmales, izsaka vēlmi būt par lielas un draudzīgas ģimenes locekli ar sešpadsmit bērniem. Uzbekistānai raksturīga liela dupi dažādība. Vēsturiski izveidojušies vairāki reģioni ar atšķirīgām dupi. Izšķir Taškentas, Samarkandas, Buhāras, Kaškadarjas, Surhadarjas un Horezmas dupi.^[6]

Savas, tikai šai tautai atšķirīgas tibeteikas ir kazahiem, kirgīziem, tadžikiem, turkmēņiem, azerbaidžāņiem, Krimas tatāriem un citām musulmaņu tautām Krievijā un Vidusāzijā.

Uzbekistānas pastmarku sērija (2003. gads)
Kalpoks. 19.—20. gadsimts  Vīriešu dupi. 19.—20. gadsimts  Svētku dupi. Horezma, 19.—20. gadsimts  Sieviešu tahja-dupi. Hiva, 19.—20. gadsimts  Sieviešu dupi. 19.—20. gadsimts  Svētku dupi bērniem. Samarkanda, 19.—20. gadsimts  Vīriešu dupi. Samarkanda, 19.—20. gadsimts

Tibeteikas var atrast arī uz naudas zīmēm. Piemēram, Kazahstānā apgrozībā bija 20 tenges naudas zīme, uz kuras attēlots kazahu dzejnieks Abajs Kunanbajevs ar klasisko tatāru tibeteiku galvā.^[7]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tibeteika.
• Uzbeku galvassega — duppi Arhivēts 2017. gada 13. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
• Tibeteika. Baškīru enciklopēdija. (krieviski)
• Tibeteiku apraksti vietnē Osinka (krieviski)
• Tibeteikas tamborēšanas pamācība You tube