Taiti

Taiti
Tahiti
Aorai kalns
Taiti
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	17°38′0″S 149°27′0″W / 17.63333°S 149.45000°W / -17.63333; -149.45000Koordinātas: 17°38′0″S 149°27′0″W / 17.63333°S 149.45000°W / -17.63333; -149.45000
Arhipelāgs	Biedrības salas
Platība	1045 km²
Garums	61 km
Platums	29 km
Augstākais kalns	Orohena 2241 m
Administrācija
Franču Polinēzija
Lielākā pilsēta	Papeete
Demogrāfija
Iedzīvotāji	178 133[1] (2007)
Blīvums	170/km²
Pamatiedzīvotāji	taitieši, franči
Taiti Vikikrātuvē

Taiti vai Tahiti (taitiešu un franču: Tahiti) ir lielākā sala Franču Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidos. Pieder pie Biedrības salu arhipelāga. Taiti 1767. gadā atklāja britu jūrasbraucējs Semjuels Voliss.

Taiti salai ir astoņnieka forma un tās kopējā platība ir 1045 km². Pēc 2007. gada datiem tajā dzīvo 178 133 iedzīvotāji, kas ir vairāk kā 60% no visas Franču Polinēzijas iedzīvotājiem.^[1] Salu apdzīvo taitieši, ķīnieši, franči un citu tautību pārstāvji. Sala sastāv no divām daļām, kas ir Lielā Taiti (Tahiti Iti) un Mazā Taiti (Tahiti Nui). Abas šīs daļas savieno 2 km plats Taravao zemesšaurums.

Sala ir veidojusies vulkāniskās darbības rezultātā. Taiti teritorijā atrodas divi vulkāniskā tufa un bazalta masīvi. Augstākā virsotne ir Orohena (2241 m vjl). Salai apkārt atrodas koraļļu rifi. Raksturīgs karsts, mitrs klimats. Lielu daļu salas aizņem tropu meži, gar krastu atrodas zemkopībai derīgas zemes. Plantācijās tiek audzētas kokospalmas, maizeskoki, banānkoki, citrusi un citas kultūras. Salas iedzīvotāji nodarbojas ar zivju, kā arī pērļu un perlamutra zvejniecību. Nozīmīgus ienākumus salai ienes tūrisms. Vienīgā reģiona lidosta atrodas Taiti salas ziemeļrietumos.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taiti.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)