Roberts Beidens-Pauels

Roberts Beidens-Pauels
	Robert Baden-Powell
	Skautu kustības dibinātājs - Roberts Beidens-Pauels
Personīgā informācija
Dzimis	1857. gada 22. februārī ; Londona, Anglija
Miris	1941. gada 8. janvārī (83 gadi); Ndžeri, Kenija
Dienesta informācija
Dienesta laiks	1876-1910
Valsts	Apvienotā Karaliste
Struktūra	Britu armija
Komandēja	Kavalērijas ģenerālinspektors (1903)
Kaujas darbība	Angļu—būru karš

Roberts Stīvensons Smits Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell, dzimis 1857. gada 22. februārī, miris 1941. gada 8. janvārī), pazīstams arī kā B-P, bija ģenerālleitnants Britu armijā, rakstnieks un skautu kustības dibinātājs.

Jau kopš bērnības viņam patika āra dzīve, dabas un dzīvnieku novērošana. BP spēlēja klavieres un vijoli un zēna gados mēģināja uzstāties kā aktieris.

Savai dzīvei BP izvēlējās militāro karjeru. Kādu laiku dienējis britu armijā Indijā, viņš atgriezās Anglijā un pārgāja izlūkošanas dienestā. 1899. gadā Dienvidāfrikā sākās angļu – būru karš. Šajā laikā BP atradās Mafekingas pilsētā, komandējot pilsētas garnizonu. 13. oktobrī to aplenca 9000 labi apmācīti un apbruņoti būru karavīri. BP rīcībā bija tikai 1251 vīri, bez tam vēl 1500 baltie un 8000 melno civiliedzīvotāju. Pateicoties BP zināšanām un spējām pilsēta noturējās 217 dienas, līdz ieradās palīgspēki un aplenkumu salauza. Lai vairāk pieaugušo vīriešu varētu piesaistīt pilsētas aizstāvēšanai, BP kā sakarniekus izmantoja vietējos zēnus. Šos zēnus tad arī uzskata par pirmajiem skautiem.

Mafekingas aplenkuma laikā Anglijā iznāca BP sarakstītā grāmata „Aids to Scouting”, kura bija domāta, kā palīgs armijas izlūkiem. Taču, atgriezies dzimtenē BP konstatēja, ka šī grāmata ir kļuvusi ļoti populāra zēnu vidū, kas mēģina darboties pēc grāmatas ieteikumiem. BP pārdomāja iespēju pārveidot „Aids to Scouting”, piemērojot to zēnu prasībām un vajadzībām.

Pēc būru kara BP palika Dienvidāfrikā, kur organizēja un vadīja speciālas policijas vienības un deva viņiem līdzīgu apmācību, kādu izmanto skauti. No šīm policijas vienībām skauti mantojuši arī savus formas tērpus.

BP dzimtenē bija kļuvis par nacionālo varoni. Anglijas karaliene viņam piešķīra ģenerāļa pakāpi. Austrālija viņam uzdāvināja goda zobenu ar zelta rokturi, viņš tika iecelts par kavalērijas ģenerālinspektoru visai Lielbritānijai un Īrijai.

Lai pārbaudītu, vai grāmatā „Aids to Scouting” izstrādātā sistēma darbojas, BP nolēma veikt pārbaudi. Viņš sapulcināja dažus zēnus no dažādiem sabiedrības slāņiem un 1907. gada 1. augustā sarīkoja nometni Braunsijas salā (Brownsea Island), Pūles pilsētas ostā. To var uzskatīt par pirmo skautu nometni pasaulē.

Nometne bija ļoti sekmīga, un pēc tās BP uzrakstīja grāmatu „Skautisms zēniem”. Šī grāmata tajos laikos kļuva par trešo visvairāk lasītāko pasaulē, tūlīt aiz Bībeles un Šekspīra darbiem. BP bija iedomājies, ka skauti darbosies jau esošajās jaunatnes organizācijās un klubos, taču tā nenotika. BP grāmatas lasītāji gribēja būt patstāvīgi un tā radās skautisms.

BP bija jākonstatē, ka radusies pavisam jauna kustība un jāsāk organizēšanas darbs. Skautu kustība vērsās plašumā. 1908. gada beigās Anglijā bija jau 60 000 skautu. Skautisms ātri izplatījās visā pasaulē, visdažādāko reliģiju zemēs. Vienlaicīgi veicot savus armijas pienākumus un veidojot skautus BP bija jāizšķiras par vienu vai par otru. Pēc karaļa ieteikuma viņš izšķīrās par palikšanu pie skautiem.

1909. gadā Londonas izstādes ēkā „Kristāla pils” uz pirmo skautu sagaitu pulcējās 11000 skautu no visas Anglijas. Viņu starpā bija arī vairākas meitenes, kas vēlējās pievienoties. Tās uzskatāmas par pirmajām gaidām.

Tā kā BP pats bija ļoti aizņemts un meitenēm vajadzēja vadītāju – sievieti, tad viņš aicināja savu māsu Agnesi. Viņai gaidisma ideja ļoti patika un viņa nodevās tai ar visu savu sirdi. Darba bija ļoti daudz, vajadzēja palīdzes. Nolēma dibināt dāmu komiteju no sabiedrībā pazīstamām personām, lai rastu līdzekļus un popularitāti, atbalstu sabiedrībā. Dāmu komitejas pirmā sanāksme notika 1910. gada maijā. 1910. gads tiek pieņemts kā oficiālais gaidu organizācijas dibināšanas gads. Ar Agneses vadību gaidisma kustība ātri paplašinājās.

Pirmā gaidu parādīšanās publikā organizētā veidā notika 1911. gadā, kad parādē piedalījās 200 gaidas. Palīgs sabiedrības attieksmes maiņā bija fakts, ka karalienes Viktorijas meita kļuva par gaidu organizācijas labvēli – patronesi.

1912. gada 30. oktobrī Lords Beiden-Pauels un Olave St. Clair Soames apprecējās, un lēdija Olave Beiden-Pauela iesaistījās gaidu vadīšanas darbā līdz mūža galam.