Smadzenes

Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību. Smadzenes atrodas galvā un tās no ārpuses aizsargā galvaskauss. Smadzeņu galvenais uzdevums ir apstrādāt informāciju, ko ķermenis iegūst, izmantojot visas piecas maņas: redzi, dzirdi, garšu, ožu un tausti. Visiem mugurkaulniekiem ir smadzenes.

Cilvēka smadzenēs ir apmēram 86 miljardi nervu šūnu jeb neironu,^[1] kas atrodas dažādos smadzeņu centros un vismaz 10 reizes vairāk neiroglijas šūnu. Pētnieki tradicionāli ir uzskatījuši, ka neironi, kas atrodas kustību centros, saņemot signālus no apziņas centriem, dod impulsu darbības uzsākšanai, bet patiesībā tas nemaz nav tik vienkārši. Viņi ir atklājuši īpašas smadzeņu šūnas, kuras sauc par spoguļneironiem. Tas devis smadzeņu pētniekiem nopietnu vielu pārdomām. Izrādās, ka tādas cilvēkā augsti attīstītas īpašības kā spēju iejusties cita ādā, apgūt zināšanas un izmantot saziņai valodu kontrolē ne vien mūsu apziņas neironi, bet lielā mērā jaunatklātās šūnas, kuras tieši saistītas ar mūsu fizisko kustību aparātu.^[2] Galvas smadzenes cilvēkam (un arī dzīvniekam) ir orgāns, kas nelīdzinās nevienam citam orgānam. Galvas smadzenes ļauj domāt, bet joprojām daudzi smadzenēs notiekošie procesi pilnībā nav izprasti. Cilvēka smadzeņu masa ir apmēram 1,4 kg un tilpums no 1300 līdz 1500 cm³.

Pamatraksts: Smadzeņu garoza

Smadzeņu garoza ir smadzeņu pusložu ārējā daļa, tās virsmu palielina krokas. Garozā noris augstākā neirālā darbība jeb domāšana. Smadzeņu garozā ir baltā un pelēkā viela. Ārējo slāni veido pelēkā viela (neironu šūnu ķermeņi), zem tās atrodas baltā viela (neironu šūnu izaugumi).

Pamatraksts: Starpsmadzenes

Starpsmadzenes sastāv no talāma un hipotalāma un atrodas vidussmadzeņu priekšpusē. Tās nodrošina termoregulāciju, regulē vielmaiņu, tajās ir iešanas, skriešanas, peldēšanas refleksu centri. Starpsmadzenes pārvada impulsus no redzes, dzirdes, taustes receptoriem uz smadzeņu garozu.

Pamatraksts: Vidussmadzenes

Vidussmadzenes atrodas tilta priekšā, uztur muskuļu tonusu, kontrolē sarežģītas reflektoriskas kustības.

Pamatraksts: Smadzenītes

Smadzenītes nosedz iegarenās smadzenes un tiltu no mugurpuses. Smadzenītes ir mazas pāra struktūras (var salīdzināt ar valrieksta divām pusēm). Tās saņem impulsus no muskuļiem, saitēm, locītavām, nodrošina līdzsvaru, koordinē kustības.

Tilts atrodas iegareno smadzeņu priekšpusē. Palīdz regulēt elpošanu. Caur tiltu iet nervu ceļi, kas savieno galvas smadzenes un muguras smadzenes, kā arī nervu ceļi, kas savieno smadzeņu puslodes ar smadzenītēm.

Pamatraksts: Iegarenās smadzenes

Iegarenās smadzenes ir muguras smadzeņu turpinājums. Tās regulē sirdsdarbību, elpošanu, asinsspiedienu. Tajās atrodas arī rīšanas, klepošanas, šķaudīšanas, vemšanas refleksu centri. Caur iegarenajām smadzenēm iet visi nervu ceļi, kas nodrošina saziņu starp muguras smadzenēm un galvas smadzenēm.

Smadzeņu saiklis ir nervu tilts starp abām smadzeņu puslodēm, jo puslodes funkcionē kā viena vienība. Ja viena smadzeņu puse kaut ko iemācās (sajūt priekšmetu ar vienu roku), informācija tiek nosūtīta arī uz otru puslodi.

Smadzeņu puslodes ir lielākā un nozīmīgākā cilvēka smadzeņu daļa. Puslodes ir intelekta centrs. Katrā smadzeņu puslodē ir 4 daivas, katrā daivā ir dažādu receptoru centri.

Šī sadaļa jāpapildina.

Galvassāpes ir viena no biežākajām sūdzībām, par kurām pacienti griežas pie ārsta. Galvassāpes var būt galvenais vai pat vienīgais simptoms vairāk nekā 40 slimību gadījumos (neirozes, hipertoniskā slimība, arteriālā hipertensija, izkaisītā skleroze, nervu sistēmas saslimšanas u.c.). Galvassāpes var būt organiskas galvas smadzeņu saslimšanas vai likvora (smadzeņu šķidruma) dinamikas traucējumu izraisītas.

• Epifīze
• Hipofīze
• Muguras smadzenes

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smadzenes.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Galvas smadzenes| Medicīnas termins (latviski)
• Cilvēka galvas smadzeņu 3D modelis

Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Anatomija Orgānu sistēmas Asinsrites orgānu sistēma Balsta un kustību orgānu sistēma Elpošanas orgānu sistēma Endokrīnā sistēma Gremošanas orgānu sistēma Imūnsistēma Limfātiskā sistēma Izvadorgānu sistēma Maņu orgānu sistēma Nervu sistēma Reproduktīvā sistēma Segaudi Urīnorgānu sistēma Orgāni Acs Aknas Auss Āda Balsene Deguns Dzimumorgāni Kuņģis Liesa Mēle Nieres Olnīca Placenta Plaušas Sirds Smadzenes Vairogdziedzeris Virsnieres Zarnas Kauli Atslēgas kauls Augšdelma kauls Augšstilba kauls Elkoņa kauls Galvaskauss Gūžas kauls Krūšu kauls Lāpstiņa Lielais lielkauls Mugurkauls Ribas Skriemeļi Spieķkauls Dziedzeri Aizkuņģa dziedzeris Dzimumdziedzeri Epifīze Epitēlijķermenīši Hipofīze Siekalu dziedzeri Vairogdziedzeris Virsnieres Audi Epitēlijaudi Muskuļaudi Nervu audi Saistaudi Ķermeņa daļas Galva Iegurnis Kakls Kāja Krūškurvis Mugura Mute Roka Seja Vēders Citas vienības Artērijas Diafragma Gremošanas trakts Lūpas Mati Nervs Pleira Skelets Vēdera dobums Vēderplēve Vēnas

Autoritatīvā vadība WorldCat LCCN: sh85016319 GND: 4019752-9 BNF: cb11971075f (data) NDL: 00568735 NKC: ph123008