Taurenes pagasts

Taurenes pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Cēsu novads
Centrs:	Taurene
Kopējā platība:	102,2 km2
• Sauszeme:	99,4 km2
• Ūdens:	2,8 km2
Iedzīvotāji (2024):	688
Blīvums (2024):	6,9 iedz./km2
Mājaslapa:	www.vecpiebalga.lv
	Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Nötkenshof
krievu:	Неткенская
	Taurenes pagasts Vikikrātuvē

Taurenes pagasts ir Cēsu novada teritoriālā vienība. Pagasta centrs atrodas Taurenē. Robežojās ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastiem.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Augstupīte, Dzērbe, Gauja, Gaujiņa, Gausupīte, Meļļupe, Pīsla.

Ezeri

Alauksts, Bānūžu ezers, Dabaru ezers, Ilzes ezers, Stupēnu ezers, Taurenes ezers, Kālenītis, Slīcenis.

Vēsture

Taurene jeb Tauru novads ir atdalījies no senākā Dzērbenes novada.^{[nepieciešama atsauce]} Zināms, ka 1426. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings šo novadu ar nosaukumu Gerslau piešķīris savam vasalim Johanam Frogtam. Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā šeit atradusies muiža, kas piederējusi Netkenam (Nethen, Noetken), no kā vēlāk esot atvasināts Nēķina muižas nosaukums. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gs. pirmajā pusē uz Nēķina muižas (Nötkenshof) zemes izveidojās Nēķenes pagasts. 1856. gadā par muižas īpašnieku kļuva gvardes leitnants Augusts Joahims fon Panders, viņa pēcnācēja Heinriha fon Pandera vadībā 80. gados pēc Rīgas arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta uzbūvēja muižas kungu māju.^[4] 1920. gada agrārās reformas laikā Nēķina muižu sadalīja 72 zemes vienībās 1150 ha kopplatībā, Lodes muižu (Lodenhof) sadalīja 38 vienībās (785 ha), bet Gustu muižu 25 vienībās (616 ha). Pagasta teritorijā ietilpa arī daļa no agrākās Dzērbenes mācītājmuižas (109 ha) un Dzērbenes muižas (70 ha).^[5]

1925. gadā Nēķenes pagastu pārdēvēja par Taurenes pagastu. 1935. gadā pagasta platība bija 81,7 km² un tajā bija 1303 iedzīvotāji.^[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Taurenes un Brežģa ciema padomes. 1954. gadā Taurenes ciemam pievienoja Brežģa ciemu. 1968. gadā padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju iekļāva Dzērbenes ciemā. 1975. gadā Taurenes ciemam pievienoja daļu Sērmūkšu ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu Cēsu rajona sastāvā.^[7] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Vecpiebalgas novadā. 2021. gadā Vecpiebalgas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Nēķena jeb Nēķina muižas kungu māja celta neorenesanses stilā, līdz 1922. gadam piederēja Panderu dzimtai. 1905. gada revolūcijas laikā muiža netika nodedzināta, jo pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.^{[nepieciešama atsauce]} Vēlāk šeit atradusies kara tiesa un cietums.

Pieminekļi

Valsts nozīmes

Apšu (Lodes) luterāņu baznīca^[8]
Lībiešu apmetne
Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)
Lejstupu pilskalns
Nēķina senkapi
Bānūžu pilskalns

Vietējas nozīmes

Silenieku pilskalns
Bānūžu Svētavots - kulta vieta

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	1 535	—
1959	1 000	−34.9%
1969	724	−27.6%

Gads	Iedz.	±%
1979	842	+16.3%
1989	1 102	+30.9%
2000	1 063	−3.5%

Gads	Iedz.	±%
2011	836	−21.4%
2021	690	−17.5%

Apdzīvotās vietas

Andrēni, Bānūži, Brežģis, Jērūži, Krustakrogs, Lodesmuiža, Ļūdi, Mežrijas, Ramdoti, Runtes, Taurene.

Ievērojamas personības

Jānis Alksnis (1869—1939), latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 Rīgas daudzstāvu mūra namu eklektiskajā un stateniskajā jūgendstilā, kā arī koka celtnes.
Kārlis Bormanis (1877—1958) — latviešu skolotājs, kultūras darbinieks, kordiriģents, mācību grāmatu autors.
Ernests Felsbergs (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, Tērbatas Universitātes un Latvijas Universitātes profesors, pirmais Latvijas Universitātes rektora pienākumu izpildītājs (1920—1922) un rektors (1922—1923) dzimis Nēķena pagasta "Pīkāņu" mežsarga mājās.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
↑ vidzeme.com
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 42 265 - 42 267 slejas
↑ V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}
↑ OSP

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] ttp://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf

[4] vidzeme.com

[5] Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 42 265 - 42 267 slejas

[6] V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.

[7] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[8] Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts^{[novecojusi saite]}

[9] OSP

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]