Drabešu pagasts
| Drabešu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Cēsu novads |
| Kopējā platība:[1] | 120,3 km2 |
| • Sauszeme: | 117,4 km2 |
| • Ūdens: | 2,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 2 324 |
| Blīvums (2024): | 19,8 iedz./km2 |
 Drabešu pagasts Vikikrātuvē
| |
Drabešu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā starp upi un Vidzemes augstienes rietumu nogāzi. Robežojas ar sava novada Amatas pagastu, Cēsu pilsētu un Vaives pagastu, Līgatnes pagastu un pa Gauju ar Straupes un Raiskuma pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amata, Dančupīte, Dzērdupe, Gaidene, Grūba, Kumadiņa, Pērļupe, Rakšupe.
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Asaru ezers, Āraišu ezers, Gaucis, Mazais Lazdiņu ezers, Murkulītis, Pūcītis, Vēķu ezers, Vērsītes ezers, Ziemēnu ezers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību reformai Drabešu muižas pagasts ietilpa Āraišu draudzes novadā.
1920. gada zemes reformas gaitā Drabešu muižas (Drobusch) zemi sadalīja 36 vienībās 638 ha kopplatībā, muižas pilī iekārtoja bērnu patversmi, Spāres muižas (Sparenhof) zemi sadalīja 36 vienībās 770 ha kopplatībā, muižas pilī iekārtoja pamatskolu, Luberta-Rencēnu muižas (Lubbert-Renzen) zemi sadalīja 14 vienībās 303 ha kopplatībā, Ieriķu muižas (Ramotzky) zemi sadalīja 37 vienībās 301 ha kopplatībā, Intu muižas (Inte) zemi sadalīja 5 vienībās 102 ha kopplatībā (muižas centru piešķīra Cēsu pareizticīgo draudzei), Āraišu mācītājmuižas zemi sadalīja 13 vienībās 460 ha kopplatībā.[4] 1935. gadā Cēsu apriņķa Drabešu pagasta platība bija 109,07 km² un tajā dzīvoja 2030 iedzīvotāji.[5]
1945. gadā pagastā izveidoja Drabešu, Ieriķu un Rencēnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Drabešu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ieriķu ciemu, 1961. gadā — likvidēto Līvu ciemu. 1965. gadā padomju saimniecības «Amata» teritoriju pievienoja Kosas ciemam, bet 1977. gadā Drabešu ciemam pievienoja daļu Vaives ciema teritorijas.[6]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Drabešu pagasts apvienojās ar Amatas pagastu, izveidojot Amatas novadu. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valsts nozīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vējdzirnavas[7]
- Vāveres kroga apbūve
- "Melturu" dzīvojamā rija
- Brušu pusmuižas apbūve
- Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku
- Āraišu luterāņu baznīca
- Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
- Vāļu, Kalnamežiņu, Ainavu un Lejaspeļu senkapi
- Āraišu viduslaiku pils un apmetne
- Āraišu ezerpils
Vietējas nozīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Ieriķi, Kārļi, Drabeši, Amata, Līvi, Meijermuiža, Āraiši.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 15. jūnijā.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 5804. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. februārī. Skatīts: 2021. gada 18. janvārī.
- ↑ OSP
 | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
