Mansi

Mansi
	Mansi tautastērpos
Visi iedzīvotāji
	12 300
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Krievija
Valodas
	mansu valoda, krievu valoda
Reliģijas
	šamanisms, pareizticība
Radnieciskas etniskas grupas
	hanti, ungāri

Mansi (krievu: ма́нси, mansu: мāньси) jeb vēsturiski voguli (krievu: вогу́лы) ir ugru tauta, kas apdzīvo vēsturisko Jugras zemi Eirāzijas ziemeļos mūsdienu Krievijas Federācijas Tjumeņas apgabala Hantu-mansu autonomajā apvidū.

Vēsture

Līdz 16. gadsimtam mansu un hantu apdzīvotās zemes Obas un Irtišas upju baseinā bija atkarīgas no Sibīrijas hanistes, vēlāk no Krievijas caristes un Krievijas Impērijas.

Krievijas cars Ivans IV lika tirgotājiem Stroganoviem nolīgt kazakus iebrukumam Sibīrijā. 1582. gada maijā Jermaka vadītie kazaki iebruka Sibīrijā un 80 strūgās uzbruka Čingituras (Tjumeņas) pilsētai. 8. novembrī pēc uzvaras kaujā pie Čuvašu raga Tobolas un Irtišas upju satecē kazaki ieņēma arī Kašlikas (Sibiras) pilsētu. 1583. gadā krievi pakļāva vietējos iedzīvotājus vogulus (mansus) un ostjakus (hantus) Pelimas, Tavdas un Kondas baseinā.

1584. gadā Ivans IV pievienoja arī Kondas kņaza (князь Кондинскiй) titulu.^[1] Kondijas kņazu ģerboni iekļāva Krievijas Impērijas ģerbonī.

Pēdējo Kondijas valdnieku Agaju (krievu: Агай) krievi pakļāva 1594. gadā. Kondijas karavadonis (murza) Četirko 1609. gadā sāka sacelšanos, ko apspieda krievu Pelimas vaivads Isļeņevs (Петр Исленев). Pēc 1618. gada notika Kondijas iedzīvotāju kristīšana, bet saglabājās spēcīga šamanisma ietekme.

Krievijas PFSR laikā 1930. gadā izveidoja Ostjaku-vogulu nacionālo apvidu, ko 1940. gadā pārdēvēja par Hantu-mansu nacionālo apvidu, 1978. gadā — par Hantu-mansu autonomo apvidu, bet 2003. gadā — par Hantu-Mansu autonomo apvidu — Jugru.