Johans Gūtenbergs, pilnā vārdā Johanness Gensfleišs Lādenē no Gūtenbergiem (vācu: Johannes Gensfleisch zur Laden zum Gutenberg, dzimis 1394. gadā, miris 1468. gada 3. februārī), ir vācu kalējs, izgudrotājs, inženieris un grāmatu iespiedējs, tiek uzskatīts par grāmatu iespiešanas tehnoloģijas atklājēju Eiropā.
Johans Gūtenbergs iespiešanas darbus veica, saliekot ar roku metāla burtstabiņus vajadzīgajā secībā. Gūtenbergs izgudroja un izgatavoja arī ierīci burtstabiņu liešanai. Pārvietojamo metāla burtstabiņu izmantošana kardināli izmainīja iepriekš izmantotās metodes grāmatu izplatīšanā un izraisīja Eiropā "iespiešanas revolūciju", kas bija pagrieziens cilvēces vēsturē, piemēram, iespiežot zinātniskos darbus, notika straujāka informācijas aprite un zinātne kā tāda attīstījās daudz straujāk.[1] Gūtenberga attīstītā tehnoloģija īsā laikā izplatījās pa Eiropu, vēlāk arī pa visu pasauli. Šis fenomens tiek uzskatīts arī par vienu no renesanses laikmeta aizsākuma elementiem. It sevišķi Johana Gūtenberga izdotā Gūtenberga bībele (1452./1454.) tiek augsti vērtēta kā estētisks un ļoti kvalitatīvs darbs.
Par pašu Gūtenberga personību un viņa darbību ir ļoti maz zināms, jo ir saglabājušies tikai pavisam nedaudzi avoti, tādēļ lielākā daļa mūsdienu informācijas par Johana Gūtenberga dzīvi ir tikai spekulācijas. Johans Gensfleišs, plašāk zināms kā Gūtenbergs pēc dzimtas māju nosaukuma,[2] ir dzimis 1394. gadā Maincā. Viņa tēvs bija kalējs un zeltkalis. Tēva puses radinieki, Gensfleiši, vairākās paaudzēs bija pildījuši Maincas arhibīskapa monētu kalšanas funkcijas.[2] Kalšanas prasmes ļāva vēlāk Johanam Gūtenbergam izveidot ierīci burtstabiņu liešanai.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johans Gūtenbergs.
