Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Krievijas valdnieku uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krievijas cars)
Krievijas valdnieku attēlojums no Gardarīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums)

Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu. Tas sākas ar leģendāro Novgorodas kņazu Ruriku (9. gadsimta vidū) un beidzas ar Krievijas imperatoru Nikolaju II (1917).

Pēc PSRS nodibināšanas 1922. gadā Krieviju pārvaldīja PSRS vadītāji, bet pēc 1991. gada Krievijas prezidenti.

Krievijas valdnieka jēdziens

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Krievijas Federācija aizņem ļoti plašu teritoriju, kuras ziemeļrietumu daļā kopš 9. gadsimta pastāvējusi rūsu valsts, kas vēlāk nodēvēta par Kijivas Krievzemi.[1][2] Zelta Ordas pakļautajā Krievzemē izveidojās Maskavas lielkņaziste, kas tikai 16. gadsimtā ieguva Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas nosaukumu.

Pirmais valdnieks, kas lietoja Rutēņu karaļa (latīņu: Ruthenorum Rex) titulu, bija Galīcijas-Volīnijas kņazs Daniels Romanovičs (valdīja Ukrainas teritorijā 1254-1264). Kad 14. gadsimtā Lietuvas dižkunigaiši iekaroja Kijivu, viņus līdz pat 16. gadsimtam dēvēja par Krievijas pārmantotajiem valdniekiem (latīņu: dux litwanorum Russieque dominus et heres, krievu: Божю милостю великии княз литовскии, рускии, жомоитъскии, и иных).[3]

Daži no senākajiem nosaukumiem, piemēram Kniaz un Velikiy Kniaz, kas nozīmē princis un lielprincis attiecīgi, bet bieži vien Rietumu literatūrā aprakstīti kā hercogs un lielhercogs;' 'cara nosaukums, kas nozīmē Cēzars, apzīmē gan karali, gan ķeizaru, beigās vainagojās ar imperatora titulu.

Pirmais Maskavijas valdnieks, kas pēc Zelta Ordas hana jarlika saņemšanas 14. gadsimtā lietoja "visas Krievzemes lielkņaza" (krievu: Князь Великий всея Руси) titulu, bija Simeons Joanovičs Lepnais (Симеoн Иоаннович Гордый, valdīja 1340-1353).[4] Pilns Krievijas imperatora tituls, saskaņā ar 1906. gada konstitūcijas 59. pantu bija:

Visas Krievijas, Maskavas, Kijivas, Vladimiras, Novgorodas imperators un autokrāts, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks, Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs; Igaunijas, Līvzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas Bulgārijas un citu teritoriju kņazs; Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Beloozero, Udorijas, Obdorijas, Kondijas, Vitebskas un Mstislavas un visu ziemeļu teritoriju kņazs; Ibērijas, Kartalīnijas un Kabardīnijas zemju un Armēnijas teritoriju dzimtais valdnieks un Čerkesijas un Kaukāza valdnieks; Turkestānas valdnieks; Norvēģijas mantinieks; Šlēsvigas-Holšteinas, Štormarnas, Ditmaršenas un Oldenburgas hercogs un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk.

Novgorodas kņazi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Novgorodas kņazi

Leģendārie Gardarīkes valdnieki:

Valdnieks Iedomātais portrets Dzimis—Miris Attiecības ar priekštečiem Valdnieks no Valdnieks līdz
Ruriks ?-879 nav 862 879
Oļegs Viedais (reģents) ?-912 Rurika radinieks un Rurika dēla Igora Rurikoviča pavaldnieks 879 882

Kijivas lielkņazi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Kijivas lielkņazi

Kijivas Krievzemes (mūsdienu Ukrainas un Krievijas ziemeļrietumu daļas) valdnieki.

Valdnieks Iedomātais portrets Dzimis—Miris Attiecības ar priekštečiem Valdnieks no Valdnieks līdz
Askolds un Dirs ?-882 nav 842[5][6] vai 862.g. 882
Oļegs Viedais (reģents) ?-912 Rurika radinieks un Rurika dēla Igora Rurikoviča pavaldnieks 882 912 rudens
Igors Rurikovičs ?-945 Rurika dēls 879 (Novgorodā kā Rurika mantinieks); 913[7] rudens 945
Svētā Kijivas kņaziene Olga reģente ?-969 Igora Rurikoviča sieva un Svjatoslava Igoreviča reģente 945 962
Svjatoslavs Igorevičs Lielais 942–972 Igora Rurikoviča un Kijivas kņazienes Olgas dēls 962 Spring 972
Jaropolks Svjatoslavičs 958 (960?)–980 Svjatoslava Igoreviča dēls 972 980
Svētais Vladimirs Svjatoslavičs Lielais 958–1015 Svjatoslava Igoreviča jaunākais dēls un Jaropolka Svjatoslaviča brālis 978. gada 11. jūnijs 1015. gada 15. jūlijs
Svjatopolks Vladimirovičs Nolādētais 980–1019 Vladimira Svjatoslaviča dēls 1015 1016. gada rudens
Jaroslavs Vladimirovičs Gudrais 978–1054 Vladimira Svjatoslaviča jaunākais dēls un Svjatopolka Vladimiroviča brālis 1016. gada rudens 1018. gada vasara
Svjatopolks Vladimirovičs Nolādētais 980–1019 Vladimira Svjatoslaviča dēls 1018. gada 4. augusts 1019
Jaroslavs Vladimirovičs Gudrais 978–1054 Vladimira Svjatoslaviča jaunākais dēls un Svjatopolka Vladimiroviča brālis 1019 1054. gada 19. februāris
Izjaslavs Jaroslavičs 1024–1078 Jaroslava Vladimiroviča pirmais dēls 1054. gada februāris 1068. gada 15. septembris
Vseslavs Bračislavičs 1039–1101 Vladimira Svjatoslaviča mazmazdēls 1068. gada 15. septembris 1069. gada aprīlis
Izjaslavs Jaroslavičs 1024–1078 Jaroslava Vladimiroviča pirmais dēls 1069. gada 2. maijs 1073. gada marts
Svjatoslavs Jaroslavičs 1027–1076 Jaroslava Vladimiroviča trešais dēls 1073. gada 22. marts 1076.g. 27. decembris
Vsevolods Jaroslavičs 1030–1093 Jaroslava Vladimiroviča ceturtais dēls 1077. gada 1. janvāris 1077. gada jūlijs
Izjaslavs Jaroslavičs 1024–1078 Jaroslava Vladimiroviča pirmais dēls 1077. gada 15. jūlijs 1078. gada 3. oktobris
Vsevolods Jaroslavičs 1030–1093 Jaroslava Vladimiroviča ceturtais dēls 1078. gada oktobris 1093. gada 13. aprīlis
Svjatopolks II Jaroslavičs 1050–1113 Izjaslava Jaroslaviča dēls 1093. gada 24. aprīlis 1113. gada 16. aprīlis
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs 1053–1125 Vsevoloda Jaroslaviča dēls 1113. gada 20. aprīlis 1125. gada 19. aprīlis
Mstislavs Vladimirovičs Lielais Lielais 1076–1132 Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls 1125. gada 20. maijs 1132. gada 15. aprīlis
Jaropolks Vladimirovičs 1082–1139 Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls, Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais brālis 1132. gada 17. aprīlis 1139. gada 18. februāris
Vjačeslavs Vladimirovičs 1083-1154. gada 2. februāris Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls 1139. gada 22. februāris 1139. gada 4. marts
Vsevolods Oļgovičs ?-1146 Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls 1139. gada 5. marts 1146. gada 30. jūlijs
Igors Olgovičs ?- 1146. gada 19. septembris Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls 1146. gada augusts 1146. gada 13. augusts
Izjaslavs Mstislavičs 1097–1154 Mstislava Vladimiroviča Lielā vecākais dēls 1146. gada 13. augusts 1149. gada 23. augusts
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs 1099–1157 Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais dēls 1149. gada 28. augusts 1150. gada vasara
Vjačeslavs Vladimirovičs 1083-1154.g. 2. februāris Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls 1150. gada vasara 1150. gada vasara
Izjaslavs Mstislavičs 1097–1154 Mstislava Vladimiroviča Lielā vecākais dēls 1150. gada vasara 1150. gada vasara
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs 1099–1157 Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais dēls 1150. gada augusts 1151. gada ziema
Izjaslavs Mstislavičs 1097–1154 Mstislava Vladimiroviča Lielā vecākais dēls 1151. gada ziema 1154. gada 13. novembris
Vjačeslavs Vladimirovičs 1083-1154. gada 2. februāris Vladimira Vsevolodoviča Monomaha dēls 1151. gada pavasaris 1154. gada 6. februāris
Rostislavs Mstislavičs 1110–1165 Mstislava Vladimiroviča Lielā otrais dēls 1154 1155. gada janvāris
Izjaslavs Davidovičs ?-1162 Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls 1155. gada janvāris 1155
Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs 1099–1157 Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais dēls 1155. gada 20. marts 1157. gada 15. maijs
Izjaslavs Davidovičs ?-1162 Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls 1157. gada 19. maijs 1158. gada decembris
Mstislavs Izjaslavičs 1125–1170 Izjaslava Davidoviča dēls 1158. gada 22. decembris 1159. gada pavasaris
Rostislavs Mstislavičs 1110–1167 Mstislava Vladimiroviča Lielā otrais dēls 1159. gada 12. aprīlis 1161. gada 8. februāris
Izjaslavs Davidovičs ?-1162 Svjatoslava Jaroslaviča mazdēls 1161. gada 12. februāris 1161. gada 6. marts
Rostislavs Mstislavičs 1110–1167 Mstislava Vladimiroviča Lielā otrais dēls 1161. gada marts 1167. gada 14. marts
Vladimirs Mstislavičs 1132–1173 Mstislava Vladimiroviča Lielā jaunākais dēls 1167. gada pavasaris 1167. gada pavasaris
Mstislavs Izjaslavičs 1125–1170 Izjaslava Davidoviča dēls 1167. gada 19. maijs 1169. gada 12. marts

Vladimiras lielkņazi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Vladimiras lielkņazi

Pēc 1240. gada Zelta Ordas caru vasaļi. Apmēram 1240.—1480. gadā lielākā daļa mūsdienu Krievijas teritorijas atradās Zelta Ordas sastāvā un tās valdnieki bija pakļauti Zelta Ordas haniem.

Valdnieks Iedomātais portrets Dzimis—Miris Attiecības ar priekštečiem Valdnieks no Valdnieks līdz
Svētais Andrejs Bogoļubskis 1110–1174 Jurija Vladimiroviča Dolgorukija dēls 1157. gada 15. maijs 1174. gada 29. jūnijs
Mihails Jurjevičs ?-1176 Andreja Bogoļubska dēls 1174 1174. gada septembris
Jaropolks Rostislavičs ?- pirms 1196 Vladimira Vsevolodoviča Monomaha mazdēls 1174 1175. gada 15. jūnijs
Mihails Jurjevičs ?-1176 Andreja Bogoļubska dēls 1175. gada 15. jūnijs 1176. gada 20. jūnijs
Vsevolods Lielā ligzda Lielā ligzda 1154–1212 Andreja Bogoļubska un Mihaila Jurjeviča brālis 1176. gada jūnijs 1212. gada 15. aprīlis
Jurijs II Vsevolodovičs 1189–1238 Vsevoloda Lielās ligzdas dēls 1212 1216. gada 27. aprīlis
Konstantīns Vsevolodovičs 1186–1218 Vsevoloda Lielās ligzdas dēls 1216. gada pavasaris 1218. gada 2. februāris
Jurijs II Vsevolodovičs 1189–1238 Vsevoloda Lielās ligzdas dēls 1218. gada februāris 1238. gada 4. marts
Jaroslavs II Vsevolodovičs 1191–1238 Vsevoloda Lielās ligzdas dēls 1238 1246. gada 30. septembris
Svjatoslavs III Vsevolodovičs 1196–1252. gada 3. februāris Vsevoloda Lielās ligzdas dēls 1246 1248
Mihails Jaroslavičs 1229–15 January 1248 Jaroslava II Vsevolodoviča dēls 1248 1248. gada 15. janvāris
Svjatoslavs III Vsevolodovičs 1196– 3 February 1252 Vsevoloda Lielās ligzdas dēls 1248 1249
Andrejs II Jaroslavovičs 1221–1264 Jaroslava II Vsevolodoviča dēls 1249. gada decembris 1252. gada 24. jūlijs
Svētais Aleksandrs Ņevskis 1220–1263 Jaroslava II Vsevolodoviča dēls 1252 1263. gada 14. novembris
Jaroslavs III Jaroslavovičs 1230–1272 Jaroslava II Vsevolodoviča dēls 1264 1271
Vasilijs Jaroslavovičs 1241–1276 Jaroslava II Vsevolodoviča jaunākais dēls 1272 1277. gada janvāris
Dmitrijs Aleksandrovičs 1250–1294 Aleksandra Ņevska dēls 1277 1281
Andrejs Aleksandrovičs 1255–1304 Aleksandra Ņevska dēls 1281 1283. gada decembris
Dmitrijs Aleksandrovičs 1250–1294 Aleksandra Ņevska dēls 1283. gada decembris 1293
Andrejs Aleksandrovičs 1255–1304 Aleksandra Ņevska dēls 1293 1304
Svētais Mihails Jaroslavovičs 1271–1318 Jaroslava III Jaroslavoviča dēls 1304. gada rudens 1318. gada 22. novembris
Jurijs Daņilovičs 1281–1325 Aleksandra Ņevska mazdēls 1318 1322.g. 2. novembris
Dmitrijs Mihailovičs Bargā acs 1299–1326 Mihaila Jaroslavoviča dēls 1322 1326. gada 15. septembris
Aleksandrs Mihailovičs 1281–1339 Mihaila Jaroslavoviča dēls 1326 1327
Aleksandrs no Suzdaļas ?–1331 Andreja II Jaroslavoviča mazdēls 1328 1331
Ivans I Kaļita 1288–1340 Aleksandra Ņevska mazdēls 1332 1340. gada 31. marts

Kopš 1331. gada par Vladimiras lielkņaziem tika iecelti Maskavas kņazi.

Maskavas lielkņazi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Maskavas lielkņazi

Maskavijas valdnieki, Zelta Ordas hanu vasaļi līdz 1480. gadam, kad lielkņazs Ivans III atbrīvojās no pakļautības Lielās Ordas caram Ahmedam.

Valdnieks Ģerbonis Iedomātais portrets Dzimis Precējies Valdnieks no Valdnieks līdz Miris
Daniels no Maskavas 1261 nav zināms 1283 1303. gada 4. marts 1303. gada 4. marts
Jurijs no Maskavas 1281 nav zināms 1303. gada 4. marts 1325. gada 21. novembris 1325. gada 21. novembris
Ivans I Kaļita 1288 Helēna
9 bērni
1325. gada 21. novembris 1340. gada 31. marts 1340. gada 31. marts
Simeons Joanovičs Lepnais 1316. gada 7. novembeis Anastasija no Lietuvas
nav bērnu

Eifraksija no Smoļenskas
nav bērnu

Marija no Tveras
4 dēli (mira jauni)
1340. gada 31. marts 1353. gada 27. aprīlis 1353. gada 27. aprīlis
Ivans II Skaistais 1326. gada 30. marts Fedosija Dmitrijevna no Brjanskas
nav bērnu

Aleksandra Ivanovna Veļjaminova
4 bērni
1353. gada 27. aprīlis 1359. gada 13. novembris 1359. gada 13. novembris
Svētais Dmitrijs I Donskoy 1350. gada 12. oktobris Eidoksija no Maskavas
12 bērni
1359. gada 13. novembris 1389. gada 19. maijs 1389. gada 19. maijs
Vasilijs I 1371. gada 30. decembris Sofija no Lietuvas
9 bērni
1389. gada 19. maijs 1425. gada 27. februāris 1425. gada 27. februāris
Vasilijs II Tumšais 1415. gada 10. marts Marija Jaroslavna no Borovska
3 bērni
1425. gada 27. februāris 1462. gada 27. marts 1462. gada 27. marts
Ivans III Lielais 1440. gada 22. janvāris Marija no Tveras
1 bērns

Sofija Palaiologina
8 bērni
1462. gada 5. aprīlis 1505. gada 6. novembris 1505. gada 6. novembris
Vasilijs III 1479. gada 25. marts Solomonija Saburova
nav bērnu

Jeļena Glinskaja
2 dēli
1505. gada 6. novembris 1533. gada 13. decembris 1533. gada 13. decembris
Ivans IV 1530. gada 25. augusts neprecējies 1533. gada 13. decembris 1547. gada 26. janvāris 1584. gada 28. marts
Pamatraksts: Krievijas cari

Vienlaikus arī Kazaņas, Astrahaņas un Sibīrijas cari (no 1607).

Rurika dinastija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cars Ģerbonis Portrets Dzimis Precējies Cars no Cars līdz Miris
Ivans IV (jeb Jānis Briesmīgais) 1530. gada 25. augusts Anastasija Romanovna
6 bērni

Marija Temrjukovna
1 dēls (mira jauns)

Marfa Sobakina

Anna Koltovskaja

Anna Vasilčikova

Vasilisa Melentjeva

Marija Dolgorukaja

Marija Nagaja
1547. gada 26. janvāris 1584. gada 28. marts (1575. - 1576. gadā formālais Krievijas cars bija Kasimovas hans Semjons Bekbulatovičs) 1584. gada 28. marts
Fjodors I 1557. gada 31. maijs Irina Godunova
1 meita
1584. gada 28. marts 1598. gada 17. janvāris 1598. gada 17. janvāris

Godunova dinastija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cars Ģerbonis Portrets Dzimis Precējies Cars no Cars līdz Miris
Irina Godunova (apstrīdēta) 1557 Fjodors I
meita
1598. gada 7. janvāris 1598. gada 15. janvāris 1603. gada 29. oktobris
Boriss Godunovs 1551 Marija Grigorjevna Skuratova-Belskaja
2 bērni
1598. gada 21. februāris 1605. gada 13. aprīlis 1605. gada 13. aprīlis
Fjodors II Godunovs 1589 neprecējies 1605. gada 13. aprīlis 1605. gada 1. jūnijs 1605. gada 1. jūnijs

Viltus Rurikoviči (uzurpatori)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cars Ģerbonis Portrets Dzimis Precējies Cars no Cars līdz Miris
Viltusdmitrijs I 1581 Marina Mnišeča
nav bērnu
1605. gada 1. jūnijs 1606. gada 17. maijs 1606. gada 17. maijs
Viltusdmitrijs II 1582 Marina Mnišeča
1 dēls
1607. gada 10. jūlijs 1610. gada 11. decembris 1610. gada 11. decembris
Viltusdmitrijs III (Sidorka) nav zināms nav zināms 1611. gada 28. marts 1612. gada 18. maijs 1612. gada jūlijs
Cars Ģerbonis Portrets Dzimis Precējies Cars no Cars līdz Miris
Vasilijs IV Šuiskis 1552. gada 22. septembris Jeļena Mihailovna Repnina
nav bērnu

Marija Bujnosova-Rostovskaja
2 bērni
1606. gada 19. maijs 1610. gada 17. jūlijs 1612. gada 12. septembris
Karalis Ģerbonis Portrets Dzimis Precējies Cars no Cars līdz Miris
Vladislavs IV Vāsa 1595. gada 9. jūnijs Cecīlija Renāte Habsburga
nav bērnu

Luīze Marija Gonzaga
nav bērnu
1610. gada 6. septembris 1634. gada 14. jūnijs 1648. gada 20. maijs

Romanovu dinastija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cars Ģerbonis Portrets Dzimis Precējies Cars no Cars līdz Miris
Mihails Fjodorovičs Romanovs 1596. gada 12. jūlijs Marija Vladimirovna Dolgorukova
1 nedzīvs bērns

Eidoksija Ļukjanovna Streshneva
10 bērni
1613. gada 26. jūlijs 1645. gada 12. jūlijs 1645. gada 12. jūlijs
Aleksejs I Romanovs Klusais 1629. gada 9. maijs Marija Iļjiņiča Miloslavska
17. janvāris 1648. gads
13 bērni

Natālija Kirilovna Nariškina
1. Februāris 1671. gads
3 bērni
1645. gada 12. jūlijs 1676. gada 29. janvāris 1676. gada 29. janvāris
Fjodors III Romanovs 1661. gada 9. jūlijs Agapija Semjonovna Gruševska
28. jūlijs 1680. gads
1 dēls

Marta Matvējevna Apraksina
24. februāris 1682. gads
bez bērniem
1676. gada 29. janvāris 1682. gada 7. maijs 1682. gada 7. maijs
Sofija Romanova (reģente) 1657. gada 17. septembris neprecējusies 1682. gada 17. maijs 1689. gada 27. augusts 1704. gada 3. jūlijs
Ivans V Romanovs 1666. gada 6. septembris Praskovja Saltikova
5 meitas
1682. gada 2. jūnijs 1696. gada 8. februāris 1696. gada 8. februāris
Pēteris I Romanovs Lielais Peter de Grote 1672. gada 9. jūnijs Jevdokija Lopuhina
3 bērni

Katrīna I
9 bērni
1682. gada 2. jūnijs 1721. gada 2. novembris 1725. gada 8. februāris

Vienlaikus arī Livonijas hercogi (no 1721), Kurzemes un Zemgales hercogi (no 1795), Somijas lielhercogi (no 1809) un Polijas karaļi (no 1815).

Romanovu dinastija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķeizars Ģerbonis Portrets Dzimis Precējies Ķezars no Ķeizars līdz Miris
Pēteris I Romanovs Lielais Peter de Grote 1672. gada 9. jūnijs Jevdokija Lopuhina
3 bērni

Katrīna I
9 bērni
1721. gada 2. novembris 1725. gada 8. februāris 1725. gada 8. februāris
Katrīna I 1684. gada 15. aprīlis Pēteris I Romanovs
9 bērni
1725. gada 8. februāris 1727. gada 17. maijs 1727. gada 17. maijs
Pēteris II Romanovs 1715. gada 23. oktobris neprecējies 1727. 1730. gada 30. janvāris 1730. gada 30. janvāris
Anna I 1693. gada 7. februāris Frederiks Vilhelms
nav bērnu
1730. gada 13. februāris 1740. gada 28. oktobris 1740. gada 28. oktobris
Ivans VI Romanovs (apstrīdēts) 1740. gada 23. augusts neprecējies 1740. gada 28. oktobris (viņa mazgadības dēļ valdīja reģenti Ernests Johans Bīrons (1740) un Anna II (1740-1741) 1741. gada 6. decembris 1764. gada 16. jūlijs
Elizabete Romanova 1709. gada 29. decembris Aleksejs Razumovskis
nav bērnu
1741. gada 6. decembris 1762. gada 5. janvāris 1762. gada 5. janvāris

Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķeizars Ģerbonis Portrets Dzimis Precējies Ķezars no Ķeizars līdz Miris
Pēteris III 1728. gada 21. februāris Katrīna II Lielā
1 dēls
1762. gada 9. janvāris 1762. gada 9. jūlijs 1762. gada 17. jūlijs
Katrīna II Lielā 1729. gada 2. maijs Pēteris III
1 dēls
1762. gada 9. jūlijs 1796. gada 17. novembris 1796. gada 17. novembris
Pāvils I Romanovs 1754. gada 1. oktobris Hesenes-Darmštates princesi Luīze
1 nedzīvs dēls

Virtemburgas princesi Sofija
10 bērni
1796. gada 17. novembris 1801. gada 11. marts 1801. gada 11. marts
Aleksandrs I Romanovs Svētītais 1777. gada 23. decembris Bādenes princesi Luīze
2 meitas
1801. gada 24. marts 1825. gada 1. decembris 1825. gada 1. decembris
Konstantīns I Pavlovičs (apstrīdēts) 1779. gada 27. aprīlis Saksijas princese Julianna
nav bērnu
1825. gada 1. decembris 1825. gada 26. decembris 1831. gada 27. jūnijs
Nikolajs I Romanovs 1796. gada 6. jūlijs Aleksandra Fjodorovna
7 bērni
1825. gada 26. decembris 1855. gada 2. marts 1855. gada 2. marts
Aleksandrs II Romanovs Atbrīvotājs 1818. gada 29. maijs Marija Aleksandrovna
8 bērni
1855. gada 2. marts 1881. gada 13. marts 1881. gada 13. marts
Aleksandrs III Romanovs Miera nesējs 1845. gada 10. marts Marija Fjodorovna
6 bērni
1881. gada 13. marts 1894. gada 1. novembris 1894. gada 1. novembris
Svētais Nikolajs II Romanovs 1868. gada 6. maijs Aleksandra Fjodorovna
5 bērni
1894. gada 1. novembris 1917. gada 15. marts 1918. gada 17. jūlijs (izpildīts nāvessods)
  1. «Russian history: Kievan Rus». Russiapedia. RT. Skatīts: 2013. gada 26. novembris.
  2. Glenn E. Curtis. «Kievan Rus' and Mongol Periods». Russia: A Country Study. Federal Research Division of the Library of Congress, 1996. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembris.
  3. Titles of European hereditary rulers Lithuania (Lietuva)
  4. Titles of European hereditary rulers Rus / Русь
  5. Suszko, Henryk (2003). Latopis hustyński. Opracowanie, przekład i komentarze. Slavica Wratislaviensia CXXIV. Wydawnictwo Uniwersytetu Wrocławskiego. ISBN 83-229-2412-7; Tolochko, Oleksiy (2010). The Hustyn' Chronicle. (Harvard Library of Early Ukrainian Literature: Texts) ISBN 978-1-932650-03-7
  6. atbilstoši nostāstiem, precīzs datums nav zināms
  7. oficiāli