Vladimiras-Suzdaļas kņazi

Vladimiras-Suzdaļas kņazi, vēlāk Vladimiras lielkņazi bija Vladimiras-Suzdaļas kņazistes (krievu:Владимиро-Суздальское княжество) valdnieki, kas pārņēma Kijivas lielkņazu dominējošo stāvokli krievu zemēs 12. gadsimta beigās. Savukārt 13. gadsimtā viņi kļuva par Zelta Ordas mongoļu hanu vietvalžiem Krievzemē, kas viņiem piešķīra vietvalža zīmi — jarliku. 14. gadsimta beigās viņu funkcijas pārņēma Maskavas lielkņazi.

• 1168. — 1174. Andrejs Bogoļubskis (Андрей Юрьевич Боголюбский, Kijivas lielkņaza Jurija Dolgorukija dēls)
• 1174. — 1176. Mihails Jurjevičs (Михалко Юрьевич, Jurija Dolgorukija dēls)
• 1176. — 1212. Vsevolods Lielā ligzda, (Всеволод Юрьевич Большое Гнездо, Jurija Dolgorukija jaunākais dēls)
• 1212. — 1216. Jurijs II Vsevolodovičs, (Юрий Всеволодович, Vsevoloda Lielās ligzdas dēls)
• 1216. — 1218. Konstantīns Vsevolodovičs, (Константин Всеволодович, Vsevoloda Lielās ligzdas vecākais dēls)
• 1218. — 1238. Jurijs II Vsevolodovičs, (atkārtoti), kritis kaujā pret mongoļiem.

• 1238. — 1246. Jaroslavs II Vsevolodovičs, (Ярослав Всеволодович, Vsevoloda Lielās ligzdas dēls)
• 1246. — 1249. Svjatoslavs III Vsevolodovičs, (Святослав Всеволодович, Vsevoloda Lielās ligzdas dēls)
• 1248. Mihails Jaroslavičs, (Михаил Ярославич Хоробрит, Jaroslava II dēls), kritis kaujā ar lietuviešiem pie Protvas upes
• 1249. — 1252. Andrejs II Jaroslavovičs, (Андрей Ярославич, Jaroslava II dēls)
• 1252. — 1263. Aleksandrs Ņevskis (Александр Ярославич Невский, Jaroslava II dēls)
• 1264. — 1271. Jaroslavs III Jaroslavovičs, (Ярослав Ярославич, Jaroslava II dēls)
• 1272. — 1277. Vasilijs Jaroslavovičs, (Василий Ярославич, Jaroslava II jaunākais dēls)
• 1277. — 1294. Dmitrijs Aleksandrovičs, (Дмитрий Александрович, Aleksandra Ņevska dēls)
• 1294. — 1304. Andrejs Aleksandrovičs, (Андрей Александрович, Aleksandra Ņevska dēls)
• 1304. — 1318. Mihails Jaroslavovičs, (Михаил Ярославич Тверской, Jaroslava III dēls, Zelta ordas hans Uzbeks viņu sodīja ar nāvi sakarā ar apsūdzību savas māsas Končakas noindēšanā), uzturējās Tverā
• 1318. — 1322. Jurijs Daņilovičs, (Юрий Даниилович), Maskavas kņazs
• 1322. — 1326. Dmitrijs Mihailovičs, (Дмитрий Михайлович Грозные Очи), uzturējās Tverā
• 1326. — 1327. Aleksandrs Mihailovičs, (Александр Михайлович Тверской, nogalināts pēc hana Uzbeka pavēles), uzturējās Tverā
• 1328. — 1341. Joans I Kaļita, (Иван I Данилович Калита, pārcēla lielkņaza rezidenci uz Maskavas kremli)
• 1341. — 1353. Simeons Joanovičs Lepnais, (Симеон Иванович Гордый, Maskavas kņazs)
• 1353. — 1359. Joans II Joanovičs Skaistais, (Иван II Иванович Красный, Maskavas kņazs)
• 1359. — 1362. Dmitrijs Konstantinovičs, (Дмитрий Константинович, Suzdaļas kņazs).

• Suzdaļa
• Vladimira
• Kijivas lielkņazi
• Polockas kņazi
• Novgorodas kņazi
• Pleskavas kņazi
• Smoļenskas kņazi
• Tveras kņazi
• Maskavas lielkņazi

s d l Kijivas Krievzemes zemes un to kņazu uzskaitījums (882-1240) Galvenās kņazistes (lielkņazistes) Čerņihivas Galīcijas-Volīnijas Kijivas Novgorodas Novgorodas-Severskas Perejaslavļas Polockas Vladimiras-Suzdaļas Rjazaņas Smoļenskas Turovas-Pinskas Tveras Citas kņazistes (dalienas kņazistes), daudzas radušās pēc Senās Krievzemes sairšanas un Zelta Ordas periodā Belgorodas Belzas Beloozeras Borovskas Brjanskas Dmitrovas Dorogobužas Druckas Gluhovas Grodņas Holmas Izjaslavas Jeļecas Jaroslavļas Karačevas Kalugas Kozeļskas Kolomnas Kostromas Kurskas Luckas Lukomļas Ļipeckas Minskas Mstislavas Novosilas Perejaslavļas-Zaļeskas Pinskas Pleskavas Pronskas Putivļas Riļskas Rostovas Rževas Serpuhovas Sluckas Staricas Starodubas Suzdaļas Tmutarkaņas Toropecas Ugļičas Vitebskas Volīnijas Zveņigorodas

s d l Krievijas Impērijas koloniālā struktūra Impērijas ķeizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalniešu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks utt. utt." Lielkrievija Ņižņijnovgorodas (1393), Jaroslavļas (1463), Rostovas (1474), Udoras (1478), Beloozeras (1485), Tveras (1488), Pleskavas (1510), Rjazaņas (1521), Smoļenskas (1667) zemes Anektētās lielkņazistes Vladimiras (1364), Novgorodas (1478) un Kijivas (1667) zemes Novgorodas zemes Vjatkas (1489), Jugras (1502), Permas (1547), Kondas (1594), Obdoras (1609) zemes Tatāru hanistes Kazaņas (1552) Astrahaņas (1556) Sibīrijas (1607) Krimas (Taurijas) (1783) zemes Baltijas provinces un Karēlija Igaunijas (1721), Vidzemes (1721), Karēlijas (1743), Kurzemes un Zemgales (1795) zemes Lietuvas dižkunigaitija Mscislavas (1772), Polockas (1772), Vitebskas (1772), Lietuvas (1795), Žemaitijas (1795), Bjalistokas (1807) zemes Ukraina Čerņihivas (1764), Podolijas (1772), Volīnijas (1795) zemes Kaukāza valstis Kartlijas (1801), Kahetijas (1801), Imeretijas (1811), Kabardijas (1825), Armēnijas (1828) un Čerkesijas (1829) zemes Somijas lielhercogiste Somijas (1809) zemes Polijas karaliste Polijas (1815) zemes Turkestāna Vidusāzijas (1867) zemes