Klints

Šis raksts ir par reljefa formu. Par latviešu teātra aktrisi skatīt rakstu Anta Klints, par amerikāņu aktieri un bijušo profesionālo cīkstoni — Dveins Džonsons.

Klintis ir masīva akmens krauja,^[1] atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām,^[2] kā arī vertikāla akmens siena.^[1] Reizēm par klinti tiek kvalificēts arī ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.^[1] Latvijā par klintīm dēvē lielus, stāvus un masīvus pamatiežu atsegumus,^[2] piemēram, monolītās Ērgļu klintis Gaujas kreisajā krastā.^[3] Ievērojamākie klinšu atsegumi ir aizsargājami ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi.^[4] Lielākā daļa Latvijas klinšu ir veidojušās no smilšakmens iežiem un ievērojamākās klintis atrodas Vidzemē.^[5] Klintīs nereti veidojas alas.^[6][4]

Pamatraksts: Klinšu kāpšana

Klinšu kāpšana ir sporta un aktīvās atpūtas veids, kura dalībnieki pārvar klinšu sienas. Vēsturiski attīstījusies kā militāra vai saimnieciska nodarbe, mūsdienās pastāv galvenokārt kā sportiska aktivitāte. Viena no klinšu kāpšanas disciplīnām — sacīkšu kāpšana — ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīts sporta veids. Klinšu kāpšana kā šķēršļu pārvarēšanas veids pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Nepieejamās klintīs kāpts reliģiskiem (nokļūšana svētās vietās, svētnīcās), militāriem (izlūkošana, sakari), saimnieciskiem (putnu olu vākšana, būvniecība) mērķiem.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klintis.
• Delfi.lv rakts "Astoņas ievērojamas klintis Latvijā, kuras jāredz ikvienam"

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l