Korespondencšahs

Korespondencšahs ir šaha sacensību veids, kurā tās dalībnieki atrodas dažādās vietās, bet šaha gājienu nodošana notiek, izmantojot pastu, telegrāfu, telefonu, radio, internetu vai citus tālsakaru līdzekļus.^[1]

Gājienu nodošanas veids nav vienīgā korespondencšaha atšķirība no klasiskā šaha. Atšķirības nosaka pats spēles formāts. Atbildes gājiena izdarīšanai (nosūtīšanai) paredzētais laiks ir daudz lielāks un tiek mērīts dienās. Šahists analīzi var veikt pārvietojot figūras un izmantot šaha literatūru, bet mūsdienās arī šaha datorprogrammas.

Ziņas par to, kad un kur spēlēta pirmā korespondencšaha partija ir zudušas gadsimtu gaitā. Starptautiskās korespondencšaha federācijas jubilejas izdevumā "ICCF Gold 50th Jubilee Celebration (1951 — 2001)" kā leģenda minēta vēsts par šaha partiju, kuru 1119. gadā spēlējuši Anglijas karalis Henrijs I ar Francijas karali Luiju VI, gājienus sūtot ar vēstnešiem.^[2] Diemžēl šai leģendai apstiprinājums nav atrasts. 1694. gadā angļu vēsturnieks Tomass Haids rakstīja: "Man stāstīja, ka venēciešu un horvātiešu tirgoņiem, lai arī viņi dzīvoja dažādās zemēs, bija ieradums spēlēt šahu sarakstoties."^[3] Līdz ar tiek uzskatīts ka 16. gadsimta vidū šādas partijas jau tika spēlētas. Pirmais zināmais partijas pieraksts ir saglabājies no 1804. gadā spēlētas partijas starp Holandes pilsētu Hāgas un Bredas šahistiem. Mači starp pilsētām, šaha klubiem un diviem šahistiem, parasti spēlējot divas partijas vienu ar baltajiem un otru ar melnajiem kauliņiem, sākotnēji bija ļoti populāri. Tikai 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs tika organizēti pirmie turnīri, kur dalībnieki spēlēja katrs ar katru. Pirmais šāds turnīrs notika 1876. gadā ASV. Eiropā lielu ieguldījumu turnīru organizēšanā deva franču žurnāli La Strategie un Le Monde Illustre.

Korespondencšaha aktivitātes Eiropā un ASV nepalika nepamanītas Krievijas šaha centrā Sanktpēterburgā. 1837. gadā konsultācijas partiju ar krievu meistaru A. Petrovu spēlēja trīs Pēterburgas šahisti. Savukārt norises Pēterburgas šaha dzīvē drīz vien atspoguļojās Baltijas guberņās. 1838. gadā Tērbatas šaha pulciņš atsaucās K. Janiša aicinājumam, un sākās divu partiju mačs Pēterburga — Tērbata. 1876. gadā Tērbatas pulciņš ieguva biedrības statusu, turpmākos gados bija viens no vadošajiem šaha centriem Baltijā, sekmējot arī korespondencšaha attīstību. Par pirmo korespondencpartiju Latvijā uzskata partiju, kas spēlēta starp Jelgavas šaha klubu un Tērbatas Universitātes šaha biedrību. Pēc divu gadu spēles 1879. gada Lieldienās jelgavnieki bija spiesti atzīt spēcīgā pretinieka pārākumu. Šīs partijas sākuma datums 1877. gada 31. maijs, kad jelgavnieki nosūtīja savu pirmo gājienu, tiek uzskatīts par atskaites punktu korespondencšaha vēsturei Latvijā.^[4]

Nozīmīga loma šaha, tai skaitā arī korespondencšaha, attīstībā Rīgā un visā Latvijā bija A. Ašarina 1890. gadā dibinātai Rīgas Šaha biedrībai (RŠB), kurā tā paša gada nogalē iestājās Kārlis Bētiņš. Šeit viņš sastapa citus korespondencšaha entuziastus P. Kerkoviusu, A. Lītu, V. Svensonu, P. Bolu, ar kuru viņš izspēlēja savas pirmās divas sarakstes partijas. 1896. gada oktobrī sākās Rīgas Šaha biedrības divu partiju mačs ar Orlas Šaha biedrību. Rīgas godu aizstāvēja brāļi K. un R. Bētiņi, P. Kerkoviuss, P. Bols, A. Līts un O. fon Hakens. Mačs ilga līdz 1898. gada janvārim un beidzās ar rīdzinieku 2 : 0 uzvaru. Pirmās uzvaras iedvesmoti, rīdzinieki uzaicināja otram mačam daudz nopietnāku pretinieku Maskavas šaha biedrību. 1899. gada novembrī telegrāfs "aiznesa" pirmos gājienus, bet jau 1900. gada aprīlī maskavieši vienā partijā padevās, bet otrā pieņēma neizšķirtu. Šoreiz partiju izspēle bija uzticēta abiem brāļiem Bētiņiem, Kerkoviusam, Milleram un Svensonam. Trešo maču Rīgas Šaha biedrība spēlēja ar Stokholmas Šaha biedrību. Mačs ilga no 1904. gada janvāra līdz oktobrim un beidzās ar rīdzinieku 1,5:0,5 uzvaru. Uz ceturto maču tika uzaicināta Berlīnes Šaha biedrība. Šai mačā rīdzinieki pārsteidza savus pretiniekus ar matemātikas profesora Bola izgudrotu jauninājumu spāņu atklātnes atklātā variantā, kurš tagad tiek dēvēts par Rīgas variantu. Mačā, kurš ilga no 1906. gada oktobra līdz 1908. gada aprīlim, ar rezultātu 2:0 atkal pārāki bija rīdzinieki, izcīnot jau ceturto uzvaru. No 1909. gada decembra līdz 1911. gada februārim norisinājās atkārtots mačs ar Maskavu, iespējams pretinieki vēlējās revanšēties par zaudējumu pirmajā mačā. Jāatzīmē, ka Maskavas šahistu vidū bija vēlākais pasaules čempions, septiņpadsmitgadīgais Aleksandrs Aļehins un starptautiskos turnīros rūdītais Osips Bernšteins. Tomēr revanšs neizdevās — rīdzinieki atkal svinēja 1,5:0,5 uzvaru. Atkārtoto maču, kas notika no 1911. gada decembra līdz 1913. gada augustam, zaudēja arī Berlīne, šoreiz vienā partijā panākot neizšķirtu. "Sešas uzvaras sešos mačos, iespaidīga iegūto un zaudēto punktu attiecība 10:2, nezaudējot nevienu partiju, ar šādu bilanci nevarēja lepoties neviena no pazīstamām šaha biedrībām un Rīga ieguva neieņemama šaha cietokšņa slavu." ^[5]

Gājienu nosūtīšanai pa pastu izmanto gan pastkartes, gan vēstules, bet, augot korespondencšaha popularitātei, arī speciāli šim nolūkam iespiestas pastkartes. Pasta sakaru līdzekļi vēstures gaitā ir mainījušies no pasta karietēm līdz mūsdienu aviopastam. Mačā Parīze - Londona (1834 - 1836) izmantots arī baložu pasts, bet vairākus simtus kilometru attālo Indijas pilsētu Madrasas un Haidarābādu mačā (1828—1829) gājienus sūtīja ar ziloņiem.^[6] Neskatoties uz laika zudumiem pasta sūtījumiem ceļojot no pilsētas uz pilsētu, no valsts uz valsti, spēle, izmantojot pasta sakaru līdzekļus, bija pats izplatītākais korespondencšaha veids visā tā vēsturē līdz pat interneta laikmetam.

Jau korespondencšaha attīstības pirmsākumā, lai paātrinātu partiju lēno gaitu, tika meklēti vēstuļu pastam alternatīvi sakaru līdzekļi. Viens no tiem bija telegrāfs. Pirmais mačs pa telegrāfu notika 1844. gadā starp ASV pilsētu Vašingtonas un Baltimoras šaha klubiem. Eiropā pirmās sacensības pa telegrāfu notika gadu vēlāk Anglijā starp Voksholas un Gosportas šahistiem. Uzvarēju Gosportas šahistu sastāvā spēlēja viens no tā laika spēcīgākiem šahistiem H. Stauntons. Dažus desmitus gadu vēlāk kā sakaru līdzekli gājienu nodošanai sāk izmantot telefonu. Pirmais mačs noticis 1878. gadā starp ASV pilsētām Ņujorku un Hartfordu.

Šo sakaru veidu 20. gadsimta sākumā pirmie lietoja jūrnieki, atrodoties uz kuģiem atklātā jūrā. Plaši pazīstami ir radio mači PSRS - ASV (1945) un PSRS - Lielbritānija (1946), jo tajos dalību ņēma daudzi tālaika pasaules spēcīgākie šahisti.

Internets ienesa būtiskas pārmaiņas korespondencšaha turnīru gaitā. Vispirms korespondencšahisti sāka parastā pasta vietā izmantot e-pastu. Partiju izspēles laiks strauji saruka, bet spēlētāja slodze pieauga. E-pasta turnīriem tika izstrādāti speciāli noteikumi un apdomas laiks palielināts no 3 dienām (pasta turnīros) līdz 6 dienām. Bet tā kā apdomas laiku joprojām rēķināja kā atbildes un saņemšanas dienas datumu starpību, tad iezīmējās arī jauna interesanta nianse: divu spēlētāju starpā apdomas laika ziņā vienmēr izdevīgākā pozīcija atradās tas, kurš dzīvoja tālāk rietumos. Pirmie ICCF e-pasta turnīri sākās 2002. gadā. E-pastam izrādījās vēl viens būtisks trūkums. Mēstuļu dēļ, e-pasta pakalpojumu sniedzēju starpa parādījās tā saucamie "melnie" saraksti, kas korespondencšahistiem radīja sarakstes problēmas. E-pasta spēles periods izrādījās samērā īss. Tika izstrādātas speciālas programmas, kas nodrošināja gājiena izdarīšanu tieši uz servera. Ieviesa vienotu servera laiku, kas vairs nebija atkarīgs no spēlētāja dzīves vietas, un lai gan apdomas laiku joprojām aprēķināja dienās, tās atskaite pretiniekam sākas jau no gājiena izdarīšanas momenta. Spēle caur serveri likvidēja vēl vienu negatīvu sarakstes turnīru pavadoni — pārrakstīšanās kļūdas. Servera turnīri jau gandrīz pilnīgi izspieduši pasta turnīrus, kas tagad notiek tikai kā pagātnes tradīcija.

Korepondencšaha sacensības pasaules mērogā organizē un vada Starptautiskā Korespondencšaha federācija (ICCF). Latvijā šo darbu veic tās locekle Latvijas Korespondencšaha federācija (LKŠF).

• Salmiņš, Ģedimins. Korespondencšahs-tas ir interesanti. - Liepāja : LiePA, 2002. - 110 lpp. ISBN 9984654753.
• Серый В. П. Шахматный ход по почте. Киев, 1983.
• Архангельский М. Ю. Играй по переписке. Москва, ФиС, 1985.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Korespondencšahs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)