Francis II Hābsburgs

Francis II & I Franz II & I
Ungārijas un Horvātijas karalis
Valdīšana	1792. gada 1. marts — 1835. gada 2. marts
Kronēšana	1792. gada 6. jūnijs
Priekštecis	Leopolds II
Pēctecis	Ferdinands V
Bohēmijas karalis
Valdīšana	1792. gada 1. marts — 1835. gada 2. marts
Kronēšana	1792. gada 9. augusts
Priekštecis	Leopolds II
Pēctecis	Ferdinands V
Svētās Romas imperators
Valdīšana	1792. gada 5. jūlijs — 1806. gada 6. augusts
Kronēšana	1792. gada 14. jūlijs
Priekštecis	Leopolds II
Austrijas imperators
Valdīšana	1804. gada 11. augusts — 1835. gada 2. marts
Pēctecis	Ferdinands I
Vācijas Konfederācijas prezidents
Valdīšana	1815. gada 8. jūnijs — 1835. gada 2. marts
Pēctecis	Ferdinands I
Pilnais vārds	Francs Jozefs Karls
Dzimis	1768. gada 12. februārī Florence, Toskānas lielhercogiste (tagad  Itālija)
Miris	1835. gada 2. martā (67 gadu vecumā) Vīne, Austrijas Impērija (tagad  Austrija)
Apglabāts	Imperatoru kapenes Vīne,  Austrija
Dzīvesbiedre	Elizabete fon Virtemberga Marija Ludovika fon Estereiha-Este Marija Terēze Burbona Karolīne Auguste Vitelbaha
Bērni	9 meitas un 4 dēli
Dinastija	Hābsburgu dinastija
Tēvs	Leopolds II
Māte	Marija Luīze Burbona
Reliģija	katolisms

Francis II (vācu: Franz II, Erwählter Römischer Kaiser; dzimis 1768. gada 12. februārī, miris 1835. gada 2. martā) bija pēdējais Svētās Romas impērijas imperators un pirmais Austrijas Impērijas imperators.

Valdīja kā Svētās Romas impērijas imperators no 1792. gada līdz 1806. gadam, kad pēc sakāves Austerlicas kaujā, impērija tika likvidēta, bet Francis II kļuva par Austrijas imperatoru Franci I un valdīja līdz savai nāvei 1835. gadā. Bija arī Ungārijas un Bohēmijas karalis, kā arī Vācu konfederācijas prezidents kopš tās nodibināšanās 1815. gadā.

Būdams viens no galvenajiem Napoleona pretiniekiem, piedzīvoja vairākas smagas sakāves, un politisku iemeslu dēļ izdeva meitu Mariju Luīzi par sievu Napoleonam. Tomēr Sestās koalīcijas kara rezultātā Napoleons tika sakauts, un Vīnes kongresā Austrija, sevišķi tās kanclera Meterniha vadībā, bija viena no pēckara Eiropas iekārtas arhitektiem. Pēc kariem, sakarā ar Austrijas iesaistīšanos Svētajā Savienībā, Francis II tika uzskatīts par reakcijas balstu.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francis II Hābsburgs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l Svētās Romas impērijas ķeizari (uzskaitījums) Karolingu dinastija (800—888) Kārlis Lielais Ludviķis I Dievbijīgais Lotārs I Ludviķis II Kārlis II Kārlis III Vidonīdu dinastija (891—898) Gvido III Lamberts Spoleto Karolingu dinastija (896—899) Arnulfs no Karintijas Bosonīdu dinastija (901—905) Ludviķis III Unrušingu dinastija (915—924) Berengars I Otonu dinastija (962—1014) Otons I Oto II Oto III Heinrihs II Saliešu dinastija (1027—1125) Konrāds II Heinrihs III Heinrihs IV Heinrihs V Zuplinburgu dinastija (1133—1137) Lotārs III Hoenštaufenu dinastija (1155—1197) Frīdrihs I Heinrihs VI Velfu dinastija (1209—1215) Otons IV Hoenštaufenu dinastija (1220—1268) Frīdrihs II Konrāds IV Konrāds V Luksemburgu dinastija (1312—1313) Heinrihs VII Vitelsbahu dinastija (1314—1347) Ludvigs IV Luksemburgu dinastija (1346—1437) Kārlis IV Sigismunds Hābsburgu dinastija (1452—1740) Frīdrihs III Maksimiliāns I Kārlis V Ferdinands I Maksimiliāns II Rūdolfs II Matiass Ferdinands II Ferdinands III Leopolds I Jozefs I Kārlis VI Vitelsbahu dinastija (1742—1745) Kārlis VII Hābsburgu-Lotaringas dinastija (1745—1806) Francis I Jozefs II Leopolds II Francis II

s d l Luksemburgas valdnieki (uzskaitījums) Luksemburgas grāfiste (963–1354) Ardēnu dinastija (963—1136) Zigfrīds Anrī I Anrī II Giselberts Konrāds I Anrī III Vilhelms I Konrāds II Luksemburgu-Namīras dinastija (1136—1196) Anrī IV Hoenštaufenu dinastija (1197—1197) Oto I Luksemburgu-Namīras dinastija (1136—1196) Ermesinde Teobalds I Valerāns Luksemburgu-Limburgas dinastija (1247—1354) Anrī V Anrī VI Anrī VII Johanns Kārlis I Vāclavs I Luksemburgas hercogiste (1354–1794) Luksemburgu-Limburgas dinastija (1354—1425) Vāclavs I Vāclavs II Josts Elizabete fon Gerlica Antuāns Johanns II Valuā-Burgundijas dinastija (1443—1482) Filips Labais Kārlis Drosmīgais Marija & Maksimiliāns I Hābsburgu dinastija (1482—1700) Filips II Kārlis III Filips III Izabella Klāra Eižēnija & Alberts Filips IV Kārlis IV Burbonu dinastija (1700—1712) Filips V Vitelsbahu dinastija (1712—1713) Maksimiliāns II Hābsburgu dinastija (1713—1780) Kārlis V Marija Terēzija Hābsburgu-Lotringas dinastija (1740—1794) Francis I Jozefs Leopolds Francis II Luksemburgas Lielhercogiste (1815 — mūsdienas) Orānas-Nasavas dinastija (1815—1890) Gijoms I Gijoms II Gijoms III Nasavas-Veilburgas dinastija (1890—mūsdienas) Ādolfs Gijoms IV Marija-Adelaide Šarlote Žans Anrī