Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Bukajo Saka

Vikipēdijas lapa
Bukajo Saka
Bukajo Saka
Saka Anglijas izlasē 2022. gada FIFA Pasaules kausā
Personas dati
Pilns vārdsBukajo Ajojinka Temidajo Saka
Dzimis2001. gada 5. septembrī (23 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Anglija Īlinga, Anglija
Augums178 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaPussargs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Anglija Arsenal
Numurs7
Jauniešu klubi
–Valsts karogs: Anglija Watford
2008–2018Valsts karogs: Anglija Arsenal
Profesionālie klubi (dati uz 29.12.2023.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2018–Valsts karogs: Anglija Arsenal153(36)
Nacionālā izlase (dati uz 29.12.2023.)
2016–2017Valsts karogs: Anglija Anglijas U166(1)
2017–2018Valsts karogs: Anglija Anglijas U179(1)
2018Valsts karogs: Anglija Anglijas U185(1)
2018–2019Valsts karogs: Anglija Anglijas U1910(4)
2020Valsts karogs: Anglija Anglijas U211(0)
2020–Flag of Anglija Anglija32(11)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Bukajo Ajojinka Temidajo Saka (angļu: Bukayo Ayoyinka Temidayo Saka; dzimis 2001. gada 5. septembrī) ir angļu futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, Anglijas futbola izlases dalībnieks. Kopš 2018. gada Saka pārstāv Anglijas Premjerlīgas komandu Arsenal FC. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem jaunajiem malējiem spēlētājiem pasaulē.[1][2][3][4][5][6]

Saka kopā ar "Arsenal" ir izcīnījis FA kausu un divus FA Community Shield, pakāpeniski kļūstot par vienu no "Arsenal" ietekmīgākajiem spēlētājiem.[7] Pēc 2020.–2021. gada sezonas un 2021.–2022. gada sezonas viņš tika atzīts par "Arsenal" sezonas labāko spēlētāju.

Saka pārstāvēja Angliju dažādos jaunatnes līmeņos, pirms 2020. gada oktobrī debitēja pieaugušo komandas rindās. Viņš bija daļa no Anglijas izlases UEFA Euro 2020, ko Anglija pabeidza kā vicečempioni, un 2022. gada FIFA Pasaules kausā.

Agrīnā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bukajo Ajojinka Temidajo Saka[8] dzimis 2001. gada 5. septembrī[9] Īlingā, Lielajā Londonā, Jorubu nigēriešu vecākiem, Adenikei un Jomi Sakam,[10][11] un ir jaunākais no diviem bērniem. Viņa vecāki emigrēja uz Londonu no Nigērijas kā ekonomiskie migranti.[12]

Klubu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrīnā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iepriekš spēlējot Watford jauniešu komandās,[13] Saka pievienojās "Arsenal" akadēmijai[14] septiņu gadu vecumā.[15]

2020. gada intervijā "Arsenal U16" treneris Trevors Bamsteds norādīja: "Bukajo vienmēr izcēlās jaunākajās komandās. Viņš bija fantastisks lēmumu pieņēmējs. Viņš zināja, kad pārspēt cilvēkus un kad dot piespēli, kā arī viņam bija izcilas fiziskās īpašības un patiešām labs raksturs un personība."[16] Kad viņam apritēja 17 gadi, "Arsenal" viņam piešķīra profesionālu līgumu, un viņš tika paaugstināts U23 vecuma grupu.[14]

2018. gada 29. novembrī Saka debitēja "Arsenal" komandas pamatsastāvā, UEFA Eiropas līgas spēlē pret Vorskla Poltava, 68. minūtē nomainot Āronu Remziju.[17] 13. decembrī Saka aizvadīja savu pirmo pilno debiju "Arsenal" sastāvā, savās mājās, Eiropas līgas spēlē pret Qarabağ.[18] 2019. gada 1. janvārī Saka debitēja Premjerlīgā, uzvarot Fulham ar 4:1, 83. minūtē nomainot Aleksu Ivobi.[19] Viņš kļuva par pirmo 2001. gadā dzimušo spēlētāju, kurš piedalījies Premjerlīgas mačā.[20] Viņš palika uz rezervistu soliņa 2019. gada UEFA Eiropas līgas finālā, ar 4:1 zaudējot "Chelsea", 29. maijā, saņemot vicečempiona medaļu.[21]

2019–2020: Izrāviens un uzvara FA kausā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saka savus pirmos vārtus guva 19. septembrī, izbraukumā, ar lielisku sitienu no tālas distances, pret Vācijas komandu Frankfurtes "Eintracht", Eiropas līgā. Maču viņš pabeidza ar divām rezultatīvām piespēlēm, izcīnot uzvaru ar 3:0.[22] Saka tika atalgots par saviem pūliņiem Vācijā, ar pirmo startu Premjerlīgā, mājās ar 3:2 uzvarot Aston Villa. Pēc tam viņš atdeva rezultatīvu piespēli Pjēram Emerikam Obamejangam, panākot izlīdzinājumu, "Arsenal" nospēlējot neizšķirti, 1:1, Old Trafford laukumā pret Manchester United.[23]

Pēc Seada Kolašinaca un Kīrana Tīrnija savainojumiem, Saka sāka nostiprināties kā regulārais spēlētājs "Arsenal" pirmajā komandā kā kreisās malas aizsargs. 2020. gada 27. janvārī viņš guva ievadvārtus "Arsenal" FA kausa ceturtās kārtas uzvarā, ar 2:1, pret AFC Bournemouth, kā arī asistēja otro vārtu guvumā, kurus guva Edijs Nketiā. Vārtu guvumu BBC Sport vēlāk atzina par kārtas labākajiem vārtiem.[24] Pēc divu nedēļu starpsezonas pārtraukuma, Saka atzīmēja savu atgriešanos laukumā mājās, pret Ņūkāslas "United", ar rezultatīvu piespēli, Nikolā Pepē vārtu guvumā.[25] Pēc tam viņš atdeva rezultatīvu piespēli Aleksandram Lakazetam, devīto sezonā, viesos ar 1:0 uzvarot Olympiacos, Eiropas līgā.[26] Pēc tam viņš sezonā panāca divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā, kad savā laukumā aizraujošajā spēlē uzvarēja Everton, ar 3:2.[27]

2020. gada 1. jūlijā Saka parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar "Arsenal".[28] Galvenais treneris Mikels Arteta uzslavēja Saku un sacīja: "Es domāju, ka viņš pārstāv visas vērtības, ko šis futbola klubs pārstāv. Viņš ir ticis cauri akadēmijai un izpelnījies cieņu ar smagu darbu un atbildību, un jūs varat redzēt viņa progresu kā spēlētājam un arī kā cilvēkam."[29] 2020. gada 4. jūlijā viņš guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus kluba labā pret Vulverhemptonas "Wanderers", uzvarot ar 2:0.[30] Viņš palika uz rezervistu soliņa, kad "Arsenal" ar 2:1 pārspēja Chelsea, izcīnot 14. FA kausu.[31] Viņš ieņēma trešo vietu balsojumā par "Arsenal" sezonas labākā spēlētāja balvu, 2019.–2020. gada sezonā.[32]

2020–2021: "Arsenal" sezonas labākais spēlētājs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 29. augustā Saka bija sākumsastāvā un atdeva rezultatīvu piespēli Pjēram Emerikam Obamejangam, 2020. gada FA Community Shield, kurā 2019.–2020. gada FA kausa ieguvēji "Arsenal" izcīnīja uzvaru ar 5:4, soda sitienu sērijā, pār 2019.–2020. gada Premjerlīgas uzvarētājiem Liverpool, kad mačs pēc 90 minūtēm noslēdzās ar 1:1.[33] Saka savu vārtu "kontu" 2020.–2021. gada sezonā atklāja 4. oktobrī, Emirates stadionā ar 2:1 uzvarot Sheffield United.[34]

2020. gada 26. decembrī Saka guva vārtus savā 40. Premjerlīgas spēlē "Arsenal" sastāvā, mājās ar 3:1 uzvarot "Chelsea".[35] Pateicoties viņa sniegumam 2020. gada decembrī, viņš vēlāk tika atzīts par "Arsenal" mēneša labāko spēlētāju.[36] 2021. gada janvārī viņš atkal tika atzīts par mēneša labāko spēlētāju, kad viņš sešās spēlēs visos turnīros guva trīs vārtus un atdeva vienu rezultatīvu piespēli, savukārt viņa gūtie vārti pret West Bromwich Albion tika atzīti par "Arsenal" otru labāko mēneša vārtu guvumu.[37][38] Saka trešo reizi februārī tika atzīts par mēneša labāko spēlētāju, pēc vieniem gūtajiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm.[39]

2021. gada 6. martā Saka 50. reizi spēlēja Premjerlīgā "Arsenal" sastāvā, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 1:1, pret Burnley; viņš ir otrs jaunākais spēlētājs kluba vēsturē, kurš sasniedzis šo rādītāju.[40] 15. aprīlī Saka guva vārtus un palīdzēja "Arsenal" Eiropas līgas ceturtdaļfinālā ar 4:0 uzvarēt Prāgas "Slavia". Pēc lieliskā snieguma viņš tika nosaukts par Eiropas līgas nedēļas labāko spēlētāju.[41][42] Viņš sezonu pabeidza ar septiņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, 46 spēlēs, visos turnīros, tiekot atzītam par "Arsenal" sezonas labāko spēlētāju,[43] ierindojoties trešajā vietā iepriekšējā kampaņā. Viņš tika nosaukts arī Anglijas futbola sezonas labākā jaunā spēlētāja kandidātu sarakstā, kuru galu galā ieguva Mančestras "City" futbolists Fils Fodens.[44]

2021–2022: Kluba rezultatīvākais vārtu guvējs, "Arsenal" sezonas labākais spelētājs otro reizi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saka guva savus pirmos vārtus jaunajā kampaņā, augusta beigās, EFL kausa izcīņas otrās kārtas uzvarā, ar 6:0 izbraukumā, pret "West Bromwich Albion", The Hawthorns laukumā.[45] Viņš guva savus pirmos vārtus Premjerlīgas sezonā septembrī, pret Tottenham Hotspur, "Emirates stadionā", atdodot arī rezultatīvu piespēli Emila Smita-Rova vārtu guvumā, uzvarot ar 3:1.[46] 30. oktobrī Saka aizvadīja savu 100. spēli "Arsenal" rindās, atzīmējot šo notikumu ar rezultatīvu piespēli, viesos ar 2:0 uzvarot Leicester City.[47] 26. decembrī Saka pirmoreiz guva divus vārtus, kad "Arsenal" Carrow Road laukumā ar 5:0 pārspēja Norwich City. Tādējādi, Saka kļuva par otro jaunāko spēlētāju, aiz Nikolā Anelkas, kurš guvis 10 Premjerlīgas vārtus "Arsenal" labā.[48]

"Arsenal" Premjerlīgā ieņēma piekto vietu, nespējot kvalificēties UEFA Čempionu līgai nākamajā sezonā.[49] Sezonas pabeidzot kā kluba rezultatīvākais spēlētājs, viņš tika nominēts Premjerlīgas sezonas labākā spēlētāja, Premjerlīgas sezonas jaunā labākā spēlētāja un Anglijas futbola gada jaunā spēlētāja nominācijām.[50][51] Saka otro sezonu pēc kārtas tika atzīts par "Arsenal" sezonas labāko spēlētāju, kļūstot par pirmo cilvēku, kurš saglabājis šo balvu, kopš Tjerī Anrī, 2003. un vēlreiz 2004. gadā.[52]

2022–2023

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saka spēlēja galveno lomu "Arsenal" 2022.–2023. gada sezonā, gūstot svarīgus vārtus un veicot rezultatīvas piespēles, par cik "Arsenal" mērķis bija izcīnīt savu pirmo Premjerlīgas titulu, kopš 2003.–2004. gada.[53] 2022. gada 20. augustā viņš aizvadīja savu 100. Premjerlīgas spēli, uzvarot "Bournemouth", ar 3:0, kļūstot par otru jaunāko "Arsenal" spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju.[54] Viņš guva pirmos vārtus sezonā, 4. septembrī, izbraukumā ar 3:1 zaudējot Mančestras "United".[55] Oktobrī Saka pirmo reizi karjerā guva vārtus trīs mačos pēc kārtas, 9. oktobrī gūstot divus vārtus pret Liverpool, bet, attiecīgi, 13. oktobrī un 16. oktobrī guva vārtus pret Bodø/Glimt, Eiropas līgā un Līdsas "United", Premjerlīgā.[56][57][58]

26. decembrī Saka guva izlīdzinājuma vārtus, "Arsenal" pirmajā mačā, kopš Pasaules kausa beigām, ar 3:1 uzvarot West Ham.[59] 2023. gada 15. janvārī Saka sniedza rezultatīvu piespēli Martina Odegārda vārtu guvumā, pret Tottenham Hotspur, kad "Arsenal" izcīnīja pirmo uzvaru izbraukumā līgā pret sāncenšiem, kopš 2014. gada.[60][61] Nedēļu vēlāk, 22. janvārī, Saka guva vārtus pēc tālsitiena, savā laukumā ar 3:2 uzvarot "Manchester United".[62] Vēlāk šie vārti tika atzīti par "Arsenal" mēneša labāko vārtu guvumu 2023. gada janvārī.[63]

13. martā Saka, 2023. gada Londonas futbola balvu pasniegšanas ceremonijā, saņēma Gada labākā spēlētāja balvu vīriešiem.[64][65] Pateicoties viņa sniegumam visu mēnesi, Sakam tika piešķirta Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balva par 2023. gada martu.[66] 23. maijā Saka parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar "Arsenal", kas viņu saista līdz 2027. gadam.[67][68] Sezonas beigās viņš tika nominēts Premjerlīgas sezonas labākā spēlētāja, Premjerlīgas sezonas jaunā labākā spēlētāja un Anglijas futbola gada futbolista balvām.[69][70][71] Saka tika atzīts par Anglijas futbola gada jauno labāko spēlētāju 2022.–2023. gada sezonā.[72]

2023–pašlaik

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saka iesildās Arsenal komandā, 2023. gadā

2023. gada 12. augustā Sakas gūtie vārti palīdzēja "Arsenal" pirmajā 2023.–2024. gada Premjerlīgas sezonas mačā ar 2:1 uzvarēt Notingemas "Forest".[73] 26. augustā Saka aizvadīja 83. spēli pēc kārtas Premjerlīgā, "Arsenal" sastāvā, pret "Fulham", uzstādot kluba rekordu.[74] 20. septembrī viņš guva savus pirmos Čempionu līgas vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli, debijas reizē ar 4:0 pārspējot PSV.[75] 2023. gada 28. oktobrī Saka pirmo reizi kļuva par "Arsenal" kapteini, mājās ar 5:0 uzvarot Sheffield United.[76] Viņš aizvadīja 200. spēli klubā 5. decembrī, Kenilworth Road laukumā ar 4:3 uzvarot Luton Town, kļūstot par ceturto jaunāko "Arsenal" spēlētāju, kurš sasniedzis šo rādītāju.

Starptautiskā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauniešu karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saka debitēja Anglijas U-16 izlasē 2016. gada 24. augustā, nākot uz maiņu, draudzības spēlē izbraukumā, ar 3:1 uzvarot Rumāniju.[77] Viņš pirmo reizi sāka spēli starta sastāvā divas dienas vēlāk, citā draudzības spēlē, ar 2:1 zaudējot tam pašam pretiniekam, kurā viņš guva vārtus.[77] Savu U-16 karjeru viņš pabeidza ar sešām spēlēm un vieniem vārtiem, no 2016. līdz 2017. gadam.[77]

Pirmo reizi Anglijas U-17 izlasē viņš debitēja 2017. gada 18. augustā, izlases atklāšanas spēlē, mājās ar 3:2 uzvarot Turciju, kurā viņš guva vārtus.[78] Saka tika iekļauts komandā 2018. gada UEFA Eiropas U-17 čempionātam Anglijā un piedalījās visās piecās komandas spēlēs šajā turnīrā.[78] Viņš no 2017. līdz 2018. gadam aizvadīja deviņas spēles U-17 izlasē, gūstot vienus vārtus.[78]

Saka debitēja Anglijas U-18 izlasē 2018. gada 5. septembrī, 2018. gada Limožas turnīrā Francijā, ar 3:0 pārspējot Nīderlandi.[79] Viņš guva uzvaras vārtus pēc 11 metru soda sitiena, Anglijas izlases uzvarā 9. septembrī, ar 2:1 pār Franciju, kā rezultātā Anglija uzvarēja turnīrā.[80] Anglija šajā turnīrā izcīnīja trīs uzvaras, Sakam piedaloties katrā mačā.[79] Savu U-18 karjeru viņš pabeidza ar vieniem vārtiem piecās spēlēs, kuras visas tika aizvadītas 2018. gadā.[79]

2018. gada 14. novembrī Saka guva vārtus Anglijas U-19 izlasē, uzvarot Moldovu ar 4:0, 2019. gada UEFA Eiropas U-19 čempionāta pirmās kārtas kvalifikācijas spēlē Turcijā, kurā viņš nāca uz maiņu spēles 82. minūtē.[81] Savu pirmo spēli starta sastāvā šajā līmenī viņš aizvadīja 2019. gada 20. martā, 2019. gada Eiropas U-19 čempionāta elites kvalifikācijas kārtas spēlē, mājās ar 4:1 uzvarot Čehiju.[82] Saka mačā divreiz guva vārtus – 11. un 56. minūtē.[83] No 2018. līdz 2019. gadam viņš aizvadīja 10 spēles U-19 izlasē, gūstot četrus vārtus.[82]

Pieaugušo karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 4. septembrī Saka aizvadīja vienīgo spēli Anglijas U-21 izlasē, 2021. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta kvalifikācijā, ar 6:0 izbraukumā uzvarot Kosovu.[84] 1. oktobrī Saka pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas pieaugušo izlasi,[85] un debitēja kā viens no starta sastāva spēlētājiem, uzvarā pār Velsu, ar 3:0.[86] Četras reizes spēlējot Anglijas izlasē, Saka tagad ir saistīts ar Angliju starptautiskā līmenī un vairs nevar pārstāvēt Nigēriju.[87]

Saka tika iekļauts 2020. gada Eiropas čempionāta 26 spēlētāju izlasē. 2. jūnijā, draudzības spēlē pret Austriju, Saka guva savus pirmos vārtus pieaugušo izlasē, vienīgos, uzvarā ar 1:0.[88] Viņš startēja Anglijas izlases trešajā Euro 2020 grupu turnīra spēlē, 22. jūnijā, pret Čehiju, un tika atzīts par mača labāko spēlētāju.[89] 11. jūlijā, turnīra finālā, pret Itāliju, Saka nāca uz maiņu Kīrana Tripjēra vietā. Pēc papildlaika Saka tika izvēlēts, lai izpildītu komandas piekto soda sitienu, sekojošajā soda sitienu sērijā, kas bija viņa pirmais soda sitiens pieaugušo līmenī.[90] Sakas centienus atvairīja vārtsargs Džanluidži Donnarumma, un rezultātā Itālija uzvarēja soda sitienu sērijā un turnīrā.[91] Pēc soda sitiena netrāpīšanas, Saka tiešsaistē saskārās ar rasistisku vardarbību.[92][93] 15. jūlijā Saka sacīja, ka viņš "uzreiz zināja, kādu naidu" viņš saņems pēc tam, kad viņa soda sitiens tika atvairīts, piebilstot: "...un tā ir skumja realitāte, ka jūsu spēcīgās platformas nedara pietiekami daudz, lai apturētu šīs ziņas".[94]

2022. gada 23. septembrī Saka tika atzīts par Anglijas vīriešu gada labāko spēlētāju 2021.–2022. gada sezonā, apsteidzot Deklanu Raisu un Hariju Keinu, kļūstot par pirmo "Arsenal" spēlētāju, kurš ieguvis šo godu.[95] Saka tika iekļauts Anglijas izlases 26 spēlētāju komandā, 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņai Katarā.[96] Anglijas izlases turnīra atklāšanas mačā viņš divreiz guva vārtus, uzvarot Irānu, ar 6:2[97] un vienreiz Anglijas izlases astotdaļfināla spēlē, ar 3:0 uzvarot Senegālu.[98] 10. decembrī Saka sāka spēli starta sastāvā Anglijas ceturtdaļfināla zaudējumā ar 2:1, pret Franciju, un "BBC Sport" un L'Équipe viņu nosauca par savas komandas spēles labāko spēlētāju.[99][100] 2023. gada 19. jūnijā viņš guva savu pirmo hat-trick karjerā, savā laukumā ar 7:0 uzvarot Ziemeļmaķedoniju, Euro 2024 kvalifikācijā.[101]

2023. gada 5. septembrī Saka otro sezonu pēc kārtas tika nosaukts par Anglijas vīriešu gada labāko spēlētāju, 2022.–2023. gada sezonā desmit izlases spēlēs gūstot septiņus vārtus.[102]

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakas mīļākais futbolists ir Tjerī Anrī, un viņš min Aleksisu Sančesu, no kura ietekmējies, sakot, ka viņš pat mēģināja kopēt Sančesa bučus, kad viņš bija akadēmijas spēlētājs. No iepriekšējiem komandas biedriem Saka sacīja, ka Davids Luiss viņam palīdzēja visvairāk karjerā, sakot, ka "viņš izgāja no savas komforta zonas", lai palīdzētu daudziem "Arsenal" jauniešiem "laukumā un ārpus tā".[103]

Saka ir Kristietis un teicis, ka katru vakaru lasa Bībeli.[104][105]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atjaunots 2023. gada 28. decembrī
Klubs Sezona Līga FA Cup EFL Cup Eiropa Cits Kopā
Divīzija Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
Arsenal U21 2018–19 — — — — — 4[a] 1 4 1
Arsenal 2018–19 Premier League 1 0 1 0 0 0 2[b] 0 — 4 0
2019–20 Premier League 26 1 4 1 2 0 6[b] 2 — 38 4
2020–21 Premier League 32 5 2 0 2 0 9[b] 2 1[c] 0 46 7
2021–22 Premier League 38 11 1 0 4 1 — — 43 12
2022–23 Premier League 38 14 2 0 0 0 8[b] 1 — 48 15
2023–24 Premier League 18 5 0 0 1 0 5[d] 3 1[c] 0 25 8
Kopā 153 36 10 1 9 1 30 8 2 0 204 46
Karjerā kopā 153 36 10 1 9 1 30 8 6 1 208 47
  1. ↑ Spēles EFL Trophy
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Spēles UEFA Europa League
  3. ↑ 3,0 3,1 Spēle FA Community Shield
  4. ↑ Spēles UEFA Champions League

Izlasē

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atjaunots 2023. gada 20. novembrī[106]
Izlase Gads Spēles Vārti
Flag of Anglija Anglija 2020 4 0
2021 10 4
2022 10 3
2023 8 4
Kopā 32 11
Atjaunots 2023. gada 20. novembrī
Rezultāts parādīts, skatoties no Anglijas izlases pozīcijām; vārtu kolonna ataino rezultātu pēc katriem Sakas gūtajiem vārtiem[106]
Nr. Datums Stadions Pretinieks Vārti Rezultāts Turnīrs Ats.
1 2021. gada 2. jūnijs Riverside Stadium, Midlsbro, Anglija Flag of Austrija Austrija 1–0 1–0 Draudzības spēle [107]
2 2021. gada 5. septembris Wembley Stadium, Londona, Anglija Flag of Andora Andora 4–0 4–0 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija [108]
3 2021. gada 9. oktobris Estadi Nacional, Andora la Vella, Andora Flag of Andora Andora 2–0 5–0 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija [109]
4 2021. gada 15. novembris Stadio Olimpico di San Marino, Serravalle, Sanmarīno Flag of Sanmarīno Sanmarīno 10–0 10–0 2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija [110]
5 2022. gada 21. novembris Khalifa International Stadium, Al Rayyan, Katara Flag of Irāna Irāna 2–0 6–2 2022. gada FIFA Pasaules kauss [111]
6 4–0
7 2022. gada 4. decembris Al Bayt Stadium, Al Khor, Katara Flag of Senegāla Senegāla 3–0 3–0 2022. gada FIFA Pasaules kauss [112]
8 2023. gada 26. marts Wembley Stadium, Londona, Anglija Flag of Ukraina Ukraina 2–0 2–0 2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija [113]
9 2023. gada 19. jūnijs Old Trafford, Mančestra, Anglija Flag of Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija 2–0 7–0 2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija [114]
10 4–0
11 5–0

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arsenal

Anglija

Individuālie

  • Anglijas vīriešu gada labākais spēlētājs: 2021–22,[95] 2022–23[102]
  • Premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2023. gada marts[119]
  • "Arsenal" sezonas spēlētājs: 2020–21,[43] 2021–22[43]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Nathan Ridley. «Arsenal star Saka tops list of 100 best wonderkids including Martinelli». The Mirror (angļu), 2022-04-05. Skatīts: 2023-12-29.
  2. ↑ Appearances in EFL Trophy
  3. ↑ Ed McCambridgeContributions from Tom Hancock published. «Ranked! The 10 best right-wingers in the world right now». fourfourtwo.com (angļu), 2023-04-14. Skatīts: 2023-12-29.
  4. ↑ «Forget Mo Salah and Rodrygo - Bukayo Saka is the best right winger in the world! | Goal.com India». www.goal.com (en-IN). 2023-03-28. Skatīts: 2023-12-29.
  5. ↑ Simon Collings. «Bukayo Saka named Young Player of the Year at London Football Awards». Evening Standard (angļu), 2021-04-27. Skatīts: 2023-12-29.
  6. ↑ «Bukayo Saka wins Young Player of the Year at the London Football Awards | Arsenal Buzz». web.archive.org. 2023-03-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-20. Skatīts: 2023-12-29.
  7. ↑ «"Opinion: Bukayo Saka and Emile Smith Rowe have taken their game to the next level as Arsenal continue rise"». Skatīts: 2023. gada 29. decembrī.
  8. ↑ «England BME Players - Bukayo Saka». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2023-12-29.
  9. ↑ «Bukayo Saka - Arsenal Forward - ESPN (UK)». ESPN (angļu). Skatīts: 2023-12-29.
  10. ↑ «BUKAYO SAKA: From family home to N1.2b luxury pad The Nation Newspaper». web.archive.org. 2022-10-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-22. Skatīts: 2023-12-29.
  11. ↑ Appearances in UEFA Champions League
  12. ↑ Jordan Noble. «Bukayo Saka: 10 things you may not know about Arsenal's breakthrough star». GiveMeSport (angļu), 2020-07-24. Skatīts: 2023-12-29.
  13. ↑ «What could have been: England star Harry Kane's early stint at Watford FC». Watford Observer (angļu). 2021-07-09. Skatīts: 2023-12-29.
  14. ↑ 14,0 14,1 «Who is Bukayo Saka: The latest Arsenal academy star making a name for himself | Goal.com». web.archive.org. 2019-06-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-02. Skatīts: 2023-12-29.
  15. ↑ «Why Saka could be a future Arsenal captain». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-29.
  16. ↑ «Episode 13 - Former West Ham United & Arsenal Academy Coach - Trevor Bumstead, autors Down the Tunnel». Spotify for Podcasters (latviešu). Skatīts: 2023-12-29.
  17. ↑ «Vorskla vs. Arsenal - 29 November 2018 - Soccerway». us.soccerway.com. Skatīts: 2023-12-29.
  18. ↑ «Bukayo Saka thrilled to make Arsenal debut in Europa League win | Sports Love Me». web.archive.org. 2021-06-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-06-04. Skatīts: 2023-12-29.
  19. ↑ «Arsenal news: Emery excited by Saka's Arsenal debut | Goal.com». web.archive.org. 2020-08-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-12. Skatīts: 2023-12-29.
  20. ↑ «Saka breaks new ground for class of 2001». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-12-29.
  21. ↑ «Chelsea beat Arsenal to win Europa League». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-29.
  22. ↑ «Arsenal beat Eintracht in opener». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  23. ↑ «Arsenal hold Man Utd at Old Trafford». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  24. ↑ «Saka goal best of FA Cup fourth round». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  25. ↑ «Arsenal up to 10th with win over Newcastle». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  26. ↑ «'Team-mates' support helped Lacazette'». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  27. ↑ «Aubameyang helps Arsenal beat Everton». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  28. ↑ «Bukayo Saka signs new long-term contract | Club announcement | News | Arsenal.com». web.archive.org. 2020-07-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-07-01. Skatīts: 2023-12-30.
  29. ↑ «‘He represents every value this club stands for’ | Interview | News | Arsenal.com». web.archive.org. 2020-11-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-26. Skatīts: 2023-12-30.
  30. ↑ «A week I will remember for life - Saka». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  31. ↑ «FA Cup Final report: Arsenal 2-1 Chelsea». web.archive.org. 2021-01-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-25. Skatīts: 2023-12-30.
  32. ↑ «Arsenal Player of the Season: In third place... | Player of the season | News | Arsenal.com». web.archive.org. 2020-10-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-18. Skatīts: 2023-12-30.
  33. ↑ «Penalties help Arsenal past Liverpool in 2020 FA Community Shield supported by McDonald's». web.archive.org. 2021-03-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-10. Skatīts: 2023-12-30.
  34. ↑ «Arsenal inflict fourth loss on Blades». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  35. ↑ «Arsenal beat Chelsea to end winless run». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  36. ↑ «🏆 Saka is our December Player of the Month! 😎». 🏆 Saka is our December Player of the Month! 😎 (angļu). 2023-12-31. Skatīts: 2023-12-30.
  37. ↑ «🏆 Saka is our Player of the Month... again!». 🏆 Saka is our Player of the Month... again! (angļu). 2023-12-31. Skatīts: 2023-12-30.
  38. ↑ «Kieran Tierney tops January Goal of the Month poll». Kieran Tierney tops January Goal of the Month poll (angļu). 2023-12-31. Skatīts: 2023-12-30.
  39. ↑ «🏆🏆🏆 Saka makes it a hat-trick of POM awards!». 🏆🏆🏆 Saka makes it a hat-trick of POM awards! (angļu). 2023-12-31. Skatīts: 2023-12-30.
  40. ↑ «Xhaka error gifts Burnley point». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-30.
  41. ↑ Sam Dean. «Impressive Arsenal tear Slavia Prague apart to set up Unai Emery reunion». The Telegraph (en-GB), 2021-04-15. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2023-12-30.
  42. ↑ «Saka bags Europa League award after Slavia Prague display». Yardbarker (angļu). 2023-03-13. Skatīts: 2023-12-30.
  43. ↑ 43,0 43,1 43,2 «Arsenal Player of the Season: In first place...». Arsenal Player of the Season: In first place... (angļu). 2023-12-31. Skatīts: 2023-12-30.
  44. ↑ «Nominees for 2020/21 Hublot Young Player of the Season». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-12-30.
  45. ↑ «Aubameyang stars as Arsenal thrash West Brom». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-31.
  46. ↑ «Arsenal beat rivals Tottenham with first-half blitz». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-31.
  47. ↑ «Resurgent Arsenal win at Leicester». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-12-31.
  48. ↑ «Norwich 0-5 Arsenal: Mikel Arteta's two-year anniversary with Gunners marked with thumping win». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2023-12-31.
  49. ↑ «Arsenal season review: A pitiful end to a promising season | Goal.com Australia». web.archive.org. 2022-06-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-13. Skatīts: 2023-12-31.
  50. ↑ «Arsenal duo and Phil Foden on PFA Young Player of the Year list - Futbol on FanNation». web.archive.org. 2022-06-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-13. Skatīts: 2023-12-31.
  51. ↑ «Foden named 2021/22 Hublot Young Player of the Season». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2023-12-31.
  52. ↑ «Bukayo Saka wins 2021/22 Arsenal Player of the Season». web.archive.org. 2022-09-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-28. Skatīts: 2023-12-31.
  53. ↑ John Percy. «Arsenal limit Leicester to one shot – they are no longer a soft touch». The Telegraph (en-GB), 2023-02-25. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-01-01.
  54. ↑ «Saka and Ramsdale celebrate PL centuries». Saka and Ramsdale celebrate PL centuries (angļu). 2024-01-07. Skatīts: 2024-01-01.
  55. ↑ «Antony scores as Man Utd end Arsenal's winning run». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-01.
  56. ↑ «Saka double as Arsenal beat Liverpool to go top». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-01.
  57. ↑ «Saka scores as Arsenal near Europa League knockouts». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-01.
  58. ↑ «Arsenal hold on to beat Leeds in dramatic finish». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-01.
  59. ↑ «Arsenal fight back to extend Premier League lead». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-01.
  60. ↑ «Arsenal beat Spurs to go eight points clear at top». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-01.
  61. ↑ David Hytner. «Arsenal march on as Ødegaard applies finishing touch for win at Tottenham». The Guardian (en-GB), 2023-01-15. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-01.
  62. ↑ «Late Nketiah goal hands Arsenal win over Man Utd». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-01.
  63. ↑ «Saka wins January's Goal of the Month vote». Saka wins January's Goal of the Month vote (angļu). 2024-01-07. Skatīts: 2024-01-01.
  64. ↑ «Quartet honoured at London Football Awards». Quartet honoured at London Football Awards (angļu). 2024-01-07. Skatīts: 2024-01-01.
  65. ↑ «London Football Awards - The Winners» (en-GB). Skatīts: 2024-01-01.
  66. ↑ «Saka wins first EA SPORTS Player of the Month award». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-01-01.
  67. ↑ «Bukayo Saka signs new contract». Bukayo Saka signs new contract (angļu). 2024-01-07. Skatīts: 2024-01-01.
  68. ↑ «Bukayo Saka: Arsenal winger signs new long-term contract with Mikel Arteta's Gunners amid stellar season». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2024-01-01.
  69. ↑ «2022/23 EA SPORTS Player of the Season shortlist». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-01-01.
  70. ↑ «2022/23 Hublot Young Player of the Season contenders». www.premierleague.com (angļu). Skatīts: 2024-01-01.
  71. ↑ «Awards – Football Writers' Association» (en-US). Skatīts: 2024-01-01.
  72. ↑ «Saka wins 22/23 PFA Young Player of the Year award». Saka wins 22/23 PFA Young Player of the Year award (angļu). 2024-01-07. Skatīts: 2024-01-01.
  73. ↑ «Superb Saka strike helps Arsenal to win over Forest». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-02.
  74. ↑ Donald McRae. «Bukayo Saka: ‘Nothing worth having is easy. It’s about how much you want it’». The Guardian (en-GB), 2023-08-25. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-01-02.
  75. ↑ «Arsenal thrash PSV on Champions League return». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-02.
  76. ↑ «Saka - ‘Leading the boys out was unbelievable’». Saka - ‘Leading the boys out was unbelievable’ (angļu). 2024-01-07. Skatīts: 2024-01-02.
  77. ↑ 77,0 77,1 77,2 «England Matches - Under-16's 2010-20». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2024-01-02.
  78. ↑ 78,0 78,1 78,2 «England Matches - Under-17's 2010-20». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2024-01-02.
  79. ↑ 79,0 79,1 79,2 «England Matches - Youth/Under-18's 2010-20». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2024-01-02.
  80. ↑ The Football Association. «England U18s beat hosts France to seal Limoges title with three wins from three games». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2024-01-02.
  81. ↑ The Football Association. «Young Lions kick-off U19 Euro qualifiers in Turkey with a 4-0 win over Moldova». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2024-01-03.
  82. ↑ 82,0 82,1 «England Matches - Under-19's 2010-20». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2024-01-03.
  83. ↑ The Football Association. «Young Lions make a winning start to their U19 EURO qualifiers at St. George's Park». www.thefa.com (angļu). Skatīts: 2024-01-03.
  84. ↑ «England Matches - Under-21's 2020-30». www.englandfootballonline.com. Skatīts: 2024-01-03.
  85. ↑ «Calvert-Lewin called up for England». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  86. ↑ «Calvert-Lewin debut goal helps England win». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  87. ↑ Steve Price. «FIFA Eligibility Rule Change Offers World Cup Hopes For ‘One-Cap Wonders’». Forbes (angļu). Skatīts: 2024-01-03.
  88. ↑ «Saka secures England victory with first international goal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  89. ↑ «"Euro 2020 – 'More to come from us' – Gareth Southgate praises England and 'fabulous' Bukayo Saka"». Skatīts: 2024. gada 3. janvārī.
  90. ↑ Sam Wallace. «Bukayo Saka is a teenager who had never taken a penalty - so why was he asked to do it now?». The Telegraph (en-GB), 2021-07-12. ISSN 0307-1235. Skatīts: 2024-01-03.
  91. ↑ 91,0 91,1 «England lose shootout in Euro 2020 final». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  92. ↑ «England FA condemn racist abuse aimed at Rashford, Saka, Sancho after Euro shootout loss». web.archive.org. 2021-07-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-07-12. Skatīts: 2024-01-03.
  93. ↑ «Southgate, PM & FA condemn player abuse». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  94. ↑ «Saka 'knew of hate' he would receive». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  95. ↑ 95,0 95,1 The Football Association. «Bukayo Saka wins England men's POTY award for 2022». https://www.englandfootball.com (angļu). Skatīts: 2024-01-03.
  96. ↑ «Maddison, Rashford and Wilson make England squad». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  97. ↑ «Saka scores twice as England thrash Iran in opener». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  98. ↑ «Saka shines again as England reach quarter-finals». Saka shines again as England reach quarter-finals (angļu). 2024-01-07. Skatīts: 2024-01-03.
  99. ↑ «Saka rated best player as England lose to France». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  100. ↑ «Les notes d'Angleterre-France : un duel Kane-Lloris au sommet». L'Équipe (franču). Skatīts: 2024-01-03.
  101. ↑ «Saka nets hat-trick as England score seven». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  102. ↑ 102,0 102,1 The Football Association. «Saka named as England Player of the Year for 2023». https://www.englandfootball.com (angļu). Skatīts: 2024-01-03.
  103. ↑ Bukayo Saka Reveals The Teammate Who Helped Him The Most | FAQs | @LADbible. Atjaunināts: 2024-01-03
  104. ↑ Emma Fowle2022-11-21T14:06:00+00:00. «'I hold onto God's promises' - the Christian faith of Bukayo Saka». Premier Christianity (angļu). Skatīts: 2024-01-03.
  105. ↑ «England's Bukayo Saka using 'presence of God' to shine in first World Cup | [[Fox News]]». www.foxnews.com. Skatīts: 2024-01-03. URL nosaukumā izmantots vikiteksts
  106. ↑ 106,0 106,1 «Bukayo Saka: Internationals». worldfootball.net. HEIM:SPIEL. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 25. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 20. novembris.
  107. ↑ «England vs. Austria 1–0: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 4. jūnijs.
  108. ↑ «England vs. Andorra 4–0: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. septembris. Skatīts: 2021. gada 5. septembris.
  109. ↑ «Andorra vs. England 0–5: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 9. oktobris. Skatīts: 2021. gada 9. oktobris.
  110. ↑ «San Marino vs. England 0–10: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. oktobris. Skatīts: 2021. gada 15. novembris.
  111. ↑ «England vs. Iran 6–2: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. novembris. Skatīts: 2022. gada 21. novembris.
  112. ↑ «England vs. Senegal 3–0: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 4. decembris. Skatīts: 2022. gada 4. decembris.
  113. ↑ «England vs. Ukraine 2–0: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 26. marts. Skatīts: 2023. gada 26. marts.
  114. ↑ «England vs. North Macedonia 7–0: Summary». Soccerway. Perform Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 19. jūnijs.
  115. ↑ «Aubameyang double wins FA Cup for Arsenal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  116. ↑ «Arsenal win Community Shield on penalties». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  117. ↑ «Arsenal beat Man City in Community Shield shootout». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  118. ↑ «Chelsea beat Arsenal to win Europa League». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2024-01-03.
  119. ↑ «Bukayo Saka». www.premierleague.com. Skatīts: 2024-01-03.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bukajo_Saka&oldid=4176374"