Argentīnas salas
| Argentīnas salas | |
|---|---|
 Argentīnas salu grupa (labajā pusē) | |
  Argentīnas salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Belinshauzena jūra |
| Koordinātas | 65°15′0″S 64°16′0″W / 65.25000°S 64.26667°WKoordinātas: 65°15′0″S 64°16′0″W / 65.25000°S 64.26667°W |
| Arhipelāgs | Vilhelma arhipelāgs |
| Garums | 7 km |
| Platums | 2 km |
| Augstākais kalns | 30 m |
| Administrācija | |
 Antarktika | |
| Pretenzija | Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Argentīnas salas (franču: Îles Argentines, angļu: Argentine Islands) ir ap 7 km gara un līdz 2 km plata salu grupa paralēli Antarktīdas pussalas rietumu krastam Belinshauzena jūrā Antarktīdā. Sastāv no vairākiem desmitiem nelielu saliņu, lielākās no kurām ir Urugvajas sala, Galindesa sala un Skuas sala. No Greiema krasta tās atdala līdz 8 km platais Penolas šaurums.
Salas 1903.—1905. gados atklāja Francijas antarktiskā ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā un nosauktas par godu Argentīnas Republikai par tās valdības dāsnumu un vēlīgumu attiecībā pret ekspedīciju.[1]
Argentīnas salu Vinterailendas salā 1935. gada 14. februārī tika ierīkota Britu Greiema Zemes ekspedīcijas ziemošanas nometne. Tajā pat vietā 1947. gada 7. janvārī tika ierīkota Lielbritānijas polārstacija Ardžentainailendsa. 1954. gadā stacija tika pārcelta uz blakus esošo Galindesa salu, bet 1996. gadā pārdota Ukrainai un pārdēvēta par Vernadsku.