Andi

Andi
	Andi Dienvidamerikā starp Čīli un Argentīnu
Kontinents	Dienvidamerika
Valstis	Argentīna, Bolīvija, Čīle, Ekvadora, Kolumbija, Peru, Venecuēla
Garums	9000 km
Platums	800 km
Augstākais kalns	Akonkagva
Augstums	6962 m
	Andi Vikikrātuvē

Andi (kečvu: Antikuna) jeb Andu Kordiljeri (spāņu: Cordillera de los Andes) ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos. Kalnu sistēmas garums ir 7 000 km, bet vidējais platums aptuveni 200 km.^[1] Centrālajā daļā (Peru un Bolīvijas teritorijā) platums pārsniedz 800 km. Kalnu sistēma atdala šauru Klusā okeāna piekrastes daļu no pārējā Dienvidamerikas kontinenta. Andos atrodas augstākā kalnu virsotne Rietumu puslodē. Tā ir Akonkagva (6960 m), kas atrodas Argentīnā, netālu no Čīles robežas. Kalnu sistēma vijas cauri septiņām valstīm: Argentīnai, Bolīvijai, Čīlei, Ekvadorai, Kolumbijai, Peru un Venecuēlai.

Ģeoloģija

Andu sarežģītā kroku kalnu sistēma izveidojusies alpīnajā krokojumā, kad Naskas plātne sadūrās ar Dienvidamerikas plātni. Tektoniskie procesi, kas sākušies krīta periodā pirms aptuveni 138 miljoniem gadu, turpinās arī kvartārā, galvenokārt rietumu daļā; par to liecina vulkānisms un stiprās zemestrīces.

Ģeogrāfija

Karību Andos ir vasarzaļie tropiskie meži un krūmāji, Čīles un Argentīnas Andos — sausie mūžzaļie meži un krūmāji, bet uz dienvidiem no 38. dienvidu paralēles — mitrie mūžzaļie un jauktie meži. Hinīnkoku, kokaīnkrūmu, kartupeļu un citu saimnieciski derīgu augu dzimtene. Lielākie nacionālie parki ir Navelvapi, Losglasjeresas un Lanina parks.

Čīles ziemeļos Andu kalnu pakājē atrodas pasaulē sausākais tuksnesis — Atakamas tuksnesis, savukārt vēl mazliet uz ziemeļiem, Peru, atrodas pasaulē augstākais virs jūras līmeņa komerciāli kuģojamais ezers — Titikakas ezers.

Fauna

Andu kalnos dzīvo daudz un dažādi dzīvnieki. Ir arī tādi dzīvnieki, kas dzīvo tikai šajā reģionā, piemēram, alpakas, lamas, vikunjas, šinšillas un Andu kondors.