Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Bai-Bot (diskusija | devums)
m →‎top: sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar (4), Aleksandrs KudrjašovsAleksandrs Kudrjašovs using AWB
Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Krustpils pareiztic baznica.JPG|thumb|right|300px|Krustpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca.]]
[[Attēls:Krustpils pareiztic baznica.JPG|thumb|right|300px|Krustpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca.]]
'''Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca''' ir [[pareizticība|pareizticīgo]] dievnams [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], Zīlānu ielā 57. Celta bizantiešu stilā un iesvētīta 1910. gadā [[Svētais Nikolajs|Svētā Nikolaja]] godam.<ref name="autogenerated1">[http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/ksnpb/default.aspx Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref>
'''Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca''' ir [[pareizticība|pareizticīgo]] dievnams [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], Zīlānu ielā 57. Celta bizantiešu stilā un iesvētīta 1910. gadā [[Svētais Nikolajs|Svētā Nikolaja]] godam.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/ksnpb/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|08|18||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110710055301/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/ksnpb/default.aspx }}</ref>


[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā no [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s pāri palikušas bija tikai sienas, bet no garīdznieku mājas — pamati, savukārt, no aptuveni 1000 draudzes locekļiem bija tikai palikusi puse. 1920. gadā no [[Krievija]]s atgriezās Marijas patvēruma un aizlūguma baznīcas pārzinis [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] tēvs Vladimirs Borozdinskis, kurš uzsāka baznīcas atjaunošanu. Jau no 1922. gada atsākās pastāvīgi dievkalpojumi garīdznieka Nikolaja Vasiļjeva vadībā.<ref name="autogenerated1" /> 1928. gadā ar tēva Jēkaba Karpa gādību baznīcas iekšpuse tika izrotāta ar jaunu [[Svētbilde|svētbilžu]] sienu, draudzes locekles uzgleznoja astoņas [[ikona]]s. Daudzas svētbildes ziedoja arī paši draudzes locekļi. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] baznīcu atkal bija jāatjauno un 1963. gadā to pārņēma garīdznieks Anatolija Kudrjavcevs, kurš šajā baznīcā kalpoja līdz pat 1993. gadam. No 1965. gada līdz 1990. gadam šajā baznīcā bieži dievkalpojumus arī vadīja pašreizējais [[pareizticība|pareizticīgās baznīcas]] Rīgas un visas [[Latvija]]s metropolīts [[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs Kudrjašovs]].<ref name="autogenerated1" />
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā no [[Baznīca (celtne)|baznīca]]s pāri palikušas bija tikai sienas, bet no garīdznieku mājas — pamati, savukārt, no aptuveni 1000 draudzes locekļiem bija tikai palikusi puse. 1920. gadā no [[Krievija]]s atgriezās Marijas patvēruma un aizlūguma baznīcas pārzinis [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] tēvs Vladimirs Borozdinskis, kurš uzsāka baznīcas atjaunošanu. Jau no 1922. gada atsākās pastāvīgi dievkalpojumi garīdznieka Nikolaja Vasiļjeva vadībā.<ref name="autogenerated1" /> 1928. gadā ar tēva Jēkaba Karpa gādību baznīcas iekšpuse tika izrotāta ar jaunu [[Svētbilde|svētbilžu]] sienu, draudzes locekles uzgleznoja astoņas [[ikona]]s. Daudzas svētbildes ziedoja arī paši draudzes locekļi. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] baznīcu atkal bija jāatjauno un 1963. gadā to pārņēma garīdznieks Anatolija Kudrjavcevs, kurš šajā baznīcā kalpoja līdz pat 1993. gadam. No 1965. gada līdz 1990. gadam šajā baznīcā bieži dievkalpojumus arī vadīja pašreizējais [[pareizticība|pareizticīgās baznīcas]] Rīgas un visas [[Latvija]]s metropolīts [[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs Kudrjašovs]].<ref name="autogenerated1" />
9. rindiņa: 9. rindiņa:


== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
* [http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/ksnpb/Default.aspx www.jekabpils.lv]
* [http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/ksnpb/Default.aspx www.jekabpils.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110710055301/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/ksnpb/default.aspx |date={{dat|2011|07|10||bez}} }}
* [http://wikimapia.org/12001309/lv/Krustpils-Sv-Nikolaja-pareiztic%C4%ABgo-bazn%C4%ABca www.wikimapia.org]
* [http://wikimapia.org/12001309/lv/Krustpils-Sv-Nikolaja-pareiztic%C4%ABgo-bazn%C4%ABca www.wikimapia.org]
{{Latvijas baznīcas}}
{{Latvijas baznīcas}}

Pašreizējā versija, 2023. gada 13. jūnijs, plkst. 22.45

Krustpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca.

Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca ir pareizticīgo dievnams Jēkabpilī, Zīlānu ielā 57. Celta bizantiešu stilā un iesvētīta 1910. gadā Svētā Nikolaja godam.[1]

Pirmā pasaules kara laikā no baznīcas pāri palikušas bija tikai sienas, bet no garīdznieku mājas — pamati, savukārt, no aptuveni 1000 draudzes locekļiem bija tikai palikusi puse. 1920. gadā no Krievijas atgriezās Marijas patvēruma un aizlūguma baznīcas pārzinis Jēkabpilī tēvs Vladimirs Borozdinskis, kurš uzsāka baznīcas atjaunošanu. Jau no 1922. gada atsākās pastāvīgi dievkalpojumi garīdznieka Nikolaja Vasiļjeva vadībā.[1] 1928. gadā ar tēva Jēkaba Karpa gādību baznīcas iekšpuse tika izrotāta ar jaunu svētbilžu sienu, draudzes locekles uzgleznoja astoņas ikonas. Daudzas svētbildes ziedoja arī paši draudzes locekļi. Pēc Otrā pasaules kara baznīcu atkal bija jāatjauno un 1963. gadā to pārņēma garīdznieks Anatolija Kudrjavcevs, kurš šajā baznīcā kalpoja līdz pat 1993. gadam. No 1965. gada līdz 1990. gadam šajā baznīcā bieži dievkalpojumus arī vadīja pašreizējais pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs Kudrjašovs.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 18. augustā.

Koordinātas: 56°30′14″N 25°53′20″E / 56.50389°N 25.88889°E / 56.50389; 25.88889

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]