Saturs
- Kā tiek klasificēta komunikācija?
- 1. Saskaņā ar to verbalizāciju (vai nē)
- 1.1. Mutiskā komunikācija
- 1.2. Rakstiska komunikācija
- 1.3. Neverbāla komunikācija
- 2. Pēc dalībnieku skaita
- 2.1. Intrapersonāls
- 2.2. Individuāls
- 2.3. Starpindividuāls
- 2.4. Intraproup
- 2.5. Kolektīvs
- 2.6. Starpgrupas
- 2.7. Masveida
- 3. Saskaņā ar maņu kanālu
- 3.1. Dzirdes komunikācija
- 3.2. Vizuālā komunikācija
- 3.3. Taktilā komunikācija
- 3.4. Ožas komunikācija
- 3.5. Garšas komunikācija
- 4. Pēc atbildes veida
- 4.1. Sinhronā komunikācija
- 4.2. Asinhronā komunikācija
- 5. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļiem
- 5.1. Cilvēku komunikācija
- 5.2. Saziņa pa tālruni
- 5.3. Rakstiska komunikācija
- 5.4. Televīzijas komunikācija
- 5.5. Digitālā komunikācija
- 5.6. Kino komunikācija
- 5.7. Radio sakari
- 6. Saskaņā ar komunikācijas mērķi
- 6.1. Personīgā komunikācija
- 6.2. Politiskā komunikācija
- 6.3. Publicitātes komunikācija
- 6.4. Žurnālistiskā komunikācija
- 6.5. Organizatoriskā komunikācija
- 6.6. Izglītības komunikācija
- 7. Saskaņā ar ziņojuma adresi
- 7.1. Divvirzienu komunikācija
- 7.2. Vienvirziena komunikācija
- 7.3. Uz augšu vērsta komunikācija
- 7.4. Komunikācija uz leju
- 7.5. Horizontālā komunikācija
- 8. Pēc dabiskuma
- 8.1. Neformāla komunikācija
- 8.2. Oficiāla komunikācija
- 9. Saskaņā ar datora datu pārraidi
- 9.1. Vienkārša datu komunikācija
- 9.2. Puse divpusēja datu komunikācija
- 9.3. Dupleksa datu komunikācija
- 9.4. Sērijas datu sakari
- 10. Pēc difūzijas pakāpes
- 10.1. Privāta komunikācija
- 10.2. Sabiedriskā komunikācija
- 11. Citi saziņas veidi
- 11.1. Emocionālā komunikācija
- 11.2. Saziņa ar parakstiem
- 11.3. Seksuāla komunikācija
Fakts, ka var sazināties tik sarežģītā veidā, neapšaubāmi ir viena no vissvarīgākajām cilvēka īpašībām. Un tas ir tas, ka mēs dzīvojam nepārtraukti sazinoties vai nu ar citiem cilvēkiem, skatoties reklāmas televīzijā, klausoties radio, skatoties filmu ...
Cilvēku komunikācija un tajā esošie varianti ir praktiski bezgalīgi. Un tieši tāpēc mūsu suga ir sasniegusi tādu sociālo, kultūras, zinātnes un tehnoloģijas progresu. Ja nebūtu iespējas pārraidīt informāciju, nekas, ko mēs redzam sev apkārt, nebūtu iespējams.
Kā mēs labi zinām, komunikatīvais akts sastāv no ziņas, ko ģenerē emitents un kas caur noteiktu kanālu sasniedz emitentu, kurš ir tas, kurš uztver un apstrādā izdoto informāciju. Bet šajā vienkāršajā shēmā ir paslēptas daudzas nianses.
Tāpēc šodienas rakstā un ar mērķi tuvināties cilvēku komunikācijas sarežģītības izpratnei mēs redzēsim, kā tā tiek klasificēta dažādos veidos pēc kopumā 11 dažādiem parametriem.
- Mēs iesakām izlasīt: "17 valodu veidi (un īpašības)"
Kā tiek klasificēta komunikācija?
Kā varam nojaust no virsraksta, komunikācijas veidu ir daudz. Daudz. Un, lai gan tos visus nav iespējams izglābt, mēs esam centušies apkopot svarīgākos kvalifikācijas parametrus, norādot galvenos veidus katrā.
Šajā kontekstā mēs redzēsim dažādus saziņas veidus atkarībā no to verbalizācijas (vai neverbalizācijas), komunikatīvajā aktā iesaistīto dalībnieku skaita, nozīmes, ar kuras palīdzību mēs uztveram ziņojumu, atbildes veidu, līdzekļiem izmantoto saziņu, komunikatīvā akta mērķi, ziņojuma virzienu, dabiskuma pakāpi, datu pārsūtīšanas veidu (datoru komunikācijā) un izplatīšanas pakāpi, kā arī papildu punktu, kurā apkopojam papildu saziņas veidus ka, neskatoties uz to, ka nav ievadīts neviens konkrēts parametrs, ir vērts to komentēt.
1. Saskaņā ar to verbalizāciju (vai nē)
Iespējams, vispazīstamākais un visatbilstošākais parametrs. Un tas ir tas, ka jebkuru komunikatīvo darbību var klasificēt atkarībā no tā, vai ziņojumā ir iesaistīti vārdi (verbāli) vai ne (neverbāli). Šajā ziņā verbālās komunikācijas ietvaros mums ir mutiski un rakstiski; savukārt neverbālajā ir iekļauti visi tie, kuros ziņojums tiek pārsūtīts bez vārdiem.
1.1. Mutiskā komunikācija
Mutiskā saziņā ziņa tiek pārraidīta caur vārdi, ko ģenerē mūsu balss saites. Tas ir, komunikācijas akts ir balstīts uz runāšanu.
1.2. Rakstiska komunikācija
Rakstiskā saziņā ziņojums tiek pārraidīts arī ar vārdiem, taču šajā gadījumā tos nerada mūsu balss saites, drīzāk tie ir fiksēts fiziskā vidē kā var būt loma. Tas ietver arī tādu simbolu izmantošanu, kuriem mēs piešķiram nozīmi.
1.3. Neverbāla komunikācija
Neverbālajā komunikācijā, ziņa tiek nodota, neizmantojot vārdus. Tā ir visa informācija, kas tiek izsniegta bez nepieciešamības neko verbalizēt. Roku kustība, izskats, stāja, sejas izteiksme ... Tas viss dod informāciju.
2. Pēc dalībnieku skaita
Komunikācijas pamata shēma runā par sūtītāju un saņēmēju. Bet tas, protams, ne vienmēr notiek. Daudzi citi cilvēki var būt iesaistīti komunikatīvā darbībā. Tāpēc mēs varam saziņu klasificēt šādi.
2.1. Intrapersonāls
Intrapersonālā komunikācijā nav iesaistīti divi cilvēki. Tas ir akts runāt ar sevi caur domām. Šajā ziņā viena un tā pati persona darbojas gan kā sūtītājs, gan kā saņēmējs.
2.2. Individuāls
Individuālā komunikācijā komunikatīvs akts tas notiek starp diviem cilvēkiem. Tāpēc ir saņēmējs un sūtītājs. Viena persona nosūta ziņojumu, bet otra to saņem, bet pēc tam saņēmējs nekļūst par sūtītāju, un otrādi.
2.3. Starpindividuāls
Ļoti līdzīga iepriekšējai, starpindividuāla saziņa ir tāda, kurā komunikatīvs akts notiek arī starp diviem cilvēkiem, bet nav skaidra saņēmēja un sūtītāja tādā nozīmē, ka abi cilvēki apmainās ar šo lomu.
2.4. Intraproup
Komunikācija grupas ietvaros attiecas uz laiku divi vai vairāki cilvēki viena kolektīva vai grupas pārstāvji sazinās savā starpā.
2.5. Kolektīvs
Kolektīvā komunikācija attiecas uz gadījumiem, kad komunikatīvā aktā piedalās vairāk nekā divi cilvēki, neatkarīgi no tā, vai viņi pieder tai pašai grupai. Piemēram, debatēs starp 5 cilvēkiem mēs saskaramies ar šāda veida saziņu.
2.6. Starpgrupas
Starpgrupu komunikācija attiecas uz gadījumiem, kad divas grupas (katra no tām sastāv no vairākiem cilvēkiem) apmainās ar informāciju. Kad vien ir komunikācijas akts starp divām grupām un katrs no viņiem aizstāv kādu pozīciju, mēs esam pirms šāda veida.
2.7. Masveida
Masu komunikācija ir tāda, ka, sākot no viena emitenta (vai emitentu grupas), tiek sasniegts ļoti liels iedzīvotāju skaits uztvērēju. Spilgtākais piemērs tam ir politiskā kampaņa.
3. Saskaņā ar maņu kanālu
Pamatkomunikācijas shēmā mēs esam redzējuši, ka ziņojumam no sūtītāja saņēmējam ir jābūt caur kādu kanālu. Šajā ziņā, atkarībā no tā, kādā nozīmē mēs uztveram ziņojumu, mēs saskarsimies ar kādu no šiem veidiem.
- Jūs varētu interesēt: "Kā darbojas mūsu maņas?"
3.1. Dzirdes komunikācija
Protams, visbiežāk, kad domājam par saziņu. Auditorija ietver visus tos komunikatīvos aktus, kuros ziņa tiek uztverta caur ausīm. Tāpēc tas ir saistīts ar mutisko saziņu.
3.2. Vizuālā komunikācija
Vizuālā komunikācija ir tāda, kurā mēs uztveram ziņu caur acīm. Tāpēc tas ir saistīts ar rakstisku komunikāciju un daļēji ar neverbālu komunikāciju.
3.3. Taktilā komunikācija
Taktilā komunikācija ir tāda, kurā mēs saņemam ziņu caur taustes sajūtu. Acīmredzot tas ir retāk sastopams nekā iepriekšējie divi, taču tas ir galvenais, lai rakstītu Braila rakstā.
3.4. Ožas komunikācija
Ļoti maz zināms. Ožas komunikācija ir tāda mēs uztveram caur ožu. To var saistīt ar neverbālo komunikāciju, jo, ja mēs ar kādu runājam un pamanām, ka viņš smaržo slikti, tas var mums sniegt informāciju par to, ka nerūpējamies par savu higiēnu.
3.5. Garšas komunikācija
Vismazāk izplatīts. Garšas komunikācija ir tāda, kurā mēs saņemam vēstījumu caur garšas sajūtu. Tas var būt ierasts ēdiena gatavošanas pasaulē, kad pavāri vēlas pamodināt noteiktas emocijas no radītajiem ēdieniem un garšām. Bet turklāt tas ir tas, kuram ir vismazākais svars.
4. Pēc atbildes veida
Kad mēs esam ziņojuma sūtītājs, mēs sagaidām, ka saņēmējs uz to atbildēs. Pretējā gadījumā komunikatīvais akts ir bezjēdzīgs. Atkarībā no tā, vai šī reakcija ir tūlītēja vai nē, mēs saskarsimies ar vienu no šiem veidiem.
4.1. Sinhronā komunikācija
Sinhronā saziņā saņēmēja atbilde tiek saņemta tieši (vai ļoti īsi pēc) ziņas saņemšanas. Tas ir raksturīgi komunikācijas pasākumi reālā laikā, piemēram, tērzēšana aci pret aci vai tālruņa zvans.
4.2. Asinhronā komunikācija
Savukārt asinhronā komunikācija ir tāda, kurā uztvērēja atbilde nav tūlītēja. Saziņa nenotiek reālā laikā, tāpēc sūtītājs jums būs jāgaida atbilde. Saziņa, izmantojot pastu ir spilgtākais piemērs.
5. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļiem
Saziņas līdzeklis ir līdzeklis, ko sūtītājs izmanto, lai ziņu nogādātu saņēmējam, sasniedzot viņu, izmantojot jebkuru no mūsu redzētajiem kanāliem. Pamatojoties uz šo datu nesēju, mēs varam saziņu klasificēt šādi.
5.1. Cilvēku komunikācija
Cilvēku komunikācija attiecas uz komunikatīvo aktu, kas tiek sniegts aci pret aci, neizmantojot nekādas tehnoloģijas kā informācijas nesēju. Kad mēs satiekamies ar draugu un tērzējam, mēs neizmantojam nevienu mediju, vienkārši gaisu, kas mūs šķir.
5.2. Saziņa pa tālruni
Saziņa pa tālruni ir tāda tas tiek dots, izmantojot mobilos tālruņus vai telefonus. Tas ir viens no vissvarīgākajiem sabiedrībā un ietver gan videozvanus, gan tradicionālos zvanus, kā arī mobilās ziņojumapmaiņas pakalpojumus.
5.3. Rakstiska komunikācija
Rakstiska komunikācija ir tāda, kurā saziņas līdzeklis ir papīrs vai jebkura virsma, uz kuras var uztvert ziņojumu. Tas ietver gan grāmatas, gan ceļa zīmes, kā arī plakātus, zinātniskus rakstus, rakstīto presi utt.
5.4. Televīzijas komunikācija
Televīzijas komunikācija ir tāda, kurā izmantotais informācijas nesējs ir televīzija, kas ļauj iziet cauri vizuāliem un dzirdamiem ziņojumiem. Ziņu programmas ir spilgts piemērs tam.
5.5. Digitālā komunikācija
Digitālā komunikācija ietver visu informāciju, kas tiek nosūtīta uztvērējam izmantojot internetu. Tas ir dominējošais saziņas veids pasaulē, jo tas ietver gan sociālos tīklus, gan tiešsaistes žurnālus, kā arī video, emuārus, digitālo presi utt.
5.6. Kino komunikācija
Kinematogrāfiskā komunikācija ir tāda, kurā sūtītājs pārraida ziņojumu izmantojot kino vai seriālus kā mediju. Faktiski filmas un seriāli ir viens no spēcīgākajiem ideju pārraides līdzekļiem.
5.7. Radio sakari
Radio komunikācija ietver visus tos komunikatīvos aktus, kas tiek sniegti caur radio, kas izmanto auss kanālu ziņojumu pārsūtīšanai.
6. Saskaņā ar komunikācijas mērķi
Ikreiz, kad mēs sazināmies, šīs informācijas izlaišanas pamatā ir mērķis. Ja mēs negaidītu, ka kaut ko sasniegsim, komunikācija būtu bezjēdzīga. Šajā kontekstā mēs varam klasificēt saziņu atbilstoši informācijas izsniegšanas mērķim.
6.1. Personīgā komunikācija
Personīgā komunikācija ir tā, kuras mērķis ir izteikt savas emocijas, domas vai idejas. Tas ir tas, ko mēs ikdienā pastāvīgi izmantojam tūkstošiem dažādu lietu, gan mūsu personīgajā, gan profesionālajā dzīvē.
6.2. Politiskā komunikācija
Politiskā komunikācija ir tāda mērķis ir iegūt balsis. Punkts. Visus masveidā sūtītos ziņojumus paredzēts pārvērst labos vēlēšanu rezultātos, turklāt, acīmredzot, veicinot sociālās pārmaiņas.
6.3. Publicitātes komunikācija
Reklāmas komunikācija ietver visus tos komunikatīvos aktus, kuru mērķis ir ka ziņojuma saņēmējs pērk preci vai nolīgt īpašu pakalpojumu.
6.4. Žurnālistiskā komunikācija
Žurnālistiskā komunikācija ir tāda, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par pasaulē notiekošo. Optimāla žurnālistiskā komunikācija ir tāda, kurā ziņojums tiek nosūtīts pēc iespējas objektīvāk, lai cilvēki zinātu, kas notiek mums apkārt. Tāpēc, tā mērķis ir ziņot patiesi.
6.5. Organizatoriskā komunikācija
Organizācijas komunikācija ir tāda, kuras mērķis ir saglabāt uzņēmuma integritāti. Pateicoties komunikācijai gan iekšēji (starp uzņēmuma darbiniekiem), gan ārēji (ar piegādātājiem un klientiem), tās mērķis ir panākt uzņēmuma izaugsmi.
6.6. Izglītības komunikācija
Izglītības komunikācijas mērķis ir, jo īpaši skolās, bet arī mājās apmācīt bērnus akadēmiski un personīgi līdz viņi pabeidz izglītības posmu.
7. Saskaņā ar ziņojuma adresi
Šis parametrs ir īpaši piemērots uzņēmumu jomā, tāpēc to var uzskatīt par filiāli organizatoriskajā komunikācijā. Lai kā arī būtu, atkarībā no tā, kā ziņojums plūst uzņēmuma hierarhijās, mēs saskarsimies ar vienu no šiem veidiem.
7.1. Divvirzienu komunikācija
Divvirzienu komunikācijā komunikācija notiek starp diviem vai vairākiem cilvēkiem (vai grupām), un tas ir sagaidāms visi aktīvi piedalās komunikatīvajā aktā.
7.2. Vienvirziena komunikācija
Vienvirziena saziņā persona (vai grupa) no augstāka hierarhiskā līmeņa uzņēmumā nosūta ziņojumu pārējiem darbiniekiem, negaidot aktīvu atbildi no viņu puses.
7.3. Uz augšu vērsta komunikācija
Sākotnējā komunikācijā zemāka ranga darbinieki izdod ziņojumu uz augstākiem hierarhijas līmeņiem. Tas ir, ziņojums "iet uz augšu".
7.4. Komunikācija uz leju
Savukārt lejupvērstajā komunikācijā uzņēmuma augstākie vadītāji nodot darbiniekiem ziņu. Tas ir, ziņojums "zems".
7.5. Horizontālā komunikācija
Horizontālā komunikācija ir tāda, kas ne paceļas, ne krīt, tas ir, tā notiek starp vienas hierarhijas cilvēkiem. Darbinieki ar darbiniekiem un priekšnieki ar priekšniekiem.
8. Pēc dabiskuma
Darba intervijā mēs nerunājam tāpat kā ar draugiem bārā. Atkarībā no korekcijas, ar kuru mēs runājam, un relaksācijas pakāpes, mēs saskarsimies ar vienu no šiem saziņas veidiem.
8.1. Neformāla komunikācija
Neformāla komunikācija tas ir dabiskākais. Tas ir tāds, kurā mēs spontāni raidām ziņas, pārāk nedomājot par valodas normu atbilstību un nepievērsot uzmanību tam, ko uztvērējs par mums domās. To mēs izmantojam kopā ar saviem mīļajiem un uzticamiem cilvēkiem.
8.2. Oficiāla komunikācija
Oficiālā komunikācija ir vismazāk dabiska. Tas notiek situācijās, kad mums perfekti jāpielāgo sava valoda, jāievēro gan valodas, gan uzvedības normas un jārada labs iespaids uz saņēmēju. Atmosfēra nav tik atvieglota kā neformālajā. To mēs izmantojam profesionālajā jomā vai kopā ar cilvēkiem, ar kuriem mums nav tik lielas pārliecības.
9. Saskaņā ar datora datu pārraidi
Parametrs ar nelielu nozīmi, ja tas nepieder skaitļošanas un programmēšanas pasaulei. Bet, ņemot vērā tā nozīmi mūsdienu sabiedrībā, tā nevar izkļūt no saziņas klasifikācijas. Atkarībā no tā, kā tiek pārsūtīti datora dati, mēs saskarsimies ar vienu no šiem veidiem.
9.1. Vienkārša datu komunikācija
Vienkāršā datu komunikācija attiecas uz vienvirziena informācijas pārraide izmantojot datora datu nesēju, tas ir, negaidot atbildi no personas, kas atrodas ekrāna otrā pusē. Šajā ziņā televīzija ir tam piemērs.
9.2. Puse divpusēja datu komunikācija
Daļēji divpusēja datu komunikācija attiecas uz datora datu pārsūtīšanu divvirzienu veidā (no saņēmēja tiek gaidīta atbilde), bet komunikācijas akts nenotiek uzreiz. Atkal saziņa, izmantojot pastu ir skaidrs piemērs.
9.3. Dupleksa datu komunikācija
Divpusējā datu pārraide attiecas uz datora datu pārraidi, kas nodrošina ne tikai divvirzienu komunikāciju, bet arī a ziņu apmaiņa vienlaicīgi. Videozvani ir spilgts piemērs.
9.4. Sērijas datu sakari
Sērijas datu komunikācija ir saziņas veids, kurā informācija tiek pārsūtīta divvirzienu un daļēji vienlaicīgi tādā nozīmē, ka sūtītājs informācija jāsūta fragmentāri lai uztvērējs atjaunotos. Morzes kods noteikti ir spilgtākais piemērs.
10. Pēc difūzijas pakāpes
Komunikācijas aktus var iedalīt atkarībā no tā, vai mēs vēlamies sasniegt vienu vai vairākas personas. Šajā ziņā saziņa var būt privāta vai publiska.
10.1. Privāta komunikācija
Privāta saziņa attiecas uz visiem tiem informācijas pārsūtīšanas veidiem, kuros ir iesaistīti tikai sūtītājs un saņēmējs. Tāpēc, tā ir komunikācija starp cilvēku un cilvēku.
10.2. Sabiedriskā komunikācija
Publiskā saziņa ir tāda, kurā sūtītājs ģenerē ziņojumu, kas Tas nesasniedz vienu cilvēku, bet vismaz divus. Privātajā saziņā sūtītājs bija skaitliskā vienlīdzībā ar saņēmēju (viens un viens). Šeit līdzsvars ir salauzts. Sabiedriskā komunikācija svārstās no klases prezentācijas līdz politiskai kampaņai.
11. Citi saziņas veidi
Sākotnēji esam progresējuši, ir daži saziņas veidi, kas nevar ietilpt nevienā skaidrā parametrā, bet tomēr ir pelnījuši pieminēšanu. Šajā ziņā mums ir emocionāla, zīmīga un seksuāla komunikācija.
11.1. Emocionālā komunikācija
Emocionālajā komunikācijā, sajaucot gan verbālās, gan neverbālās komunikatīvās formas, mēs cenšamies nodot informāciju par mūsu jūtām un emocijām. Lai tas darbotos, jābūt saiknei starp sūtītāju un saņēmēju.
11.2. Saziņa ar parakstiem
Saziņa ar zīmēm ir tāda informācijas pārraides forma, kas kurli cilvēki izmanto (vai kurlmēmi) un viņu tuviniekiem, lai viņi varētu sazināties, neizmantojot dzirdes kanālu vai mutvārdu valodu.
11.3. Seksuāla komunikācija
Seksuālā komunikācija ietver visus tos ziņojumus, kas vairāk vai mazāk smalkā veidā saglabāt informāciju par seksuālu saturu. Viss, kas rosina mūsu seksualitāti, gan sarunas, gan video, gan fotoattēli, ietilpst šajā saziņas veidā, kam, neskatoties uz tabu, ir milzīgs svars pasaulē.