Nothing Special   »   [go: up one dir, main page]

Saha

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā
(Pāradresēts no Sahas Republika)

Sahas Republika (jakutu: Саха Өрөспүүбүлүкэтэ; krievu: Респу́блика Саха́ (Яку́тия), Респу́блика Саха́), saukta arī par Jakutiju (jakutu: Саха Сирэ; krievu: Якутия), ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Krasnojarskas novadu rietumos, Irkutskas apgabalu un Aizbaikāla novadu dienvidrietumos, Amūras apgabalu dienvidos, Habarovskas novadu, Magadanas apgabalu un Čukotku austrumos, kā arī ar Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos.

Sahas Republika (Jakutija)
Республика Саха (Якутия)
Саха Өрөспүүбүлүкэтэ
Flag of Sahas Republika (Jakutija)
Karogs
Coat of arms of Sahas Republika (Jakutija)
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Jakutska
Oficiālā valoda krievu
jakutu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Tālo Austrumu
Platība 
 - Kopējā 3 083 523 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 981 971
 - Blīvums 0,3/km²
 - Tautas jakuti (45,54%)
krievi (41,15%)
Pilsētas 5
Rajoni 33
Mājaslapa: http://www.sakha.gov.ru/
Sahas Republika (Jakutija) Vikikrātuvē

Sahas pirmiedzīvotāji ir paleoaziātu valodā runājošie jukagiri, kā arī tungusu valodās runājošie evenki un eveni. Mongoļu impērijas laikā 14. gadsimtā Sahā no Baikāla apkārtnes ieceļoja jakuti, bet 17. gadsimtā to sāka kolonizēt Krievijas cariste. 1632. gadā kazaki nodibināja Jakutskas cietoksni un 1638. gadā Jakutu apriņķi (Якутский уезд), kas kopš 1708. gada ietilpa Sibīrijas guberņas sastāvā. Ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas laikā 1775. gadā izveidoja Jakutu provinci un 1784. gadā Jakutu apgabalu (Якутская область), kas ietilpa Irkutskas vietniecības un Irkutskas guberņas (1784-1805), tad Austrumsibīrijas ģenerālgubernatūras (1822-1884) un Irkutskas ģenerālgubernatūras (1887-1917) sastāvā.

1922. gadā nodibināja Jakutijas APSR, 1991. gadā Sahas Republiku.

Sahas kopējā platība ir 3 103 200 km2. Tā ir pati lielākā administratīvi teritoriālā vienība pasaulē un arī lielākais Krievijas Federācijas subjekts, kas atrodas Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā. Ziemeļos to apskalo Laptevu un Austrumsibīrijas jūra. Krasta līnijas kopgarums ir 4,5 tūkstoši km. Vairāk nekā 2/5 no Sahas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Republika ir nedaudz izstiepta rietumu-austrumu virzienā (2500 km garumā), bet ziemeļu-dienvidu virzienā tās garums ir 2000 km.

Saha ir viena no upēm un ezeriem bagātākajām teritorijām Krievijā. Pavisam tajā ir 700 000 upju un 800 000 ezeru. Visu upju kopgarums sastāda 2 miljonus km. Lielākās upes ir Ļena (4400 km gara), Viļuja (2650), Oļeņoka (2292), Aldana (2273), Kolima (2129), Indigirka (1726), Oļokma (1436), Anabara (939) un Jana (872 km).

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs 1926 - 2010. gadas tautas skaitīšanas dati

Tautība 1926[1] 1939[2] 1959[3] 1970[4] 1979[5] 1989[6] 2002[7] 2010[8] 2021
Jakuti 235 926 (82,64 %) 233 273 (56,5 %) 226 053 (46,4 %) 285 749 (43,0 %) 313 917 (36,9 %) 365 236 (33,4 %) 432 290 (45,5 %) 466 492 (49,9 %) 469 348 (55,3 %)
Krievi 30 156 (10,56 %) 146 741 (35,5 %) 215 328 (44,2 %) 314 308 (47,3 %) 429 588 (50,4 %) 550 263 (50,3 %) 390 671 (41,1 %) 353 649 (37,8 %) 276 986 (32,3%)
Evenki 13 145 (4,60 %) 10 432 (2,5 %) 9505 (2,0 %) 9097 (1,4 %) 11 584 (1,4 %) 14 428 (1,3 %) 18 232 (1,9 %) 21 008 (2,2 %) 24 334 (2,9%)
Ukraiņi 138 (0,05 %) 4229 (1,0 %) 12 182 (2,5 %) 20 253 (3,0 %) 46 326 (5,4 %) 77 114 (7,0 %) 34 633 (3,65 %) 20 341 (2,2 %) 7 169 (0,8%)
Eveni 738 (0,26 %) 3133 (0,8 %) 3537 (0,7 %) 6471 (1,0 %) 5763 (0,7 %) 8668 (0,8 %) 11 657 (1,2 %) 15 071 (1,6 %) 13 233 (1,6%)
Tatāri 1671 (0,59 %) 4420 (1,1 %) 5172 (1,1 %) 7678 (1,2 %) 10 976 (1,3 %) 17 478 (1,6 %) 10 768 (1,1 %) 8122 (0,9 %) 4 262 (0,5%)
 
Jakutijas etniskā karte pa pilsētu un lauku apdzīvotām vietām, 2010. gada tautas skaitīšana
 
Ļena pie Jakutskas

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Pilsētu karte

labot šo sadaļu
Sahas republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala republikas

Ārējās saites

labot šo sadaļu