Gēra
Gēra (vācu: Gera) ir pilsēta Veise Elsteras upes krastos Tīringenes austrumu daļā Vācijā. Pilsētā dzīvo ap 100 tūkstošiem iedzīvotāju un tā ir trešā lielākā pilsēta Tīringenes federālajā zemē pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas aptuveni 60 km uz dienvidiem no Leipcigas un 80 km uz austrumiem no Erfurtes. Pilsēta atrodas no 180 līdz 354 m vjl.
| Gēra | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Gera | |||
 | |||
| |||
  Gēra  Gēra | |||
| Koordinātas: 50°52′50″N 12°05′0″E / 50.88056°N 12.08333°EKoordinātas: 50°52′50″N 12°05′0″E / 50.88056°N 12.08333°E | |||
| Valsts |
 Vācija | ||
| Federatīvā zeme | Tīringene | ||
| Dibināta | 995 | ||
| Pilsētas tiesības | 1237 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 151,93 km2 | ||
| Augstums | 205 m | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • kopā | 93 634 | ||
| • blīvums | 650/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta kods | 07545–07557 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Gēra Vikikrātuvē | |||
2009. gadā bezdarba līmenis Gērā sasniedza 14,9%.
Vēsture
labot šo sadaļuVietas nosaukums «Gēra» sākotnēji atsaucās uz Veise Elstera upes ieleju, kur tagad atrodas pilsēta. Nosaukums ir cēlies Eiropas Lielās migrācijas laikā, kad slāvu ciltis 8. gadsimtā apmetās šajā vietā uz dzīvi. Pirmo reizi pilsētas nosaukums Gēra ir minēts 995. gadā. Pilsētas tiesības Gēra ieguva 13. gadsimtā.
1450. gadā pilsēta bija stipri nopostīta karā. Lai gan pilsēta bija ievērojami cietusi, tā vēlāk uzplauka un kļuva par Reusas republikas vienu no galvenajām pilsētām.
1806. gadā Napoleons izveidoja savu impērijas mītni Gēras pilsētas teritorijā. No šejienes 1806. gada 12. oktobrī Francijas imperators nosūtīja augstprātīgu un bīstamu vēstuli Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalim Frīdriham Vilhelmam III Hoencollernam, kas noveda pie kara.
19. gadsimtā, industriālās revolūcijas laikā, Gēra strauji attīstījās, izmantojot savu tekstilrūpniecību. Daudzas palikušās villas joprojām atgādina par tā laika greznību un izšķērdību. Vēlāk pilsēta kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu.
1920. gadā pilsēta kļuva par daļu no jaunizveidotās Tīringenes federatīvās zemes, bet 1952. gadā Tīringene tiek sadalīta trīs apriņķos, un Gēra kļūst par Gēras apriņķa administratīvo centru.
1938. gada 10. novembrī norisinās lielas demonstrācijas pret ebrejiem. Demonstrāciju laikā notiek sinagongu apgānīšana un dedzināšana, ebreju skolu un veikalu ieņemšana un visi ebreju vīrieši tiek arestēti.
1945. gada 6. aprīlī notiek uzlidojums Gēras pilsētai, kuras laikā stipri tiek sabojāta centrālā stacija, pilsētas vecpilsēta un citi rajoni. Bojā gāja 142 cilvēki, bet vairāk kā 8000 iedzīvotāju palika bez mājām.
1990. gada 6. maijā, pēc četrdesmit gadu pārtraukuma, atkal notiek brīvas un demokrātiskas pašvaldības vēlēšanas.
Atsauce
labot šo sadaļu- ↑ 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gēra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
| Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |