Leipciga

Leipciga pirmoreiz rakstos minēta 1015. gadā, bet tirgus un pilsētas tiesības ieguvusi 1165. gadā. 1409. gadā nodibinot Leipcigas Universitāti, pilsēta kļuva par Vācijas grāmatizdošanas un kultūras centru.

1813. gadā Leipcigas apkārtnē notika Leipcigas kauja, saukta arī par Tautu kauju, starp Napoleona un t.s. Sestās koalīcijas spēkiem.

1838. gadā Leipcigā tika atklāta pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija Vācijā (Leipciga—Drēzdene), un Leipciga turpmākajos gados kļuva par lielu dzelzceļa mezglu.

1863. gada 23. maijā Leipcigā Ferdinanda Lasalla vadībā tika nodibināta ADAV (Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein) — pirmā strādnieku politiskā organizācija Vācijā.

1933. gadā pilsētā notika Leipcigas process pret Reihstāga ēkas iespējamiem dedzinātājiem.

Pilsēta smagi cieta Otrā pasaules kara beigu posmā Sabiedroto uzlidojumos. Atšķirībā no vairuma Austrumvācijas pilsētām, pilsētu 1945. gada 20. aprīlī ieņēma ASV armija, bet, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, Leipciga nonāca PSRS okupācijas zonā.

1898. gadā Leipcigā izcēlās t.s. Pirmdienas demonstrācijas, kuras bija sākums Vācijas atkalapvienošanai.

• Leipcigas Sv. Toma baznīca (Thomaskirche) — šajā baznīcā par kapelmeistaru strādāja Johans Sebastiāns Bahs, un šeit atrodas viņa kaps.
• Leipcigas Sv. Nikolaja baznīca (Nikolaikirche) — šeit 1724. gadā pirmoreiz tik atskaņota Baha Sv. Mateja pasija. 1989. gada 4. septembrī pēc dievkalpojuma Sv. Nikolaja baznīcā, sākās demonstrācija, kas, notikumiem attīstoties, noveda pie Berlīnes mūra nojaukšanas un Vācijas apvienošanās.
• Nāciju kaujas piemineklis (Nations Völkerschlachtdenkmal) — piemineklis, kas veltīts Leipcigas kaujai 1813. gada oktobrī
• Gewandhaus koncertzāle
• Leipcigas gadatirgus komplekss
• Auerbaha pagrabs (Auerbachs Keller), kurā risinājušies Gētes "Fausta" notikumi.
• Leipcigas botāniskais dārzs ir vecākais Vācijā.

Pie Leipcigas atrodas kompāniju BMW un Porsche ražotnes, kā arī DHL Express un Amazon.com loģistikas centrs. Leipcigas pievārtē atrodas klavieru ražošanas kompānija Blüthner.

Pilsētā atrodas 1409. gadā dibinātā Leipcigas Universitāte (Universität Leipzig) un Leipcigas Mūzikas un teātra universitāte (Hochschule für Musik und Theater "Felix Mendelssohn Bartholdy" Leipzig). Šeit etrodas trīs Makša Planka biedrības institūti un divi Fraunhofera biedrības institūti.

Pie Sv. Toma baznīcas darbojas 1212. gadā dibinātais zēnu koris Thomanerchor. Gewandhaus koncertzāle ir Gewandhaus orķestris (Gewandhausorchester Leipzig) mājvieta. Notiek viens no lielākajiem gotiskās mūzikas festivāliem Wave-Gotik-Treffen.

Leipciga ir komponista Johana Kristofa Frīdriha Baha (Johann Christoph Friedrich Bach, 1732-1795), komponista Johans Kristiāna Baha (Johann Christian Bach, 1735-1782), mākslinieka Makša Bekmaņa (Max Beckmann, 1884-1950), komponista Hansa Eislera (Hanns Eisler, 1898-1962), politiķa Manfrēda Gerlaha (Manfred Gerlach, 1928-2011), zinātnieka Teodora Grothusa (Theodor Grotthuß, 1785-1822), biofiziķa Bernarda Kaca (Bernard Katz, 1911-2003), mūziķa Billa Kaulica (Bill Kaulitz, 1989), filozofa Gotfrīda Leibnica (Gottfried Wilhelm Leibniz, 1646-1716), politiķa Kārļa Lībknehta (Karl Liebknecht, 1871-1919), mūziķa Tila Lindemana (Till Lindemann, 1963), mūziķes Klāras Šūmanes (Clara Schumann, 1819-1896), politiķa Valtera Ulbriha (Walter Ulbricht, 1893-1973) un komponista Riharda Vāgnera (Richard Wagner, 1813-1883) dzimtā pilsēta.

Leipcigā dažādos laikos dzīvojuši: Johans Sebastiāns Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Verners Heizenbergs, Fēlikss Mendelsons, Augusts Mēbiuss, Frīdrihs Nīče, Vilhelms Ostvalds, Roberts Šūmanis.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leipciga.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l