Entonijs Īdens
Roberts Entonijs Īdens, Pirmais Eivonas grāfs (angļu: Robert Anthony Eden, 1st Earl of Avon; dzimis 1897. gada 12. jūnijā, miris 1977. gada 14. janvārī) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas. Pazīstams kā Lielbritānijas ārlietu ministrs Otrā pasaules kara laikā, kā arī Lielbritānijas premjers Suecas krīzes laikā 1956. gadā.
| Entonijs Īdens Anthony Eden | |
|---|---|
 | |
| Apvienotās Karalistes premjerministrs | |
|
Amatā 1955. gada 7. aprīlis — 1957. gada 10. janvāris | |
| Priekštecis | Vinstons Čērčils |
| Pēctecis | Harolds Makmillans |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1897. gada 12. jūnijs Vestoklenda (West Auckland), Daremas grāfiste,  Apvienotā Karaliste |
| Miršanas dati |
1977. gada 14. janvāris Olvedistona (Alvediston), Viltšīra, Apvienotā Karaliste |
| Politiskā partija | Konservatīvā partija |
| Augstskola | Oksfordas Universitāte |
| Reliģija | anglikānis |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Daremas grāfistē aristokrātu ģimenē. Mācījās Ītonā. Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Pēc kara Oksfordas Universitātē apguva austrumu valodas. Dzīves laikā brīvi pārvaldīja franču, vācu un persiešu valodu, runāja arī krieviski un arābiski. 1923. gadā tika ievēlēts parlamentā. No 1924. gada dažādos amatos konservatīvo valdībā.
1935. gadā Īdens pirmoreiz kļuva par valsts ārlietu ministru, tomēr 1938. gadā atkāpās no amata domstarpību dēļ par nomierināšanas politiku. Kad 1940. gadā Vācija iebruka Francijā un par premjerministru kļuva Vinstons Čērčils, Īdens tika iecelts par vienu no aizsardzības ministra vietniekiem (Secretary of State for War), bet 1940. gada beigās tika iecelts par ārlietu ministru. Otrā pasaules kara laikā lielā mērā atradās premjerministra Čērčila ēnā.
Tā kā 1945. gada vēlēšanās uzvarēja leiboristi, Entonijs Īdens darbojās opozīcijā. 1951. gadā konservatīvie atguva varu un Entonijs Īdens atkal kļuva par ārlietu ministru Čērčila kabinetā. 1955. gadā Čērčils demisionēja un par premjeru kļuva Īdens. Atbildot uz Ēģiptes līdera Gamāla Abdela Nāsera Suecas kanāla nacionalizāciju, 1956. gada oktobrī izcēlās Suecas krīze, kuras laikā Lielbritānija, Francija un Izraēla sekmīgi uzbruka Ēģiptei. Tomēr ASV spiediena dēļ uzbrucēji bija spiesti atstāt Suecas kanāla zonu. Krīze atstāja dziļu iespaidu uz Lielbritānijas politiku, jo uzskatāmi parādīja, ka Lielbritāniju vairs nevar uzskatīt par globālu lielvalsti. Šī neveiksme iedragāja Īdena politiskās pozīcijas un veselību, tāpēc 1957. gadā viņš demisionēja.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Entonijs Īdens.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Entonijs Īdens |