Harolds Makmillans
Moriss Harolds Makmillans, Pirmais Stoktonas grāfs (angļu: Maurice Harold Macmillan, 1st Earl of Stockton; dzimis 1894. gada 10. februārī, miris 1986. gada 29. decembrī) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas. Bija Lielbritānijas premjerministrs no 1957. gada 10. janvāra līdz 1963. gada 18. oktobrim.
| Harolds Makmillans Harold Macmillan | |
|---|---|
 | |
| Lielbritānijas premjerministrs | |
|
Amatā 1957. gada 10. janvāris — 1963. gada 18. oktobris | |
| Priekštecis | Entonijs Īdens |
| Pēctecis | Aleks Daglass-Hjūms |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1894. gada 10. februāris Čelsija, Londona,  Apvienotā Karaliste |
| Miršanas dati |
1986. gada 29. decembris Čelvudgeita (Chelwood Gate), Saseksa, Apvienotā Karaliste |
| Politiskā partija | Konservatīvā partija |
| Augstskola | Oksfordas Universitāte |
| Reliģija | anglikānis |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Londonā, grāmatizdevēja ģimenē. Piedalījās Pirmajā pasaules karā, kur smagi ievainots. 1924. gadā Makmillans tika pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Pirms Otrā pasaules kara bija pazīstams kā nomierināšanas politikas kritiķis. Kara laikā darbojās Vinstona Čērčila kabinetā. No 1942. līdz 1945. gadam darbojās tiešā Čērčila pakļautībā kā valdības pārstāvis Vidusjūras reģionā. Pēc kara no 1951. līdz 1954. gadam bija celtniecības ministrs (Ministry of Housing and Local Government), bet no 1954. līdz 1955. gadam — aizsardzības ministrs Čērčila kabinetā. 1955. gadā bija ārlietu, bet no 1955. līdz 1957. gadam — finanšu ministrs (Chancellor of the Exchequer) Entonija Īdena kabinetā.
Pēc Īdena atkāpšanās 1957. gadā kļuva par Lielbritānijas premjerministru. Makmillans turoināja Lielbritānijas kā labklājības valsts izveidi, pamatojoties uz keinsisma postulātiem, un veidodams jaukta tipa ekonomiku. Ārlietās Makmillans atjaunoja ciešo sadarbību ar ASV, kura bija pasliktinājusies pēc Suecas krīzes. Makmillana valdību laikā notika britu impērijas dekolonizācija un vairums Āfrikas un Āzijas britu koloniju kļuva neatkarīgas. Sadarbībā ar ASV tika paplašināta britu kodolprogramma un 1957. gada 8. novembrī Klusajā okeānā veiksmīgi tika izmēģināta pirmā britu ūdeņraža bumba. Lielbritānijas centienus iestāties Eiropas Ekonomiskajā kopienā 1963. gada 29. janvārī neitralizēja Francija, uzlikdama veto šim lēmumam. 1963. gada vasarā izcēlās Prufumo skandāls, kurš iedragāja valdības tēlu. Slimības (kā vēlāk izrādījās — kļūdainas diagnozes) dēļ, Makmillans 1963. gada 18. oktobrī atkāpās no amata.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harolds Makmillans.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |