Dāņi

Dāņi (dāņu: danskere) ir Dānijas pamatiedzīvotāji. Dzīvo arī Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā (Šlēzvigā-Holšteinā), ASV, Kanādā un Austrālijā.

Dāņi

Hanss Kristians Andersens Nilss Bors Hanss Kristians Ersteds Svens I Dakšbārda Peters Šmeihels Sērens Kirkegors Tiho Brahe Karena Bliksena
Visi iedzīvotāji
ap 7 000 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Denmark	4 996 980[1]
ASV	1 430 897[2]
Kanāda	200 035[3]
Brazīlija	140 000
Norvēģija	52 510[4]
Austrālija	50 413[5]
Vācija	50 000[6]
Zviedrija	42 602[7]
Argentīna	13 000[8]
Lielbritānija	18 493 (tikai Dānijā dzimušie)[9]
Spānija	8944[10]
Francija	7000[11]
Grenlande	6348[12]
Šveice	4251[13]
Jaunzēlande	3507[14]
Fēru Salas	2956
Islande	2802[15]
Īrija	809[16]
Austrija	806[17]
Japāna	500[18]
Libāna	400[19]
Valodas
dāņu
Reliģijas
Luterānisms, ir arī ateisti un katoļi

Pieder Lielās eiropeīdās rases Atlantijas-Baltijas apakšrases tipam. Runā dāņu valodā, kura ietilpst indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupā. Ir trīs dialektu grupas: rietumu (Jitlandes (Jitu)), salu (Zēlandes, Fīnas uc.) un austrumu (Bornholma, Dienvidzviedrija). Rakstības pamatā latīņu alfabēts.

Domājams, ka dāņu un tiem radniecīgo tautu — zviedru un norvēģu — kopīgie priekšteči bija uz Jitlandes pussalu un Dānijas arhipelāga teritoriju 3. gt. p.m.ē. atnākušie lopkopji un zemkopji. Skandināvu ciltis un galvenokārt dāni, kļuva par dāņu nācijas etnisko pamatu. Dāņu sastāvā iekļāvās daļa frīzu, kuri apdzīvoja Jitlandes DR un R salas un Baltijas slāvi, kuri apdzīvoja daļu Dānijas arhipelāga salu.

Senākie dāņu rakstības pieminekļi ir vikingu laika rūnu raksti, kuru sākums meklējams senģermāņu rūnu rakstā. Vikingu laikmetā izveidojās Dānijas valsts, par reliģiju tika pieņemta kristietība. 11.—12. gadsimtā veidojas dāņu tautība un 19. gadsimtā izveidojās dāņu nācija.