Viljams Alfrēds Faulers

Viljams Alfrēds Faulers; William Alfred Fowler
Personīgā informācija
Dzimis	1911. gada 9. augustā ; Pitsburga, Pensilvānija, ASV
Miris	1995. gada 14. martā (83 gadi); Pasadīna, Kalifornija, ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne	astrofizika
Darba vietas	Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Alma mater	Ohaio valsts universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Apbalvojumi	1983. gada Nobela prēmija fizikā

Viljams Alfrēds Faulers (William Alfred Fowler, dzimis 1911. gada 9. augustā, miris 1995. gada 14. martā) bija ASV astrofiziķis. 1983. gadā kopā ar Subrahmanjanu Čandrasekaru saņēma Nobela prēmijas fizikā par teorētiskajiem un eksperimentālajiem pētījumiem saistībā ar kodolreakcijām, kurām ir liela nozīme ķīmisko elementu veidošanās procesos Visumā.^[1]

Biogrāfija

Dzimis Pitsburgā, Pensilvānijā, divu gadu vecumā ar vecākiem pārcēlās uz Laimu, Ohaio. Faulers studēja Ohaio valsts universitātē, doktora darbu aizstāvēja Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā kodolfizikas jomā. Vēlāk bija direktors šā institūta Keloga radiācijas laboratorijā, kas nodarbojās ar aktuālām kosmoloģijas problēmām, piemēram, ar ķīmisko elementu veidošanos zvaigžņu iekšienē, Visuma rašanos Lielajā sprādzienā, tumšās matērijas esamību.

Faulera vaļasprieks bija darbošanās ar tvaika lokomotīvēm, viņa īpašumā bija vairāki dažāda izmēra darba kārtībā esoši modeļi. Faulers mira 1995. gadā Pasadīnā, Kalifornijā.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viljams Alfrēds Faulers.

Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Apbalvojumi
Priekštecis: Kenets Vilsons	Nobela prēmija fizikā 1983 kopā ar Subrahmanjanu Čandrasekaru	Pēctecis: Karlo Rubia Simons van der Mērs