Viktors Puskars

Viktors Puskars Viktor Puskar V.Puskars 1920. gadā Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 7. maijā Viljandi, Krievijas impērija (tagad Igaunija) Miris 1943. gada 12. aprīlī (53 gadi) Tartu, Ostlande (tagad Igaunija) Tautība igaunis

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Dienesta laiks 1917 — 1918 1918 — 1920 Valsts Krievijas impērija Igaunijas Republika Struktūra armija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Igaunijas brīvības cīņas, Latvijas brīvības cīņas, Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Igaunijas Brīvības krusts (I šķiras, 1. pakāpe), Lāčplēša Kara ordenis (3. šķiras) u.c. Izglītība Viļņas karaskola (1911) Cits darbs lauksaimnieks, politiķis

Viktors Puskars (igauņu: Viktor Puskar, 1889. gada 7. maijs — 1943. gada 12. aprīlis) bija igauņu pulkvedis, Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Igaunijas Brīvības krusta, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzimis Viljandi. Izglītojies pašmācības ceļā. 1907. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā. 1911. gadā pabeidzis Viļņas karaskolu. Pirmajā pasaules kara frontē karojis no 1914. gada jūlija beigām. No 1917. gada decembra līdz 1918. gada martam dienējis kā 2. igauņu pulka komandieris. Krievijas armijā dienot sasniedzis apakšpulkveža dienesta pakāpi, vairākkārt apbalvots.^[1]

Vācijas impērijas armijai ienākot Igaunijā aizbraucis uz Krieviju, tomēr jau 1918. gada novembrī atgriezies dzimtenē. Puskars vadīja Jervas apriņķī igauņu zemessargu vienību formēšanos.^[1] Formējis un vēlāk komandējis 6. kājnieku pulku.^[2] Pēc kājnieku vienību sadalīšanas divās divīzijās 23. decembrī Puskaru iecēla par 2. divīzijas komandieri (pulkveža dienesta pakāpē).^[3][1] Ar divīziju piedalījies kaujās Dienvidigaunijā, Ziemeļlatvijā, kā arī piedalījies Pleskavas ieņemšanā u.c. kaujās Krievijā.

1920. gada decembrī atvaļinājies no dienesta. Nodarbojies ar lauksaimniecību.^[1] 1925. gadā piedalījies Igaunijas brīvības cīņu veterānu savienības izveidē.^[4] Vēlāk šī organizācija pārtapa par Vabsiem. Pēc apvērsuma 1934. gadā organizācija tika aizliegta. Par dalību tajā Puskaru 1935. gadā apcietināja un vēlāk notiesāja uz 1 gadu nosacīti. 1936. gadā notiesāts uz 15 gadiem spaidu darbu sakarā ar Vabsu plānoto valsts apvērsumu^[5], tomēr jau 1938. gadā amnestēts.^[1]

1940. gadā, kad Igaunijā bija ienākusi padomju vara, novembrī apcietināts, tomēr 1941. gada maijā atbrīvots kā repatriants, lai kopā ar sievu (baltvācieti) izbrauktu uz Vāciju. Pēc Sarkanās armijas padzīšanas no Igaunijas atgriezies dzimtenē, kur 1943. gadā miris Tartu.^[1]