Viktors Lindbergs

Viktors Lindbergs
Victor Lindberg

Personas dati
Mihaels Viktors Aleksandrs Lindbergs
Dzimis	1875. gada 26. jūlijā Varoka, Fidži
Miris	1951. gada 28. aprīlī (75 gadu vecumā) Oklenda, Jaunzēlande
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	Lielbritānija
Sporta veids	ūdenspolo
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	1 (1900)
Medaļas	1 zelts
Medaļas Pārstāvot: Jauktā komanda (ZZX) Ūdenspolo Vasaras olimpiskās spēles Zelts Parīze 1900 Vīriešu turnīrs

Mihaels Viktors Aleksandrs Lindbergs (angļu: Michael Victor Alexander Lindberg; dzimis 1875. gada 26. jūlijā, miris 1951. gada 28. aprīlī) bija Fidži dzimis jaunzēlandiešu ūdenspolo spēlētājs, kurš 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu ūdenspolo turnīrā pārstāvot Jaukto komandu.^[1] Viņš bija Jauktās komandas Osborne Swimming Club pārstāvis.^[2][3]

Lindbergam vecāki bija zviedru un īru tautības, kuri uz Jaunzēlandi pārcēlās jaunībā. Viņš uz Londonu pārcēlās īsi pirms 1900. gada vasaras olimpisko spēļu sākuma. Viņš nav iekļauts oficiālajā ūdenspolo komandas spēlētāju sarakstā, taču turpmākajos pētījumos secināts, ka viņš patiešām sacentās un ka viņš jāuzskata par jaunzēlandieti. Pamatojoties uz to, viņš ir pirmais jaunzēlandietis, kurš piedalījies olimpiskajās spēlēs, un pirmais Jaunzēlandes olimpiskais čempions. Viņa pēcnācējiem Jaunzēlandes Olimpiskās komitejas prezidents Maiks Stenlijs 2014. gadā pasniedza medaļu.^[4][5]

• Viktors Lindbergs (SOK profils) (angliski)
• Viktors Lindbergs (Olympedia profils) (angliski)
• Viktors Lindbergs (Sports Reference profils) (angliski)

s d l Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Medaļas — 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) Zelta medaļa  Airēšana Fransuā Brants Hermanuss Brokmans Rūlofs Kleins nezināms airētājs  Burāšana Frederiks Blanšī Viljams Eksšovs Žaks Le Lavasjē  Futbols Université de Bruxelles — Albērs Debelks Hendriks van Hēkelums Rauls Kelekoms Marsels Lebūts Lisjēns Londo Ernests Moro de Melēns Ežēns Nēfss Gistavs Pelgrimss Alfonss Renjē Ilērs Spanogs Ēriks Torntons  Polo Foxhunters Hurlingham — Džons Beresfords Deniss Deilijs Fokshols Kīns Frenks Makkejs Alfrēds Roulinsons  Regbijs Union des Sociétés Françaises — Vladimirs Aitofs A. Albērs Leons Binošs Konstantīns Enrikess Žans Ervē Šarls Gonduāns Žans Gijs Gotjē Aleksandrs Faramons Žans Kollā Viktors Lardanšē Ibērs Lefēvrs Žozefs Olivjē Franss Reišels Andrē Rišmans Andrē Rūzvelts Emīls Sarāds Ogists Žirū  Ūdenspolo Osborne Swimming Club — Džons Artūrs Džārviss Viljams Henrijs Pīters Kemps Tomass Ko Roberts Krošovs Viktors Lindbergs Frederiks Steipltons  Vieglatlētika Čārlzs Benets Džons Rimmers Sidnijs Robinsons Stens Roulijs Alfrēds Tisē  Virves vilkšana Augusts Nilsons Edgars Obje Gustavs Sēderstrēms Eižens Šmits Kārlis Štāfs Čārlzs Vinklers Sudraba medaļa  Krikets French Athletic Club Union — Viljams Andersons Viljams Atrils V. Braunings Džons Breids Roberts Horns Artūrs Makīvojs Duglass Robinsons H. F. Rokē Alfrēds Šneido Henrijs Terijs Filips Tomelins Timotē Žordāns  Polo BLO Polo Club Rugby — Volters Bakmesters Frederiks Frīks Žans de Madre Volters Makrīrijs  Teniss Makss Dekužī un Bezils de Garmendija Harolds Mahoni un Ivonne Prevo  Virves vilkšana Remons Basē Šarls Gonduāns Žans Kollā Žozefs Rofo Emīls Sarāds Fransisko Enrikess de Subirija Bronzas medaļa  Polo Bagatelle Polo Club de Paris — Robērs Furnjē-Sarlovēze Frederiks Gills Moriss Rauls-Duvāls Eduards de Rotšilds Mexico — Eustakiu de Eskandons Manuels de Eskandons Pablo de Eskandons Giljermo Heidens Raits  Teniss Lorenss Dohertijs un Meriona Džonsa Farkuara Hedviga Rozenbaumova un Arčibalds Vordens  Ūdenspolo Libellule de Paris — Tomass Bērdžess Alfonss Dekupērs Žils Kleveno Luijs Lofrē Anrī Pesljē Ogists Pesluā Pols Vasērs

s d l Olimpiskie čempioni ūdenspolo — vīriešu turnīrs 1900 —  Jauktā komanda (Džārviss, Henrijs, Kemps, Ko, Krošovs, Lindbergs, Steipltons) (Jauktā komanda) 1904 (dem.) —  ASV (Bretons, Gudvins, Hendlijs, Hesers, Klīfs, Radijs, Stīns) (ASV) 1908 —  Lielbritānija (Forsits, Kornets, Nevisons, Radmilovičs, Smits, Tūlds, Vilkinsons) (Lielbritānija) 1912 —  Lielbritānija (Bagbī, Benthems, Hils, Kornets, Radmilovičs, Smits, Vilkinsons) (Lielbritānija) 1920 —  Lielbritānija (Bagbī, Dīns, Džonss, Radmilovičs, Parsels, Pīkoks, Smits) (Lielbritānija) 1924 —  Francija (Delbēržs, Desmetrs, Doberžē, Dužardīns, Majods, Padū, Rižāls) (Francija) 1928 —  Vācija (Atmers, Amans, Beneke, Bēre, Blanks, Gunsts, Kīne, Kordess, Proce, Rādemāhers, Rādemāhers) (Vācija) 1932 —  Ungārija (Barta, Brodi, Halaši, Homonajs, Ivādi, Keserū, Keserū, Nēmets, Šarkāņi, Vērteši) (Ungārija) 1936 —  Ungārija (Boži, Brandi, Brodi, Halaši, Hazajs, Homonajs, Kutasi, Molnārs, Nēmets, Sārkāņi, Taričs) (Ungārija) 1948 —  Itālija (Arena, Bulgarelli, Buonokore, Gira, Majoni, Ognio, Pandolfini, Pandolfini, Rubīni) (Itālija) 1952 —  Ungārija (Antals, Bolvāri, Fābiāns, Ģarmati, Hašnošs, Jenejs, Kārpāti, Lemhēņi, Markovics, Martins, Šitja, Šivošs, Vizvāri) (Ungārija) 1956 —  Ungārija (Bolvāri, Borošs, Ģarmati, Heveši, Jenejs, Kaniža, Kārpāti, Majers, Markovics, Martins, Šivošs, Zādors) (Ungārija) 1960 —  Itālija (Ambrons, Bardi, D'Altrui, Džerrīni, Lavoratori, Lonci, Manelli, Parmedžiani, Pico, Rosi, Spinelli) (Itālija) 1964 —  Ungārija (Ambrušs, Bodnārs, Felkajs, Ģarmati, Konrāds, Dēmētērs, Kaniža, Kārpāti, Majers, Rusorāns, Počiks) (Ungārija) 1968 —  Dienvidslāvija (Bonačičs, Dabovičs, Hebels, Jankovičs, Lopatni, Marovicš, Perišičs, Poljaks, Sandičs, Trumbičs) (Dienvidslāvija) 1972 —  Padomju Savienība (Akimovs, Barkalovs, Dolgušins, Drevals, Guļajevs, Kabanovs, Meļņikovs, Osipovs, Sobčenko, Šmudskis) (Padomju Savienība) 1976 —  Ungārija (Ambrušs, Bodnārs, Felkajs, Ģarmati, Konrāds, Dēmētērs, Kaniža, Kārpāti, Majers, Rusorāns, Počiks) (Ungārija) 1980 —  Padomju Savienība (Akimovs, Barkalovs, Grišins, Ivanovs, Kabanovs, Kotenko, Mšvenieradze, Rīsmans, Sobčenko, Šaronovs, Šagajevs) (Padomju Savienība) 1984 —  Dienvidslāvija (Andričs, Bebičs, Bukičs, Džuho, Krivokapičs, Lušičs, Milanovičs, Paškvalins, Petrovičs, Popovičs, Roje, Sukno, Vuletičs) (Dienvidslāvija) 1988 —  Dienvidslāvija (Andričs, Bezmalinovičs, Bukičs, Džuho, Gočanins, Lušičs, Milanovičs, Paškvalins, Posinkovičs, Radženovičs, Šimencs, Šoštars, Vičevičs) (Dienvidslāvija) 1992 —  Itālija (Atoliko, Averaimo, Bovo, D'Altrui, Džandolfi, Ferreti, Fiorillo, Kampaņa, Kalderella, Porcio, Porcio, Silipo) (Itālija) 1996 —  Spānija (Abarka, Andreo, Baljarts, Garsija, Gomess, Estiarte, Moro, Oka, Paja, Pedrerols, Roljāns, Sanss, Sanss) (Spānija) 2000 —  Ungārija (Benedeks, Birošs, Fodors, Kāšašs, Kišs, Košs, Mārčs, Molnārs, Šēči, Šēkeļi, Šteinmecs, Varga, Vāri) (Ungārija) 2004 —  Ungārija (Benedeks, Birošs, Fodors, Gergeļi, Kāšašs, Kišs, Molnārs, Šteinmecs, Šteinmecs, Madarašs, Šēči, Varga, Vāri) (Ungārija) 2008 —  Ungārija (Benedeks, Birošs, Gergeļi, Hošnjanskis, Kāsašs, Gā. Kišs, Ge. Kišs, Madarašs, Molnārs, Šēči, Da. Varga, Dē. Varga, T. Varga) (Ungārija) 2012 —  Horvātija (Baračs, Boškovičs, Buljubašičs, Buričs, Bušlje, Dobuds, Hiničs, Jokovičs, Muslims, Obradovičs, Pavičs, Sukno, Vičans) (Horvātija) 2016 —  Serbija (Aleksičs, Čuks, Filipovičs, Jakšičs, Mandičs, Gocičs, Br. Mitrovičs, St. Mitrovičs, Nikičs, D. Pijetlovičs, G. Pijetlovičs, Prlainovičs, Randželovičs) (Serbija) 2020 —  Serbija (Aleksičs, Dedovičs, Filipovičs, Jakšičs, Lazičs, Mandičs, Mitrovičs, Mitrovičs, D. Pijetlovičs, G. Pijetlovičs, Prlainovičs, Randželovičs, Rašovičs) (Serbija) 2024 —  Serbija (Radoslavs Filipovičs, Dušans Mandičs, Strahiņa Rašovičs, Sava Randželovičs, Milošs Čuks, Nikola Dedovičs, Radomirs Drašovičs, Nikola Jakšičs, Nemaņa Ubovičs, Nemaņa Vico, Petars Jakšičs, Viktors Rašovičs, Vladimirs Mišovičs) (Serbija)